Jaunumi


Barikāžu nedēļas hronika laikrakstā "Atmoda" PDF Drukāt E-pasts

Pirms 27 gadiem laikrakstā "Atmoda" publicētā "Barikāžu nedēļas hronika" 13.līdz 18.janvāris.

Atmoda

 
Manas atmiņas par Barikāžu laiku 1991.gada janvārī PDF Drukāt E-pasts

 

Foto no 2014. gada 20. janvāra Barikāžu atceres pasākuma

 

Tolaik strādāju Latvijas Tautas frontes Rīgas Vidzemes priekšpilsētas koordinācijas centrā Baznīcas ielā 27/29.

„X. stunda”

Organizatoriski bijām labi sagatavoti, jo informācija par iespējamām PSRS agonijas represīvajām izpausmēm bija saņemta jau krietnu laiku iepriekš. PSRS režīma slaktiņi pret civiliedzīvotājiem Tbilisi (Gruzijā) 1989.gada 9.aprīlī (www.laikmetazimes.lv) un Baku (Azerbaidžānā) 1990.gada 20.janvārī (www.wikipedia.org) lika mums gatavoties visnežēlīgākajam scenārijam. Pamatojoties uz saņemto un apkopoto informāciju Latvijas Tautas fronte jau laikus bija izstrādājusi rīcības plānu tā saucamajai „X stundai”. Šī plāna pamatā bija nevardarbīgās pretošanās pieredze citās valstīs un daži jauninājumi, kas atbilda Latvijas apstākļiem konkrētajā situācijā.

Rīcības plāns - konfidenciāli pie lielajām, melnajām klavierēm

Latvijas Tautas frontes Domes sēdē, kas notika 1991.gada 12.janvārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, noslēdzoši tika precizētas visas turpmākās rīcības detaļas. Tas notika sēdes noslēgumā zāles stūrī pie lielajām, melnajām klavierēm - zināmos konfidencialitātes apstākļos tika sadalīti konkrēti pienākumi starp LTF valdes locekļiem un nodaļām.

Trauksmes zvans

1991.gada 13.janvāra naktī tika saņemta ziņa par slaktiņu Viļņā pie televīzijas torņa (www.latvijasradio.lv). Latvijā nekavējoties sākās LTF organizēti mobilizācijas pasākumi. Tūlīt pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā jau agrā rītā (apmēram no pulksten trijiem) sākām dežūras koordinācijas centrā Baznīcas ielā 27/29.

LTF sasauktais mītiņš Daugavmalā pulcēja aptuveni 500 tūkstošus Latvijas neatkarības sargu. Daudzi no viņiem pēc mītiņa tiešā ceļā devās uz apsardzes objektiem. Reālo varu Latvijā bija pārņēmusi Latvijas Tautas fronte. Tā saņēma aktīvu Lauksaimniecības ministrijas (Dainis Ģēģers), Satiksmes ministrijas (Jānis Janovskis) un Arhitektūras un celtniecības ministrijas (Aivars Prūsis) atbalstu. Lauksaimniecības tehnika, transports, satiksme, sakari un celtniecības materiāli. Sākās Latvijas tautas nevardarbīgā pretošanās PSRS okupācijas varas agonijai.

LTF lielākā nodaļa ( Rīgas Vidzemes priekšpilsēta) koordinē lielāko novadu – Vidzemi

LTF Rīgas Vidzemes priekšpilsētas koordinācijas centrā organizējām no Vidzemes novada - Valmieras, Valkas, Limbažiem, Alūksnes, Cēsīm, Gulbenes, Madonas u.c. vietām- Rīgā iebraukušo tautfrontiešu izvietošanu pa aizsargājamiem objektiem: 1) Ministru padome; 2) Sakaru centrs (Dzirnavu ielā 105); 3) Sakaru centrs (Dzirnavu ielā pie Strēlnieku ielas krustojuma); 4) Juglas slūžu tilts; 5) Brasas tilts; 6) Gaisa tilts; 7) A.Deglava ielas tilts.

Bijām morāli gatavi ļaunākajam scenārijam

Gādājām par sardzes nepārtrauktību, sargu ēdināšanu, malku ugunskuriem, degvielu autotransportam, nakšņošanu, transportu, gāzmaskām u.c. Divas tālruņa līnijas bija „karstas” visu diennakti. Pirmās trīs diennaktis līdz 15.janvārī ASK stadionā notikušajam Interfrontes mītiņam aizritēja nepārtrauktā nomodā. Kāpēc nomodā gandrīz 72 stundas? Tāpēc, ka gatavojāmies sliktākajam – Interfrontes mītiņa dalībnieku izraisītām masu nekārtībām, kas varētu būt par iemeslu karaspēka ievešanai un aktīvai represīvai darbībai pret Latvijas neatkarības sargiem. Paldies Dievam, tā nenotika.

Mēs – „LTF vidzemnieki”

Nākamajās dienās pēc 15.janvāra dežūrējām divās maiņās – 12 stundas katra. Katrā maiņā bija četri cilvēki. Vienu vadīju es, otru - Andris Grīnbergs (vēlāk - ilggadējs Rīgas Domes izpilddirektors). Maiņās strādāja Jānis Jākobsons, Ints Miķelsons, Ilmārs Sadovskis, Vladimirs Makarovs, Karmena Mangusa un Leopolds Kleins. Mums bija trīs profesionāli autobraucēji (šoferīši) – Igors Vids, Uldis Kaņepe un Aivars Legzdiņš, kuri palīdzēja koordinācijas centram ar apsargājamo objektu sargiem uzturēt regulāru saziņu un operatīvu nodrošinājumu.

Mums bija cieša sadarbība ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas pašvaldību, tās pārstāvjiem – Andreju Ruču un Zaigu Skrastiņu, kuru vadībā Vidzemes priekšpilsētas LTF deputāti nodrošināja minēto tiltu apsardzi un bija gatavi veikt tiltu bloķēšanas pasākumus, nošķērsojot tos ar atvestajiem dzelzsbetona blokiem pret iespējamo tanku un bruņumašīnu virzību uz Rīgas centru.

Daudz priekšnieku, bet sekojām tikai vienam – LTF valdei

Mūsu priekšniecība bija LTF valde un mūsu pārstāvis tajā – LTF valdes loceklis Roberts Milbergs. Jāteic, ka pēc Interfrontes mītiņa izgāšanās 15.janvārī par priekšniekiem laiku pa laikam mums vēlējās būt atsevišķi valdības locekļi un Augstākās padomes deputāti, tomēr izpildījām tikai un vienīgi LTF valdes norādījumus. Tas bija viens no galvenajiem Barikāžu dalībnieku organizētības augstā līmeņa nosacījumiem – pildīt tikai un vienīgi LTF valdes lēmumus.

Barikāžu izskaņa

Aktīvās dežūras turpinājās līdz 26.janvārim, jo uzbrukuma draudi pastāvēja vēl ilgāku laiku pēc 20.janvāra asiņainajiem notikumiem. Tikai 10.februārī LTF Rīgas Vidzemes priekšpilsētas koordinācijas centrā pilnībā tika izbeigtas dežūras un pārējie ar janvāra barikādēm saistītie organizatoriskie darbi.

Visspilgtāk man atmiņā palicis tas, ka Barikāžu dalībnieki rīkojās patriotiski, apzinīgi, organizēti un disciplinēti – kā īsti Rīgas sargi, Tēvijas sargi. Šajos 1991.gada janvāra notikumos mēs saskatām lielu līdzību ar to, kas notika 1919.gada novembrī, kad aizstāvot Rīgu, tika nosargāta Latvijas neatkarība. Atšķirība tikai tā, ka šoreiz Vidzeme, Zemgale, Latgale un Kurzeme apvienojās vienā dūrē Rīgā. Mēs uzvarējām.


 

Dzintars Rasnačs

 

 

 

 

 
6. janvāris – Zvaigznes diena PDF Drukāt E-pasts

Zvaigznes jeb Trejkungu diena tradicionāli tiek uzskatīta par pēdējo Ziemassvētku dienu, kad pieņemts ar godu atvadīties no svētku rotājumiem mājās.

Svētku rotājumiem ir savs laiks un tad, kad svētki ir beigušies, no tiem uz kādu laiku ir jāatvadās. Zvaigznes dienā var pēdējo reizi iedegt sveces eglītē, vēl mirkli novērtēt skaisto noformējumu mājās un tad ar godu atvadīties no svētku noskaņas līdz nākamajam gadam. Gluži tāpat kā svētku egli, arī visus pārējos Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam gatavotos rotājumus, piemēram, adventes vainagu, virtenes, lampiņu dekorus vēlams noglabāt dziļākos plauktos.

Līdz ar jauna gada sagaidīšanu, arī mājoklim ir jāļauj nedaudz ieelpot, tāpēc atver logus, ielaid svaigu gaisu un kārtīgi izvēdini māju. Zvaigznes dienā pieņemts aizdedzināt kadiķa zariņu, nopūst liesmu un tad izstaigāt pa visām istabām, lai aromātiskie dūmi ieskauj visu māju. Kadiķa aizdedzināšanai ir simboliska nozīme - ja tas aizdedzināts sveces liesmā, tad mājoklis tiek atbrīvots no sliktās enerģijas.

Zvaigznes dienas tradīciju piekritēji ne tikai atbrīvojas no svētku rotājumiem un izvēdina māju, bet arī nodrošina mājokli ar aizsardzības zīmi, kas jāatjauno katru gadu tieši Zvaigznes dienā, 6. janvārī.

Zvaigznes dienas ticējumi:

- Ja nakts ir ļoti gaiša, pie tam uz debess velves redzamas trīs spožas zvaigznes, nākamā vasara būs laba un auglīga.

- Ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, būs daudz ogu un labs siena laiks.

- Ar Zvaigznes dienā svētīto ūdeni jāmazgā visas vainas – kā cilvēku, tā lopu, lai labāk un ātrāk dzīst.

 

Avots: www.la.lv

 
Laimīgu Jauno 2018. gadu! PDF Drukāt E-pasts

 
Priecīgus Ziemassvētkus! PDF Drukāt E-pasts

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

1 lapa no 66
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu