Jaunumi


10.septembris - Tēva diena PDF Drukāt E-pasts

Jau devīto gadu Latvijā oficiāli svin Tēva dienu. Saeimas pieņemtajā lēmumā septembra otrā svētdiena ir svinības tēviem. Šogad Tēva diena iekrīt 10.septembrī.

Austrumu zemēs Tēva dienai ir lielāka popularitāte nekā Mātes dienai. Eiropā oficiāli šo dienu svin pavisam nesen. Mūsu kaimiņi lietuvieši Tēva dienu svin 6.jūnijā, Igaunijā - 14.novembrī. Visvairāk pasaulē šo dienu svin jūnija trešajā svētdienā.

Latvijā Tēva dienu svin tikai neilgu laiku, tomēr ar katru gadu tā iegūst aizvien lielāku popularitāti. Šī diena ļauj iepriecināt tēti ar jaukām dāvanām un stiprināt tēva un bērnu saites. Šo dienu tēviem vēlams pavadīt kopā ar saviem bērniem, jo, tāpat kā māmiņdiena, šie ir ģimeniski svētki.

Tēva dienu vairumā valstu svin jūnija trešajā svētdienā. Austrālijā, Beļģija, Zviedrijā, Spānijā un Jaunzēlandē Tēva dienu svin citos mēnešos. Tēva dienas izcelsmes valsts ir ASV – pirmo Tēva dienu svinēja 1910.gada 19.jūnijā Vašingtonā. Tēva dienas iniciatore ir Sonora Smārta Doda. Par oficiālu svinamo dienu ASV Tēva dienu atzina prezidents Ričards Niksons 1972. gadā.

Sveicieni visiem tēviem, vectēviem un topošajiem tēviem Tēva dienā!

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 

 
Zinību diena PDF Drukāt E-pasts

Zinību dienā - 1. septembrī tiek svinēta skolas gaitu uzsākšana vai atsākšana pēc vasaras brīvlaika. Zinību dienā tiek svinēts mācību gada sākums, jo valstīs, kurās svin šos svētkus, līdz ar 1. septembri sākas mācību gads. Varētu teikt, ka šie svētki ir kas tāds, kas mūs atšķir no citu tautu kultūrām, līdz ar to tie ir uzskatāmi arī par neatņemamu Latvijas kultūras vēstures sastāvdaļu.

Šie ir nozīmīgi svētki skolēniem, studentiem, skolotājiem, kā arī pasniedzējiem. Īpaši būtiski šie svētki ir pirmklasniekiem, kuri vēl tikai uzsāk mācības skolā – pirmklasniekiem tas ir īpašs, svinīgs, satraucošs un priecīgs brīdis, kurā ne vien tiek satikta pirmā audzinātāja, klasesbiedri un skolasbiedri, bet tiek pasniegta arī pirmā ābece, kas simboliski atzīmē bezrūpīgās bērna dienu beigas un skolas gaitu sākumu, kas ar gadiem, arvien augstāk un augstāk vedīs zinību kalnā.

Latvijā pastāv arī tāda 1. septembra tradīcija, kurā pirmklasniekus svinību vietā svinīgi ieved vecāko klašu skolēni, kuriem konkrētais mācību gads ir pēdējais bezrūpīgais gads pirms eksāmenu kārtošanas un iestāšanās vidusskolā. Pēc pirmklasnieku ievešanas seko īpašs brīdis jeb Pirmais zvans, kad pirmklasnieks iezvana pirmo mācību gada zvanu. Savukārt mācību gada beigās notiek Pēdējais zvans, kad 9. un 12. klašu skolēni iezvana pēdējo sava mācību gada zvanu, lai gatavotos eksāmeniem un pēc tiem iestātos vidusskolās un augstskolās.

Ņemot vērā to, ka dažādās pasaules valstīs skolas gaitas tiek uzsāktas dažādos laikos, 1. septembris kā Zinību diena attiecas tikai uz postpadomju valstīm, kurās tā vēl tiek svinēta. Jāpiemin, ka ir vairākas Eiropas valstis, kas nav postpadomju valstis un kas ir pieņēmušas 1. septembri par mācību gada pirmo dienu, tomēr tai nav svētku dienas statusa un līdz ar to arī svinīgā pasākuma. Piemēram, 1. septembris ir mācību gada pirmā diena, bet ne svētku diena tādās Eiropas valstīs kā, piemēram, Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Ungārija, Īrija, Polija, Slovēnija, Anglija, Velsa, kā arī Ziemeļīrija. Pārējās Eiropas valstīs skolas gaitas sākas augusta un septembra citos datumos, piemēram, Dānijā – 12. augustā, Francijā – 2. septembrī, Grieķija – 11. septembrī, Maltā – 22. septembrī, Norvēģijā – 18. augustā.

Avots: www.visisvetki.lv
 
1.septembris - Zinību diena PDF Drukāt E-pasts

Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

1.septembris ir Zinību diena, kas ir īpaša katram skolēnam, un atgādina par skolas gaitām arī tiem, kuri jau sen nesēž skolas solos.

Skaistu un gaišu pirmo skolas dienu visiem skolotājiem un skolēniem – gan tiem, kuri skolas durvis vērs pirmo reizi, gan tiem, kuriem šogad skanēs pēdējais skolas zvans! Labām sekmēm bagātu mācību gadu arī visiem studentiem!

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 
24.augusts – Bērtuļa diena PDF Drukāt E-pasts

Bērtuļa diena ir jēru kaujamā diena, arī sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks.

Latviešu tradīcijās Bērtuļi ir tradicionāla tirgus diena, rudzu sējas laiks. Tā bija atvieglota darba diena, kad godināja darba darītāju, veicot tikai nepieciešamos darbus kūtī un sētā. Bērtuļos, tāpat kā citās laikdienās, saimnieki rūpējās par lopiem, par to labklājību: šai dienā nestrādāja ar zirgiem, ļāva tiem atpūsties, centās neliet silēs ūdeni, lai lopi ganībās nebizotu.

Pati Bērtuļdiena nav izdevīgākā sējas diena, jo tad labībai aug īsas vārpas. Vislabāk sēt trīs dienas pirms un trīs pēc Bērtuļa dienas. Sēju sākot, kā pavasarī, tā rudenī, ievēro zināmu svētības kultu, kas ir zemnieka pašcieņas un spēka apliecinājums, gudrībā par citiem un sevi – ziedošanas kults.

Pirmo sauju sējot, saka: «Tas pirms visiem putniem, zvēriem»; otro – «priekš ceļa gājējiem»; trešo – «priekš manis paša».

Bērtuļa dienas mielasta galvenais ēdiens galdā bija āža (retāk-auna) gaļa. Šā iemesla dēļ pašu Bērtuļa dienu nereti sauca par āža dienu – tad bija jāvāra āža gaļa ar baltiem kāpostiem.

Ticējumi:

Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds pats būs visu rudeni. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu zapti, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.

Iz senču pūra: Bērtuļi – sena ziedojumu diena, kauj jēru vai aitu; svētki bitēm un biškopjiem. 5. Mēness – radošas aktivitātes – diena. Viss izdosies, ja būsiet radoši aktīvs un tieksieties sasniegt mērķi. Brīnišķīgi padodas zināšanu apguve. Var un vajag aktīvi izrādīt emocijas un jūtas – tam ir piemērots brīdis. Mēness Svaru zīmē: diena, kad kontaktēties ar draugiem, izklaidēties.

 

Avots: www.marasloks.lv

 
Mans "Baltijas Ceļš" PDF Drukāt E-pasts

Manas atmiņas. Kā es kļuvu par politiķi – 23.08.1989. „Baltijas Ceļš”.

1989.gada 23.augustā biju Latvijas Tautas Frontes (LTF) VEF nodaļas valdes loceklis. Tolaik LTF VEF nodaļā bija ~ 3000 biedru. Tā bija lielākā LTF nodaļa Latvijā. To vadīja Dainis Dandēns – īstens Latvijas patriots.

Tolaik biju piektās kategorijas profilslīpētājs (štanču un presformu izgatavošanai) RA VEF Instrumentu ražotnē. Vienlaikus mācījos LVU Juridiskās fakultātes vakara nodaļas 6.kursā.

Nebija pamata sūdzēties par dzīvi. Milzīga (tam laikam) alga, vidēji ~ 650 rubļu mēnesī. Ģimene nodrošināta, brīva un saviesīga dzīve, studijas, kas dod zināšanas. Stājoties LVU juristos 1984.gadā, mans mērķis nebija diploms, mans mērķis bija zināšanas.

„Baltijas Ceļam” bijām sagatavojušies pamatīgi. Daudzi „Ikarus” autobusi todien, pēc kārtējās darba dienas, veda mūs uz ceļa posmu – Jugla – Garkalne. Man bija tas gods stāvēt dzīvajā Baltijas ķēdē pie Langstiņu pagrieziena.

Tas bija Trešās Atmodas kulminācijas brīdis.

Šī vēlme un pārliecība atgūt neatkarīgu Latviju bija pārņēmusi daudzus, daudzus simtus tūkstošus Latvijas patriotu, arī mani. Tas bija lūzuma brīdis. Bija pārliecība: „Mēs esam vienots spēks, kas to var panākt, Latvija būs neatkarīga!”

Tā patiesība, kas nāca mums atklāsmes veidā (1984. – 1989.), deva man virzību savas turpmākās dzīves lēmumiem. Cilvēki ģimenēs sāka drošāk un atklātāk stāstīt par represiju gados notikušo. Okupācija, 1941.gada represijas, 1949.gada represijas, pretošanās kustība, leģionāri. Arī man stāstīja. Par Vorkutu, par etapu, par akmeņogļu ieguves vietām, par politieslodzīto iznīcināšanas mēģinājumiem, pievienojot viņus krimiķiem. Daudz stāstīja.

Tā nu es aizgāju politikas ceļu. Ar tiem pašiem ideāliem, kurus man atklāsmes brīžos deva ģimenē tuvākie cilvēki.

Šī diena bija viena no izšķirošākajām manā mūžā. Es noticēju, ka mēs to varam, ka mēs varam atgūt neatkarīgu Latviju!

Tāds bija „Baltijas Ceļš” manā mūžā.

Rakstiet savas atmiņas, pierakstiet to, kas ir noticis! Tad neviens vairs nevarēs viltot mūsu vēsturi. Mēs esam liecinieki un tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Darīsim to!

 

Patiesā cieņā,

Dzintars Rasnačs.

 

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

1 lapa no 64
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu