23. augusts PDF Drukāt E-pasts

1939.gada 23.augustā Maskavā PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja t.s. Molotova-Rībentropa paktu (sauktu arī par Staļina-Hitlera paktu), kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS ( neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS ).

1939. gada 23.augustā Maskavā ieradās Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops, lai apspriestu slepenā papildprotokola detaļas. Vācijas politisko un ekonomisko interešu zonā bija iekļauta Baltijas valstu teritorija uz dienvidiem no Daugavas - Lietuva un Latvijas Kurzemes un Zemgales apgabali, PSRS interešu zonā Somija, Igaunija un Latvijas Vidzemes un Latgales apgabali. Polijas un un Rumānijas sadale sarunu sākumā nebija skaidri noteikta.

Maskavas sarunu laikā Staļins negaidīti pieprasīja izdarīt labojumus, iekļaujot PSRS politisko un ekonomisko interešu zonā arī Ventspils un Liepājas ostas. Hitlers vakarā atsūtīja telegrammu, kurā piekrita kompromisam. Naktī no 1939. gada 23. uz 24.augustu neuzbrukšanas līgums ar papildprotokoliem tika parakstīts.

Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfēras. Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu no savām teritorijām.

 

Avots: Latvijas Okupācijas muzejs

 


(tulk.no angļu valodas - Interesanti, cik ilgs būs medusmēnesis?)

 
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu