Jaunumi


Sveicu Latvijas Valsts Proklamēšanas 98.gadadienā! PDF Drukāt E-pasts

 
Lāčplēša diena PDF Drukāt E-pasts

 

 

Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem katru gadu 11.novembrī tiek atzīmēta Lāčplēša diena. Šajā dienā tiek godināta nozīmīgā Latvijas valsts armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku. 1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību.

Laika posms no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembrim - Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka - ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara (nozīmīgu atbalstu uzbrukumos latviešiem sniedza arī britu un franču karakuģi) pār saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ pieminot šo notikumu, 11. novembrī - Lāčplēša dienā - tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Par Bermonta armijas uzbrukumu kļuva zināms pasaulē. Tā kā iebrucēju rīcība bija pretrunā ar rietumvalstu politiskajām interesēm, jau dažas dienas vēlāk Latvija sāka saņemt no ārzemēm sūtīto palīdzību - ieročus un pirmās nepieciešamības preces. Atbalstu izšķirošajās cīņās Latvijas karaspēkam sniedza arī britu un franču karakuģi.

Uzbrukumu bermontiešiem Latvijas valsts armija sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra, kā arī Brāļu kapos. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus.

 

 


Avots: Nacionālo bruņoto spēku informatīvie materiāli.

 
Mārtiņdiena PDF Drukāt E-pasts

Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.

Pēc Saules kalendāra Mārtiņi ir vidū starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem, tas ir devītajā piecdienu nedēļā pēc Miķeļiem. Gregorija kalendārā, kas ir pamatā mūsdienu laika skaitīšanas sistēmai, Mārtiņi sanāk aptuveni 5.-6. novembrī.

Mārtiņi senajā kalendārā ir vienas dienas svinības, bet dainas piemin arī Mārtiņu vakaru ar dažādām izdarībām, kas, tātad, sākušās iepriekšējā vakarā. Līdzīgi Miķeļiem, kas apvienoti ar Apjumībām, arī Mārtiņi svinēti vienlaicīgi ar Apkūlībām. Pats vārds sevī ietver svinēšanas iemeslu: nobeigtu labības kulšanu. Tomēr šim laikam lauku sētā ir vēl cita svarīga iezīme: tas ir lopu kaušanas laiks. Liecība par to arī atrodama dainās, kas apraksta gaļas dažādību Mārtiņa – Apkūlību mielastā. Dainās minēts arī Miesmetis, kas līdz ar budēļiem iet no mājas uz māju. No šiem dainu aprakstiem var secināt, ka Miesmetis ir lopu kaušanas laika personificējums. Mārtiņos pabeigti arī lauku aršanas darbi, labība ir izkulta, graudi sabērti klētī.
Mārtiņu – Apkūlību svinību mielasts ir bagātīgs. Galvenie ēdieni, kas minēti dainās ir vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, maize, alus, medus. Mārtiņu mielastam kauj gaili vai vistu, kas ir ziedojums Mārtiņam, līdz ar to tie ir arī Mārtiņa mielasta sastāvdaļa.

Pie pilna galda līksmībā un pārpilnībā norit Mārtiņu vakara svinības, kur netrūkst ne jautru dziesmu, ne deju, Mārtiņos arī beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un sākas jautrā ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Šai budēļos iešanai ir rituāla nozīme. Budēļi simbolizē mirušos garus – veļus, kas sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā budēļi saukti arī par Mārtiņbērniem. Budēļu raksturīgākās maskas ir kaza, vilks, lācis, dzērve, mazais vīriņš, siena kaudze, labības kūlis, nāve, čigāni. Budēļus no sētas uz sētu ved budēļu tēvs un māte. Saimnieki budēļus aicina istabā, pacienā, izjautā par nākotni un budēļiem dodoties uz citu sētu, solās tos gaidīt atkal citu gadu.
Tāpat kā citos senās gadskārtas svētkos arī Mārtiņos ļaudis ievēroja dažādus ticējumus, veica laika vērojumus, pareģoja nākotni un ar dažādam darbībām centās to ietekmēt savā labā:

  • Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas meitām jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
  • Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči. Kas sapnī pacels, tas apprecēs.
  • Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
  • Ja Mārtiņos kokos ir sarma – nākamgad būs daudz dārza augļu.

 

Mārtiņu svinībām beidzoties, Mārtiņu pavada līdzīgi citiem gadskārtas teiksmu dēliem:

Ej, Mārtiņ, ej, Mārtiņ,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

 

Avots: Grīns M. Grīna M. Latviešu gads, gadskārta un godi.

 

 
7. novembris - Diena, kad spēkā stājās LR Satversme PDF Drukāt E-pasts

7. novembris ir īpaša diena, jo toreiz, 1922. gadā, stājoties spēkā LR Satversmei, jaunā valsts beidzot bija ieguvusi savu pamatlikumu.

Mūsu tautas pirmie priekšstāvji, kas Satversmes sapulcē tika ievēlēti pēc Brīvības cīņām 1920. gada 17. un 18. aprīlī un stāvēja pie valsts dibināšanas šūpuļa, Latvijas pamatlikumam deva īpašu, atšķirīgu un latvisku apzīmējumu – Satversme.

Šī vārda izcelsme ir saistīta ar darbības vārdu "tvert". Jaunvārda autors ir Kronvaldu Atis, kurš jau 1869. gadā ierosināja konstitūcijas apzīmēšanai lietot vārdu "satversme", ar to domājot likumu pieņēmēju iespēju vajadzīgā brīdī tajos ieskatīties : "Lai tiem būtu vajadzīgajā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes."

Kā savā priekšvārdā šovasar izdotajā Satversmes astoņu valodu tulkojumu apkopojumā norāda konstitucionālo tiesību eksperts juridisko zinātņu doktors Jānis Pleps, Satversme vienmēr atrodas Latvijas valstij līdzās un "vēsta par dažādu laikmetu Latvijas patriotu un valstsvīru centieniem, panākumiem un pieļautajām kļūdām", un tās pieņemšana un spēkā stāšanās Latvijas valstiskumam vienlīdz nozīmēja jaunus izaicinājumus.

Kopš vēsturiskās 1922. gada Satversmes redakcijas tā ir bijusi pakļauta vairākkārtīgiem mēģinājumiem grozīt, papildināt, mainīt Satversmes pantu tekstu. Pirmie ierosinājumi labojumiem nākuši jau divus mēnešus pēc Satversmes pieņemšanas.

Vienu reizi kopš spēkā stāšanās Satversmes darbība tika apturēta, un šie "nopelni" pieder nevis padomju okupācijas varai, bet premjerministram Kārlim Ulmanim, kas 1934. gada 15. maijā veica valsts apvērsumu un parlamentārās demokrātijas vietā nodibināja autoritāra režīma valsti.

Satversmes darbības atjaunošanu noteica 5. Saeima ar likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Līdz valsts apvērsumam Satversmes grozījumi parlamentā pieļauti vienreiz – 1933. gadā, pēc neatkarības atjaunošanas – vēl 10 reizes. Pirmreizējā vēsturiskā redakcija ietvēra 88 pamatlikuma pantus, šodien Latvijas konstitūcijā ir 116 panti. Ievērojamo papildinājumu Satversmē iekļauj 1998. gadā, kad tajā iekļauj jaunu – 8. nodaļu "Cilvēka pamattiesības".

Atskatoties vēsturē, šai nodaļai ir zināma saistība ar 1922. gadā Satversmes sapulces noraidīto Satversmes otrās daļas "Pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem" projektu, ko tolaik atzina par neobligātu konstitucionālā likumdevēja pienākumu. Pārējie Satversmes grozījumi pamatā ir bijuši saistīti ar valsts varas organizāciju – Valsts prezidenta, Saeimas un Ministru kabineta darbību.

 

Avots: www.lvportals.lv

 
7. novembris – Robežsargu diena PDF Drukāt E-pasts

Pirms 98 gadiem aizsākās Latvijas valsts robežsardzes vēsture. Mūsdienās Robežsargu dienu atzīmē visā Latvijā un īpaša tā ir Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadetiem un absolventiem.

1919. gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks izdeva pavēli par robežapsardzības posteņa izveidošanu pie armijas štāba. Pēc nedēļas, 15. novembrī, stājoties spēkā pavēlei, sākta Latvijas robežu apsardzība. Šī diena arī uzskatāma par Robežsardzes dibināšanas dienu. Vispirms robežu apsargāja karaspēka vienības, pēc tam robežapsardzību pārņēma Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Robeapsžardzības nodaļa. Jaunajam dienestam pirmie gadi bija ļoti grūti. Taču vēlāk, īpaši kopš tās vadībā 1928. gadā stājās nākamais robežsardzes ģenerālis Ludvigs Bolšteins un tā tika militarizēta, Robežsardzes attīstība notika strauji. Līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijam , izveidotā Robežsargu brigāde bija pilnveidojusies un kļuvusi par labi organizētu dienestu ar dzelzs disciplīnu. Latvijas brīvvalsts robežsargi godprātīgi un uzticīgi sargāja Latvijas robežu.

Latvijas Valsts robežsardze tika atjaunota 1991. gada 13. decembrī ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra parakstīto pavēli par septiņu robežsargu bataljonu formēšanas uzsākšanu un Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta izveidošanu. Šodien vairāk kā 700 profesionālu robežsargu ik diennakti dodas sargāt valsts robežu. Kopš Valsts robežsardzes atjaunošanas agrāko vagoniņu vietā ir uzbūvētas modernas, Eiropas standartiem atbilstošas ēkas, ir jaunākā tehnika, sakaru līdzekļi, apmācīti dienesta suņi, izstrādāti normatīvie akti.

Robežsargu dienā sveicu visus, kuri ikdienā atbild par drošību uz mūsu valsts robežām, kā arī novēlu panākumus visiem Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadetiem.

 

Avots: www.rs.gov.lv

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

1 lapa no 65
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu