Jaunumi


Tēva diena PDF Drukāt E-pasts

 

Jau desmito gadu Latvijā oficiāli svin Tēva dienu. Saeimas pieņemtajā lēmumā septembra otrā svētdiena ir svinības tēviem. Šogad Tēva diena iekrīt 9.septembrī.

Austrumu zemēs Tēva dienai ir lielāka popularitāte nekā Mātes dienai. Eiropā oficiāli šo dienu svin pavisam nesen. Mūsu kaimiņi lietuvieši Tēva dienu svin 6.jūnijā, Igaunijā - 14.novembrī. Visvairāk pasaulē šo dienu svin jūnija trešajā svētdienā.

Latvijā Tēva dienu svin tikai neilgu laiku, tomēr ar katru gadu tā iegūst aizvien lielāku popularitāti. Šī diena ļauj iepriecināt tēti ar jaukām dāvanām un stiprināt tēva un bērnu saites. Šo dienu tēviem vēlams pavadīt kopā ar saviem bērniem, jo, tāpat kā māmiņdiena, šie ir ģimeniski svētki.

Tēva dienu vairumā valstu svin jūnija trešajā svētdienā. Austrālijā, Beļģija, Zviedrijā, Spānijā un Jaunzēlandē Tēva dienu svin citos mēnešos. Tēva dienas izcelsmes valsts ir ASV – pirmo Tēva dienu svinēja 1910.gada 19.jūnijā Vašingtonā. Tēva dienas iniciatore ir Sonora Smārta Doda. Par oficiālu svinamo dienu ASV Tēva dienuatzina prezidents Ričards Niksons 1972. gadā.

 

Sveicieni visiem tēviem, vectēviem un topošajiem tēviem Tēva dienā!

 

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 
Tieslietas - galvenais no četru gadu laikā paveiktā PDF Drukāt E-pasts

Pirms četriem gadiem uzņēmāmies vadīt Tieslietu nozari un īstenot tajā NA nacionāli konservatīvās pamatnostādnes, Laimdotas Straujumas un Māra Kučinska valdību deklarācijās un rīcības plānos izvirzītos uzdevumus.

Galvenais no paveiktā:

 

- Pamatīgi reformējām maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pilnībā to nododot kontroles dienestiem un atbrīvojot profesiju no tādiem 143 maksātnespējas administratoriem, kas radīja vai varēja radīt riskus tiesiskumam.

- Iznīcinājām izsoļu krāpniecību, ieviešot nekustamā un kustamā īpašuma izsoles e-vidē.

- Īstenojām rajona (pilsētas) tiesu teritoriālo reformu, no 34 mazām tiesām izveidojot deviņas lielas tiesas, kas samazina lietu izskatīšanas termiņus un uzlabo tiesas spriešanas kvalitāti, kā arī civilprocesā atteicāmies no vispārējās valsts garantētās tulkošanas krievu un citās svešvalodās.

- Nostiprinājām bargāku kriminālsodu politiku par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, kukuļošanu, dzimumnoziegumiem un vardarbību, kā arī ieviesām kriminālatbildību par vajāšanu, aplokšņu algām, sporta spēļu rezultātu sarunāšanu un dalību bruņotajos konfliktos ārvalstīs. Būtiski palielinājām naudas soda maksimālo apmēru – līdz 43 milj. eiro.

- Lai mazinātu daudzu pašvaldību īstenoto sociāli bezatbildīgo NĪN paaugstināšanas politiku, iesaldējām kadastrālo vērtību bāzes.

- Izstrādājām piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas likumprojektu, kā arī aktīvi iesaistījāmies dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzībā pret atsevišķu zemes īpašnieku tiesiski apšaubāmu rīcību.

- Ierosinājām Latvijas pievienošanos ANO Starptautiskās tiesas jurisdikcijai, lai stiprinātu tiesisko pamatu PSRS okupācijas laikā nodarīto zaudējumu pieprasīšanai no Krievijas.

- Izstrādājām MK noteikumu projektu par VDK dokumentu, t.sk. aģentu kartotēkas publiskošanas kārtību.

- Izvirzījām apstiprināšanai amatā uz trešo pilnvaru termiņu ES Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.

- Novērsām Lattelecom un LMT apvienošanu, jo tas nenovēršami sadārdzinātu telekomunikāciju pakalpojumu cenas.

- Novērsām lētā darbaspēka iepludināšanu Latvijā un panācām stingru „Pret” Eiropas Komisijas ierosinājumiem par patvēruma meklētāju papildu kvotām.

- Valsts valodas sardzei apstiprinājām amatā vairāk nekā 30 sabiedrisko palīgu, izveidojām mobilo lietotni „Valodas draugs” un panācām stingrāku vietvārdu aizsardzību.

- Lai novērstu apdraudējumu caur gadu simtiem nostiprinātajām latviešu tautas tradicionālajām ģimenes vērtībām un tautas demogrāfiskajai izaugsmei, apturējām Kopdzīves likuma pieņemšanu un Stambulas konvencijas ratifikāciju. Vienlaikus pastiprinājām atbildību par vardarbību ģimenē un pret sociāli mazāk aizsargātām personām.

- Bērnu tiesību aizsardzībai divkāršojām valsts garantēto uzturlīdzekļu apjomu katram bērnam, trīskārt samazinājām termiņu to pieprasīšanai, nostiprinājām tiesības saņemt šo valsts atbalstu arī no 18 līdz 21 gada vecumam, ja bērns turpina mācības. Trīskāršojām no uzturlīdzekļu nemaksātājiem atgūto līdzekļu apjomu. Ieviesām valsts nodrošināto informatīvo un juridisko palīdzību Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārzemēs.

- Ģimenes vērtību aizsardzībai esam ieviesuši mediācijas pakalpojumus, kā rezultātā ~70% gadījumu panākta vienošanās. Interneta vidē dodam iespēju ikvienam apgūt ģimenes finanšu pratību, laulības tiesiskos, psiholoģiskos un ētiskos aspektus. Šo četru gadu laikā šķirto laulību īpatsvars pret reģistrētajām laulībām ir samazinājies par 27%.

- Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, tāpēc atbalstām ikgadējās bezmaksas konsultācijas notāru, advokātu, tiesu izpildītāju un mediācijas dienās, kā arī LVportals.lv informatīvo un izglītojošo darbību.

- Īstenojot stingru personāla politiku, apstiprinājām jaunus, uz reformām vērstus vadītājus Maksātnespējas kontroles dienestā, Datu valsts inspekcijā un Valsts zemes dienestā. Uzraudzības kārtībā pār tiesu varai piederīgajām amatpersonām ierosinātas 62 disciplinārlietas.

- Lai novērstu zemas kvalitātes juristu sagatavošanu, panācām valsts vienotā juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu tiesību zinātņu maģistriem.


No sirds pateicamies mūsu komandai un visiem, kas Saeimā un valdībā, reliģiskajās un nevalstiskajās organizācijās atbalstīja nacionāli konservatīvu tieslietu politiku.

* Plašāks paveiktā pārskats ir izlasāms TM un NA mājaslapās.

Cieņā

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs

Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs

 
Zinību diena PDF Drukāt E-pasts

Zinību dienā - 1. septembrī tiek svinēta skolas gaitu uzsākšana vai atsākšana pēc vasaras brīvlaika. Zinību dienā tiek svinēts mācību gada sākums, jo valstīs, kurās svin šos svētkus, līdz ar 1. septembri sākas mācību gads. Varētu teikt, ka šie svētki ir kas tāds, kas mūs atšķir no citu tautu kultūrām, līdz ar to tie ir uzskatāmi arī par neatņemamu Latvijas kultūras vēstures sastāvdaļu.

Šie ir nozīmīgi svētki skolēniem, studentiem, skolotājiem, kā arī pasniedzējiem. Īpaši būtiski šie svētki ir pirmklasniekiem, kuri vēl tikai uzsāk mācības skolā – pirmklasniekiem tas ir īpašs, svinīgs, satraucošs un priecīgs brīdis, kurā ne vien tiek satikta pirmā audzinātāja, klasesbiedri un skolasbiedri, bet tiek pasniegta arī pirmā ābece, kas simboliski atzīmē bezrūpīgās bērna dienu beigas un skolas gaitu sākumu, kas ar gadiem, arvien augstāk un augstāk vedīs zinību kalnā.

Latvijā pastāv arī tāda 1. septembra tradīcija, kurā pirmklasniekus svinību vietā svinīgi ieved vecāko klašu skolēni, kuriem konkrētais mācību gads ir pēdējais bezrūpīgais gads pirms eksāmenu kārtošanas un iestāšanās vidusskolā. Pēc pirmklasnieku ievešanas seko īpašs brīdis jeb Pirmais zvans, kad pirmklasnieks iezvana pirmo mācību gada zvanu. Savukārt mācību gada beigās notiek Pēdējais zvans, kad 9. un 12. klašu skolēni iezvana pēdējo sava mācību gada zvanu, lai gatavotos eksāmeniem un pēc tiem iestātos vidusskolās un augstskolās.

Ņemot vērā to, ka dažādās pasaules valstīs skolas gaitas tiek uzsāktas dažādos laikos, 1. septembris kā Zinību diena attiecas tikai uz postpadomju valstīm, kurās tā vēl tiek svinēta. Jāpiemin, ka ir vairākas Eiropas valstis, kas nav postpadomju valstis un kas ir pieņēmušas 1. septembri par mācību gada pirmo dienu, tomēr tai nav svētku dienas statusa un līdz ar to arī svinīgā pasākuma. Piemēram, 1. septembris ir mācību gada pirmā diena, bet ne svētku diena tādās Eiropas valstīs kā, piemēram, Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Ungārija, Īrija, Polija, Slovēnija, Anglija, Velsa, kā arī Ziemeļīrija. Pārējās Eiropas valstīs skolas gaitas sākas augusta un septembra citos datumos, piemēram, Dānijā – 12. augustā, Francijā – 2. septembrī, Grieķija – 11. septembrī, Maltā – 22. septembrī, Norvēģijā – 18. augustā.

Avots: www.visisvetki.lv
 
Mans "Baltijas Ceļš" PDF Drukāt E-pasts

Manas atmiņas. Kā es kļuvu par politiķi – 23.08.1989. „Baltijas Ceļš”.

1989.gada 23.augustā biju Latvijas Tautas Frontes (LTF) VEF nodaļas valdes loceklis. Tolaik LTF VEF nodaļā bija ~ 3000 biedru. Tā bija lielākā LTF nodaļa Latvijā. To vadīja Dainis Dandēns – īstens Latvijas patriots.

Tolaik biju piektās kategorijas profilslīpētājs (štanču un presformu izgatavošanai) RA VEF Instrumentu ražotnē. Vienlaikus mācījos LVU Juridiskās fakultātes vakara nodaļas 6.kursā.

Nebija pamata sūdzēties par dzīvi. Milzīga (tam laikam) alga, vidēji ~ 650 rubļu mēnesī. Ģimene nodrošināta, brīva un saviesīga dzīve, studijas, kas dod zināšanas. Stājoties LVU juristos 1984.gadā, mans mērķis nebija diploms, mans mērķis bija zināšanas.

„Baltijas Ceļam” bijām sagatavojušies pamatīgi. Daudzi „Ikarus” autobusi todien, pēc kārtējās darba dienas, veda mūs uz ceļa posmu – Jugla – Garkalne. Man bija tas gods stāvēt dzīvajā Baltijas ķēdē pie Langstiņu pagrieziena.

Tas bija Trešās Atmodas kulminācijas brīdis.

Šī vēlme un pārliecība atgūt neatkarīgu Latviju bija pārņēmusi daudzus, daudzus simtus tūkstošus Latvijas patriotu, arī mani. Tas bija lūzuma brīdis. Bija pārliecība: „Mēs esam vienots spēks, kas to var panākt, Latvija būs neatkarīga!”

Tā patiesība, kas nāca mums atklāsmes veidā (1984. – 1989.), deva man virzību savas turpmākās dzīves lēmumiem. Cilvēki ģimenēs sāka drošāk un atklātāk stāstīt par represiju gados notikušo. Okupācija, 1941.gada represijas, 1949.gada represijas, pretošanās kustība, leģionāri. Arī man stāstīja. Par Vorkutu, par etapu, par akmeņogļu ieguves vietām, par politieslodzīto iznīcināšanas mēģinājumiem, pievienojot viņus krimiķiem. Daudz stāstīja.

Tā nu es aizgāju politikas ceļu. Ar tiem pašiem ideāliem, kurus man atklāsmes brīžos deva ģimenē tuvākie cilvēki.

Šī diena bija viena no izšķirošākajām manā mūžā. Es noticēju, ka mēs to varam, ka mēs varam atgūt neatkarīgu Latviju!

Tāds bija „Baltijas Ceļš” manā mūžā.

Rakstiet savas atmiņas, pierakstiet to, kas ir noticis! Tad neviens vairs nevarēs viltot mūsu vēsturi. Mēs esam liecinieki un tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Darīsim to!

 

Patiesā cieņā,

Dzintars Rasnačs.

 

 
23. augusts PDF Drukāt E-pasts

1939.gada 23.augustā Maskavā PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja t.s. Molotova-Rībentropa paktu (sauktu arī par Staļina-Hitlera paktu), kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS ( neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS ).

1939. gada 23.augustā Maskavā ieradās Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops, lai apspriestu slepenā papildprotokola detaļas. Vācijas politisko un ekonomisko interešu zonā bija iekļauta Baltijas valstu teritorija uz dienvidiem no Daugavas - Lietuva un Latvijas Kurzemes un Zemgales apgabali, PSRS interešu zonā Somija, Igaunija un Latvijas Vidzemes un Latgales apgabali. Polijas un un Rumānijas sadale sarunu sākumā nebija skaidri noteikta.

Maskavas sarunu laikā Staļins negaidīti pieprasīja izdarīt labojumus, iekļaujot PSRS politisko un ekonomisko interešu zonā arī Ventspils un Liepājas ostas. Hitlers vakarā atsūtīja telegrammu, kurā piekrita kompromisam. Naktī no 1939. gada 23. uz 24.augustu neuzbrukšanas līgums ar papildprotokoliem tika parakstīts.

Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfēras. Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu no savām teritorijām.

 

Avots: Latvijas Okupācijas muzejs

 


(tulk.no angļu valodas - Interesanti, cik ilgs būs medusmēnesis?)

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

1 lapa no 67
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu