Jaunumi


Lāčplēša diena PDF Drukāt E-pasts

 

 

Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem katru gadu 11.novembrī tiek atzīmēta Lāčplēša diena. Šajā dienā tiek godināta nozīmīgā Latvijas valsts armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku. 1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību.

Laika posms no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembrim - Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka - ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara (nozīmīgu atbalstu uzbrukumos latviešiem sniedza arī britu un franču karakuģi) pār saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ pieminot šo notikumu, 11. novembrī - Lāčplēša dienā - tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Par Bermonta armijas uzbrukumu kļuva zināms pasaulē. Tā kā iebrucēju rīcība bija pretrunā ar rietumvalstu politiskajām interesēm, jau dažas dienas vēlāk Latvija sāka saņemt no ārzemēm sūtīto palīdzību - ieročus un pirmās nepieciešamības preces. Atbalstu izšķirošajās cīņās Latvijas karaspēkam sniedza arī britu un franču karakuģi.

Uzbrukumu bermontiešiem Latvijas valsts armija sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra, kā arī Brāļu kapos. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus.

 

 


Avots: Nacionālo bruņoto spēku informatīvie materiāli.

 
Mārtiņdiena PDF Drukāt E-pasts

Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.

Pēc Saules kalendāra Mārtiņi ir vidū starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem, tas ir devītajā piecdienu nedēļā pēc Miķeļiem. Gregorija kalendārā, kas ir pamatā mūsdienu laika skaitīšanas sistēmai, Mārtiņi sanāk aptuveni 5.-6. novembrī.

Mārtiņi senajā kalendārā ir vienas dienas svinības, bet dainas piemin arī Mārtiņu vakaru ar dažādām izdarībām, kas, tātad, sākušās iepriekšējā vakarā. Līdzīgi Miķeļiem, kas apvienoti ar Apjumībām, arī Mārtiņi svinēti vienlaicīgi ar Apkūlībām. Pats vārds sevī ietver svinēšanas iemeslu: nobeigtu labības kulšanu. Tomēr šim laikam lauku sētā ir vēl cita svarīga iezīme: tas ir lopu kaušanas laiks. Liecība par to arī atrodama dainās, kas apraksta gaļas dažādību Mārtiņa – Apkūlību mielastā. Dainās minēts arī Miesmetis, kas līdz ar budēļiem iet no mājas uz māju. No šiem dainu aprakstiem var secināt, ka Miesmetis ir lopu kaušanas laika personificējums. Mārtiņos pabeigti arī lauku aršanas darbi, labība ir izkulta, graudi sabērti klētī.
Mārtiņu – Apkūlību svinību mielasts ir bagātīgs. Galvenie ēdieni, kas minēti dainās ir vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, maize, alus, medus. Mārtiņu mielastam kauj gaili vai vistu, kas ir ziedojums Mārtiņam, līdz ar to tie ir arī Mārtiņa mielasta sastāvdaļa.

Pie pilna galda līksmībā un pārpilnībā norit Mārtiņu vakara svinības, kur netrūkst ne jautru dziesmu, ne deju, Mārtiņos arī beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un sākas jautrā ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Šai budēļos iešanai ir rituāla nozīme. Budēļi simbolizē mirušos garus – veļus, kas sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā budēļi saukti arī par Mārtiņbērniem. Budēļu raksturīgākās maskas ir kaza, vilks, lācis, dzērve, mazais vīriņš, siena kaudze, labības kūlis, nāve, čigāni. Budēļus no sētas uz sētu ved budēļu tēvs un māte. Saimnieki budēļus aicina istabā, pacienā, izjautā par nākotni un budēļiem dodoties uz citu sētu, solās tos gaidīt atkal citu gadu.
Tāpat kā citos senās gadskārtas svētkos arī Mārtiņos ļaudis ievēroja dažādus ticējumus, veica laika vērojumus, pareģoja nākotni un ar dažādam darbībām centās to ietekmēt savā labā:

  • Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas meitām jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
  • Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči. Kas sapnī pacels, tas apprecēs.
  • Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
  • Ja Mārtiņos kokos ir sarma – nākamgad būs daudz dārza augļu.

 

Mārtiņu svinībām beidzoties, Mārtiņu pavada līdzīgi citiem gadskārtas teiksmu dēliem:

Ej, Mārtiņ, ej, Mārtiņ,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

 

Avots: Grīns M. Grīna M. Latviešu gads, gadskārta un godi.

 

 
Deklarācija Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā (ar tulkojumu) PDF Drukāt E-pasts

LATVIJAS REPUBLIKA                                                                                          SAEIMA

29.10.1998

deklarācija

Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā

1998.gadā pasaules masu informācijas līdzekļos, ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskām organizācijām tiek sniegtas aplamas ziņas, ka latviešu leģionāri, kas Otrajā pasaules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā cīnījās pret PSRS, ir bijuši hitleriskā režīma atbalstītāji.

Vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā paziņojam:

20.gadsimta trīsdesmitajos gados Eiropā izveidojās divas lielas totalitāras teroristiskas valstis. Šo valstu agresīvo mērķu realizēšana sākās ar tā saucamā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu, kura rezultātā tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un to pārmaiņus okupēja kā PSRS, tā Vācija.

Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu.

Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52.pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu.

Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana Waffen SS sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem.

Latviešu leģionā tiešām zināma daļa Latvijas pilsoņu iestājās brīvprātīgi, bet tas notika tāpēc, ka PSRS 1940.-1941.gadā realizēja Latvijā genocīdu. Simtiem cilvēku tika nošauti bez tiesas sprieduma, desmitiem tūkstošu tika deportēti uz PSRS attāliem apgabaliem. Arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos. Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja.

Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: "Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām."

Latvijas kā okupētas valsts tiesības pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: "Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija."

Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir:

1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās;

2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Saeimas priekšsēdētājs                                    A.Čepānis

 

Deklarācija Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā 6.Saeimas 29.oktobra sēdē tika pieņemta bez debatēm, bez publiskiem iebildumiem.

Izraksts no 6.Saeimas 29.oktobra sēdes stenogrammas:

Un otrs ir piecu deputātu... sešu deputātu parakstīts priekšlikums. Lūdz patstāvīgo priekšlikumu “Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izskatīt pēc likumprojekta “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sešu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts. Izskatām tagad darba kārtības 36. jautājumu - “Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Dokuments nr. 4744. Kas ir ziņotājs par šo lēmuma projektu?

Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šis mūsu lēmums būs mūsu nostāja pret mūsu karavīriem, kuri tiešām cīnījās par Latvijas neatkarību un pret to neganto ienaidnieku, kas mums bija uzbrucis 1940.gadā. Ir pateikta patiesība par to, kā tiek pasaulē novērtēti leģionāri 1946.gadā un vēlākajos gados no sabiedrotajiem Rietumos. Bet līdz šim ir bijusi dezinformācija par leģionāriem, un šo dezinformācijas upuru skaitā bija arī mūsu Valsts prezidents Ulmanis, Vācijas kanclers Helmuts Kols, kā arī mūsu lielās kaimiņvalsts prezidents Boriss Jeļcins. Lai novērstu šo dezinformāciju, lūdzu, nobalsosim par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deklarāciju. Deklarācijas teksts jums ir izdalīts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 3. Deklarācijas teksts ir pieņemts.

Stenogrammu iespējams izlasīt šeit: www.saeima.lv

 

Saeimas "Deklarācijas par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā" neoficiāls tulkojums angļu valodā

Saeima of the Republic of Latvia

DECLARATION
on Latvian Legionnaires in World War II

In 1998, false information is being disseminated in the global mass media, as well as to the foreign governments and international organisations, stating that Latvian legionnaires who fought in the German armed forces against the USSR in World War II were supporters of Hitler’s regime.
In the name of historical truth and to honour the memory of Latvian soldiers, we declare:
In the 1930s, two major totalitarian terrorist countries were formed in Europe. Pursuit of the aggressive goals set by these countries began with signing the so-called Molotov-Ribbentrop Pact, which ended the independence of the Republic of Latvia and subjected the Republic of Latvia to alternate occupations by the USSR and Germany.
Occupation regimes repeatedly violated international law and human rights, as well as committed war crimes against the Latvian people.
Both occupation powers violated the Hague Convention (IV) of 1907 respecting the Laws and Customs of War on Land which prohibits impressment of inhabitants of an occupied country into the army of the occupying country or their involvement in paramilitary activities (Article 52 of the Convention). Both occupation powers drafted citizens of occupied Latvia into their armed forces and assigned them to diverse paramilitary formations. Any evasion was punishable by imprisonment in concentration camps or the death penalty. As a result, during World War II, Latvian citizens were forced to fight against one other.
While forced service in the armed forces of the USSR is not considered an expression of support for Stalin’s bloody regime, some political demagogues interpret the forced service of Latvian legionnaires who fought in the German armed forces as an expression of support for the German Fascist regime, regardless of the fact that Latvian citizens had no say on inclusion of the Latvian Legion in the Waffen SS.
Indeed, some Latvian citizens did join the Latvian Legion voluntarily; however, they did so because in 1940–1941 the USSR committed genocide in Latvia. Hundreds of people were shot without trial; tens of thousands of people were deported to distant regions of the USSR. During this time, Germany also committed war crimes and genocide in Latvia, but they had a smaller impact on Latvian citizens. Therefore, some Latvian citizens believed that by joining the Legion they were protecting themselves and their families against new mass repressions by the USSR, which actually did occur later.
The aim of soldiers who were drafted into the Legion or who joined it voluntary was to protect Latvia from the restoration of Stalin’s regime. They never took part in Hitler’s punitive acts against peaceful inhabitants. Just like the Finnish army, the Latvian Legion did not fight against the anti-Hitler coalition; it fought against one of its members – the USSR, which was an aggressor in relation to Finland and Latvia. When the headquarters of the German armed forces attempted to send legionnaires to fight against the armed forces of the United States, Great Britain and France, all officers and soldiers of the Legion categorically refused. Therefore, in 1946 the Western allies – namely, the United States, Great Britain and France – clarified the issue of Latvian and Estonian legionnaires and granted them the status of political refugees. In 1950, the representative office of the United States repeatedly declared that “The Baltic Waffen-SS Units (Baltic Legions) are to be considered as separate and distinct in purpose, ideology, activities, and qualifications for membership from the German SS.”
The above-mentioned Hague Convention sets forth the rights of Latvia as an occupied country with regard to the occupying countries which have violated international law on its territory: “A belligerent party which violates the provisions of the said Regulations shall, if the case demands, be liable to pay compensation.”

Therefore, the Latvian government is obliged to do the following:
1) demand the occupying countries and their successors in title to observe international law and pay Latvian citizens, their family members and heirs compensation for losses incurred as a result of illegal impressment into the armies of the occupying countries;
2) prevent insults against the honour and dignity of Latvian soldiers in Latvia and abroad.

Speaker of the Saeima
Alfrēds Čepānis

Riga, 29 October 1998

 

Saeimas "Deklarācijas par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā" neoficiāls tulkojums krievu valodā


Саэйма Латвийской Республики
ДЕКЛАРАЦИЯ
о латышских легионерах во Второй мировой войне

В 1998 году в мировых средствах массовой информации, иностранным правительствам, а также международным организациям предоставляются неверные данные о том, что латышские легионеры, которые во Второй мировой войне в составе германских вооруженных сил сражались против СССР, были сторонниками гитлеровского режима.
Ради исторической справедливости и доброй памяти латышских солдат сообщаем:
В тридцатые годы двадцатого века в Европе образовалось два больших тоталитарных террористических государства. Осуществление агрессивных целей этих государств началось с заключения так называемого пакта Молотова–Риббентропа, в результате которого была ликвидирована государственная независимость Латвийской Республики и ее поочередно оккупировали как СССР, так и Германия.
Оккупационные режимы совершили многочисленные нарушения международных правовых норм и прав человека и даже военные преступления против латвийского народа.
Оба оккупационных режима нарушили IV Гаагскую конвенцию 1907 года о законах и обычаях сухопутной войны, которая запрещает мобилизацию населения оккупированного государства в армию оккупировавшего государства или его привлечение к полувоенным работам (статья 52). Оккупационные власти обоих государств призывали граждан оккупированной Латвии в свои вооруженные силы и включали в различные полувоенные формирования. За уклонение грозило заключение в концентрационные лагеря или смертная казнь. В результате гражданам Латвии во Второй мировой войне пришлось воевать друг против друга.
Принудительное нахождение в рядах вооруженных сил СССР не считается поддержкой кровавого сталинского режима, тогда как принудительное нахождение в тех рядах латышских легионеров, которые воевали в составе германских вооруженных сил, в настоящее время некоторыми известными политическими демагогами трактуется как поддержка фашистского режима Германии, хотя включение латышского легиона в состав Ваффен-СС ни в коей мере не зависело от граждан Латвии.
Некоторая часть граждан Латвии действительно вступила в латышский легион добровольно, но это произошло потому, что СССР в 1940–1941 году осуществлял в Латвии геноцид. Сотни людей были застрелены без судебного приговора, десятки тысяч были депортированы в отдаленные районы СССР. Германия в это время тоже допускала военные преступления и геноцид в Латвии, но они затронули граждан Латвии в гораздо меньшей степени. Поэтому часть граждан Латвии считала, что, вступая в легион, они защищают себя и свои семьи от новых массовых репрессий со стороны СССР, которые позднее действительно последовали.
Целью призванных и добровольно вступивших в легион солдат было защитить Латвию от восстановления в ней сталинского режима. Они никогда не участвовали в гитлеровских карательных акциях против мирных жителей. Латышский легион, подобно финской армии, воевал не против антигитлеровской коалиции, а только против одной из ее стран-участниц – СССР, который в отношении Латвии и Финляндии был агрессором. Когда верховное командование германских вооруженных сил пробовало отправить легионеров в бой против вооруженных сил США, Великобритании и Франции, все офицеры и солдаты легиона категорически от этого отказались. Поэтому западные союзники – США, Великобритания и Франция – уже в 1946 году прояснили вопрос о латышском и эстонском легионе и присвоили легионерам статус политических беженцев. Представительство США в 1950 году повторно декларировало: «Подразделения балтийских Ваффен-СС (Балтийские легионы) по своей цели, идеологии, действиям и квалификации солдат следует считать особыми подразделениями, отличающимися от немецких СС».
Права Латвии как оккупированного государства в отношении нарушений норм международного права, допущенных оккупировавшими государствами на ее территории, обеспечивает упомянутая Гаагская конвенция, согласно которой: «Воюющая Сторона, которая нарушит постановления сказанного Положения, должна будет возместить убытки».

Поэтому обязанностью латвийского правительства является:
1) требовать от оккупировавших государств и их правопреемников, чтобы они согласно нормам международного права возместили гражданам Латвии, членам их семей и их наследникам убытки, понесенные в связи с противозаконной мобилизацией в армии оккупировавших государств;
2) заботиться о предотвращении попрания чести и достоинства латышских солдат в Латвии и за рубежом.

Председатель Саэймы А. Чепанис
Рига, 29 октября 1998 года

 
Pateicos visiem, kas balsoja par Nacionālo apvienību! PDF Drukāt E-pasts

Vispirms jau pateicos visiem, kas balsoja par Nacionālo apvienību! Jūs apliecinājāt, ka uzticaties stabilām un pārbaudītām vērtībām.


Ja runājam par mani, tad balsojums pirmšķietami parāda, ka mīti un stereotipi šoreiz ir guvuši virsroku.
Nu ko lai te saka?


Mīļš Paldies visiem un ikvienam personīgi, kas ielika īpašo atbalsta zīmi vēlēšanu listē (plusoja), tādējādi apliecinot, ka vērīgi sekojat ikvienam manam solim.

 

Četrus gadus mana komanda cīnījās trīs frontēs:

 

1) par to.lai prokremlistiem nebūtu teikšana Latvijas valdībā, par ko iekļuvu Krievijas Federācijas melnajā sarakstā;

 

2) par to, lai kreisi liberāli uzskati neiznīcinātu latviešu tradicionālās vērtības, par ko iekļuvu liberālo mediju melnajā sarakstā;

 

3) par to, lai netīrās naudas atmazgātāji, ēnu ekonomikas darboņi un korumpanti tiktu izslēgti no Latvijas tautsaimniecības un valsts pārvaldes, par ko iekļuvu šo darboņu apmaksāto mediju melnajā sarakstā.

 

Tas būtu brīnums, ja šīs trīs "pūķa galvas" nespētu veidot mītus un stereotipus ļaudīm, kas neseko politikai.


Brīnums nenotika.


Tomēr, lepojos, ka man bija liels gods piedalīties vēlēšanās un piesaistīt Nacionālajai apvienībai gan tos, kas seko notikumiem, nevis frizūrām, gan arī tos, kam nesanāk sekot politikai un kurus ietekmējuši mīti un stereotipi.


Turpināšu iesākto un negrasos no saviem principiem atkāpties!


Patiesā cieņā,

Jūsu Dzintars Rasnačs

 
Skolotāju diena PDF Drukāt E-pasts

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,
Bet pēkšņi atmiņā Tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”

Tur nav ko liegties zināms jau,
Ka skolas sols ir reizēm šaurs.
Tad ņigu ņegu vaļā iet,
Bet, skolotāja, nerājiet,-
To apsolāmies Jums šobrīd,
Ka prātīgāki būsim
rīt

(Aija Celma)

Rudenīgi un sirsnīgi sveicieni visiem skolotājiem! Visiem, kas katru darba dienas rītu sāk klases priekšā, kā arī tiem, kuri aktīvās pedagoģiskās darba gaitas jau ir beiguši. Skolotājs nav tikai profesija, tas ir arī talants un aicinājums! Paldies Jums, ka palīdzat maziem un lieliem gūt zināšanas, augt, pilnveidoties un attīstīties!

Saulainu un skaistu Jūsu īpašo dienu un prieka, gandarījuma un panākumu raženu šo mācību gadu!

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

1 lapa no 67
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu