Jaunumi


Meteņi - seni latviešu pavasara sagaidīšanas svētki PDF Drukāt E-pasts

Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kurus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.

Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus.

Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos.

Meteņu ticējumi:

  • Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
  • Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru - tad labi mācēs rakstīt.
  • Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties - būs laba raža.
  • Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju - vasarā govis nebizo.
  • Kāds laiks Vastlāvī - tāds būs arī Lieldienās.
  • Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads; ja vecāks - tad slikts.
  • Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
  • Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
  • Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, - būs labs un auglīgs gads.
  • Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu - Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
  • Ja Vastlāvī sauss laiks - būs ražīgs gads.
  • Ja Vastlāvī snieg vai līst - būs bagāts ogu gads.
  • Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.

Avots: www.folklora.lv

 

 
Igaunijas Neatkarības diena PDF Drukāt E-pasts

24.februārī Igaunija svin valsts svētkus - Neatkarības pasludināšanas gadadienu.

Svētku sarīkojumi šajā dienā tiek rīkoti visā valstī.

Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918. gada 24. februāris, kad Igaunijas glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku. Šajā dienā Igaunijas amatpersonas, diplomāti un patriotiski noskaņotie pilsoņi piedalās svinīgos pasākumos, godinot valsti tās pastāvēšanas gadadienā.

Lūkojoties Igaunijas vēsturē, redzams, ka pirmos 22 neatkarības gadus Igaunija piedzīvoja nestabilitāti politiskajā dzīvē ar politisko partiju likvidāciju, un pirmais Igaunijas prezidents tika ievēlēts tikai 1938. gadā. Igauniju 1940. gada jūnijā okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika iekļauta Padomju savienības sastāvā. Igaunijas Republika tika deklarēta 1988. gada 16. novembrī ar Neatkarības deklarāciju, bet formāli neatkarība no PSRS tika atjaunota 1991. gada 20. augustā. Galvaspilsēta Tallina ir viena no pilsētām Eiropā, kas vislabāk saglabājusies no Viduslaikiem un kuras vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Godinot Igaunijas Republikas Neatkarības dienas svinības, novēlu Igaunijas valstij un tautai arī turpmāku uzplaukumu un labklājību!

 

Avots: www.visitestonia.com

 

 
Aizritējuši 5 gadi kopš valodas referenduma PDF Drukāt E-pasts

2012. gada tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" bija pilsoņu parakstu vākšanā ierosināts referendums par likumprojektu, kas paredzēja mainīt Latvijas Republikas Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Tā kā Saeima likumprojektu neatbalstīja, tad atbilstoši Satversmes 14. pantam Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 2012. gada 3. janvārī nolēma izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē 2012. gada 18. februārī. Vēlēšanu zīmē jautājumu izteica sekojošā redakcijā: "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"

 

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem — 771 893 pilsoņiem (no 1 543 786). Tā kā par Satversmes grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem), tad grozījumi tika noraidīti.

Referendumā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%.

 

Referendumā piedalījās lielākais vēlētāju skaits Latvijas tautas nobalsošanu vēsturē pēc 1991. gada 3. marta aptaujas par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku. Lielākā balsotāju aktivitāte bija Rīgā, kur nobalsoja 77,1% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu, bet zemākā aktivitāte bija Latgalē, kur referendumā piedalījās 60,0% un ārzemēs, kur referendumā piedalījās 55,3% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu.

Nobalsojušo skaits
Teritorija Reģistrēto vēlētāju skaits līdz 8.00 % līdz 12.00 % līdz 16.00 % līdz 20.00 % līdz 22.00 % Atrašanās vietās % Kopējā aktivitāte %
Latvija 1 545 166 25 237 1,63% 414 367 26,82% 783 341 50,7% 980 062 63,43% 1 042 831 67,49% 46 414 3% 1 089 245 70,49%
Vidzeme 409 277 7662 1,87% 121 137 29,6% 222 694 54,41% 275 025 67,2% 283 590 69,29% 14 976 3,66% 298 566 72,95%
Rīga 408 579 6643 1,63% 101 140 24,75% 221 524 54,22% 294 317 72,03% 307 794 75,33% 7263 1,78% 315 057 77,11%
Latgale 236 047 3537 1,5% 62 158 26,33% 108 142 45,81% 130 167 55,14% 133 597 56,6% 8110 3,44% 141 707 60,03%
Zemgale 232 080 3894 1,68% 67 619 29,14% 119 528 51,5% 146 271 63,03% 150 357 64,79% 8154 3,51% 158 511 68,3%
Kurzeme 204 629 3501 1,71% 62 313 30,45% 111 453 54,47% 134 282 65,62% 137 859 67,37% 7391 3,61% 145 250 70,98%
Ārzemes 54 554 29 634 54,32% 520 0,95% 30 154 55,27%

Rezultāti

Balsošanas rezultāti vēlēšanu apgabalos un ārzemēs
Teritorija Reģistrēto vēlētāju skaits Nobalsojušo skaits PAR % % no reģistrēto vēlētāju skaita PRET % % no reģistrēto vēlētāju skaita Nederīgas % % no reģistrēto vēlētāju skaita
Latvija 1 545 166 1 089 245 273 347 24,9% 17,7% 821 722 74,8% 53,2% 3 524 0,3% 0,2%
Vidzeme 409 168 298 566 35 164 11,8% 8,6% 262 643 88,0% 64,2% 706 0,2% 0,2%
Rīga 408 512 315 057 119 621 38,0% 29,3% 193 976 61,6% 47,5% 1 364 0,4% 0,3%
Latgale 235 969 141 707 78 736 55,6% 33,4% 62 369 44,0% 26,4% 575 0,4% 0,2%
Zemgale 232 054 158 511 19 381 12,2% 8,4% 138 565 87,4% 59,7% 553 0,4% 0,2%
Kurzeme 204 616 145 250 12 282 8,5% 6,0% 132 708 91,4% 64,9% 247 0,2% 0,1%
Ārzemes 54 685 30 154 8 163 20,6% 14,9% 31 461 79,2% 57,5% 79 0,2% 0,1%

 
Aprit 95 gadi kopš Satversmes pieņemšanas PDF Drukāt E-pasts

Trešdien, 15.februārī, aprit 95 gadi, kopš pieņemta Latvijas Satversme, kuru izstrādāja Satversmes sapulce – pirmais tautas vēlētais likumdevējs.

- Ar Satversmes spēkā stāšanos formāli noslēdzās valsts organizēšanas stadija un sākās normāla politiskās dzīves gaita.

- Satversme līdz šim grozīta 14 reizes.

- Tāpat kā Latvijas valsts nekad nebūs gatava, Satversme nekad nebūs pabeigta.

- Konstitucionālajā praksē ne tik liela nozīme ir Satversmes burtam, bet gan pareizai interpretācijai, kas atbilst Satversmes garam.

1922. gada 15. februāra vakarā Latvijas Satversmes sapulce, pieciem balsotājiem atturoties, trešajā balsojumā atbalstīja Latvijas Republikas Satversmes I daļu, kurai bija lemts kļūt par demokrātiskas Latvijas valsts konstitūcijas pamattekstu. Lai gan līdz šodienai Latvijas pamatlikums ir vairākkārt grozīts un papildināts, daudzi valsts varas organizācijas principi, kas noteic Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta savstarpējās attiecības, arvien vēl ir spēkā tieši tādā veidā, kā to pirms 95 gadiem bija iecerējuši pirmie brīvās Latvijas tautas ievēlētie pārstāvji.

Satversme ir Latvijas valsts tiesiskais pamats. Tajā noteikta valsts iekārta un to balstošo tiesisko normu kopums, no kura ikdienas darbā jāvadās gan likumdevējam un izpildvarai, gan katram iedzīvotājam un kas valsti raksturo starptautiskā laukā kā attiecīgu tiesību subjektu.

Satversmes pieņemšana – viens demokrātijas attīstības posms

Valsts pamatlikuma izstrādes nepieciešamība tika izcelta jau dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas – 1918. gada 17. novembrī, kad kopā sanāca Latvijas Tautas padome uz dibināšanas sēdi un pieņēma politisko platformu, kuras pirmajā punktā tika iekļauta nepieciešamība sasaukt Satversmes sapulci visdrīzākajā laikā. Nolikuma par Satversmes sapulces vēlēšanām izstrāde bija viens no pirmajiem Tautas padomes 1918. gada 2. decembra sēdē izskatītajiem darba kārtības jautājumiem.

"Satversme nekad nebūs pabeigta"

Līdz šim Satversme grozīta 14 reizes, lai nodrošinātu, ka tās regulējumā atspoguļojas valstiskās identitātes un cilvēka pamattiesību aizsardzība, dalība Eiropas Savienībā un citi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā aktuāli jautājumi. Tikai 1998. gada 15. oktobrī Satversme ieguva tās sākotnēji iecerēto veidolu, kad Saeima nolēma papildināt valsts pamatlikumu ar VIII nodaļu – "Cilvēka pamattiesības". 2014. gada 19. jūnijā parlaments atbalstīja priekšlikumu papildināt Latvijas Satversmi ar ievadu jeb preambulu, kurā uzsvērts, ka Latvijas valsts nav vēstures nejaušība, bet mērķtiecīgi radīta valsts ar uzdevumu nodrošināt Latvijas nācijas pastāvēšanu. Taču valsts varas organizācija ir palikusi nemainīga.

Tas nebūt nenozīmē, ka Latvijas pamatlikums parlamentārisma pieredzes trūkuma dēļ būtu ticis izstrādāts sliktā kvalitātē. Gluži otrādi, Latvijas pamatlikumā Satversmes autori centās apvienot visas tās aktuālās konstitucionālisma koncepcijas, kas bija aktuālas tā laika Eiropā un atspoguļojās citās pēc Pirmā pasaules kara pieņemtajās konstitūcijās (piemēram, Vācijas, Austrijas, Somijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas).

Kad 1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā padome atjaunoja Satversmes pamatnoteikumu darbību, Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nebija spēkā un Latvijas Republika joprojām de jure pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Idejas par Satversmes preambulu autors jurists Egils Levits paudis: "Tāpat kā Latvijas valsts nekad nebūs gatava, Satversme nekad nebūs pabeigta. Lai saglabātu, uzturētu un attīstītu savu valsti, pie tās ir pastāvīgi jāstrādā. Tas ir mūsu pilsoņu pienākums un atbildība."

Svarīgs ir Satversmes gars un pareiza interpretācija

Latvijas Republikas Satversme ir ne tikai viena no vecākajām konstitūcijām pasaulē, bet arī īsākajām. Turklāt Satversmes lakonisms ir bijis apzināts tās autoru lēmums. Satversmes komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks tolaik uzsvēra: "To varētu uzskatīt kā trūkumu, bet no otras puses to var uzskatīt kā pozitīvu Satversmes [..] īpašību, jo katra abstrakta definīcija un katra plašāka frāžaina formula var izsaukt pārpratumus. To var uzskatīt par nepilnīgu, pret atsevišķām tēzēm var celt iebildumus. Lai tādu pārpratumu nebūtu, lai iebildumi netiktu celti, Satversmes komisija vienojās par to, ka Satversmes likumā ļoti noteiktā veidā atsevišķos pantos izteicamas noteiktas domas."5 Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidro, ka, tieši pateicoties lakoniskajam izteiksmes veidam, ir izdevies Satversmes normas iztulkot atbilstoši laikmeta garam un prasībām, orientējoties uz modernas demokrātiskas tiesību sistēmas juridiskām atziņām. Tādējādi konstitucionālajā praksē ne tik liela nozīme ir Satversmes burtam, bet gan pareizai interpretācijai, kas atbilst Satversmes garam.

"Latvijas Vēstneša" grāmatu apgādā sērijā "Latvijas Vēstneša bibliotēka" ir nākuši klajā jau trīs sējumi ar Satversmes komentāriem:

- Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi, 2014;

- Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole, 2013;

- Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, 2011.

Satversme ir tulkota arī svešvalodās. 2012. gadā apgāds "Latvijas Vēstnesis" laida klajā Latvijas Republikas Satversmes izdevumu deviņās valodās: latviešu, latgaliešu rakstu (pirmais tulkojums!), lībiešu (pirmais tulkojums!), franču, angļu, vācu, igauņu, lietuviešu un krievu valodā.

 

 

Avots: www.lvportals.lv

 
16.februāris - Lietuvas Republikas neatkarības diena PDF Drukāt E-pasts

Demokrātiskā Lietuva ir dibināta 1918. gada 16. februārī.

Sveicam brāļu tautu svētkos!

Sveikiname su Vasario 16-ąja – Lietuvos valstybės atkūrimo diena!

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

1 lapa no 63
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu