Latviešu strēlnieku atcere PDF Drukāt E-pasts

Šajās dienās mēs godinām Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušos latviešus strēlniekus, daudzviet Latvijā notiek tradicionālie svecīšu gājieni.

1914.gada 1.augustā sākās Pirmais pasaules karš, un jau otrajā kara dienā vācu karakuģi ar lielgabaliem apšaudīja Liepāju, bet dažas dienas vēlāk mēģināja izcelt vācu karaspēku pie Ventspils. Krievijas armija bija slikti sagatavota, kara sākumā armijā iesauktie karavīri nebija apmācīti karot. Trūka ieroču un munīcijas. Jau drīz krievu karaspēks sāka ciest sakāves frontēs un bija spiests atkāpties uzbrūkošā vācu karaspēka priekšā. Atkāpšanās kaujās Austrumprūsijā, Polijā un Lietuvā krita ļoti daudz iesaukto latviešu karavīru.

Varonīgi pret ienaidnieku cīnījās I un II Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljons. Šie zemessargi 1915.gada aprīlī, vācu karaspēkam iebrūkot Latvijas teritorijā, varonīgi aizstāvēja Jelgavu. Pilsēta uz laiku tika nosargāta. Vēlāk viņi palīdzēja padzīt vāciešus no Šauļiem, cīnījās pie Ventas, Skrundas, Dobeles un Rīgas.

Cara valdība neuzticējās Krievijas impērijas mazākumtautībām, bet piekāpās latviešu sabiedrības prasībām un piekrita latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku dibināšanai. 1915.gada jūlijā tika apstiprināti bataljonu dibināšanas noteikumi. Tika publicēts uzsaukums „Pulcējieties zem latviešu karogiem!”. Latviešu strēlnieku bataljonos pieteicās gan brīvprātīgie, gan citās karaspēka daļās dienošie latvieši. Naids pret vācu iebrucējiem, vēlēšanās atbrīvot Kurzemi un Zemgali ļāva ātri saformēt 1.Daugavgrīvas, 2.Rīgas, 3.Kurzemes, 4.Vidzemes, 5.Zemgales, 6.Tukuma, 7.Bauskas, 8.Valmieras un rezerves bataljonu.

Ar laiku no bataljoniem izveidoja pulkus. Tajos bija vairāk nekā 40 000 strēlnieku. Apvienotos strēlnieku pulkus sākumā komandēja ģenerālis Misiņš. Latviešu strēlnieku daļas bija pirmās nacionālās karaspēka vienības cariskās Krievijas armijā.

Vācu karaspēkam turpinot iebrukumu, krievu armija, ciešot sakāvi pēc sakāves, atkāpās. Frontes līnija 1915.gada vasarā bija izvietojusies gar Daugavu, sašķeļot Latviju divās daļās. Okupācijas varā nonākušie latviešu gaidīja atbrīvošanu. Atbrīvot Kurzemi un Zemgali gribēja arī latviešu strēlnieku. Pirmās cīņas strēlnieki izcīnīja 1915.gada oktobrī pie Misas upes, Rīgas jūrmalā, pie Babītes ciema. Strēlnieki cīnījās ļoti varonīgi, jau pirmajās kaujās izcēlās virsleitnants Frīdrihs Briedis.

1916.gadā Daugavas kreisajā krastā pie Ikšķiles latviešu strēlnieki vairākus mēnešus aizstāvēja zemes teritoriju – Nāves salu. Naktīs pāri Daugavai laivās piegādāja munīciju, bet atpakaļ veda ievainotos un kritušos. Vācieši pastāvīgi apšaudīja strēlnieku ierakumus ar lielgabaliem un mīnmetējiem, lietoja arī indīgās kaujas gāzes.

Visasiņainākās, smagākās un varonīgākās bija Ziemassvētku kaujas 1916.gada decembra beigās un 1917.gada janvārī Tīreļpurvā. Šajās kaujās bija jāpārrauj ienaidnieka fronte, lai varētu uzbrukt un atbrīvot Jelgavu. Uzbrukums sākās bez artilērijas atbalsta uguns. Ciešot lielus zaudējumus, latviešu strēlnieki tomēr guva panākumus. Tika pārrauta frontes līnija un ieņemts stipri nocietinātais vācu Ložmetējkalns, bet Jelgava netika atbrīvota.

Ziemassvētku kauju atceres piemiņas pasākumos tiek aicināts piedalīties ikviens interesents, lai turpinātu Latvijas karavīru godināšanas tradīcijas un veicinātu vēsturisko notikumu izpratni.

 

 

 

Avots: www.bns.lv

 

 
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu