Jaunumi


19.septembris - Gaisa spēku palīgu atceres diena PDF Drukāt E-pasts

1944. gada 19. septembra naktī Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 16, pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit latviešu jaunieši. Vācu okupācijas vara viņus bija iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā, un, pašiem nezinot, viņi bija kļuvuši par labu mērķi padomju lidmašīnām.

Kaut arī šo tikai 16 – 17 gadus veco zēnu formastērpus rotāja lentes Latvijas nacionālajās krāsās, savu dzimteni aizstāvēt viņiem nebija lemts.

Pretlikumīgā mobilizācija 1944. gada vasarā vācu gaisa spēkos kā palīgus (Luftwaffenhelfer) iesauca 4139 lielākoties 1927. – 1928.gadā dzimušus latviešu zēnus. Lai gan šo organizāciju vācieši centās veidot pēc nacistu "Hitler – Jugend" parauga, nacionāli noskaņoto latviešu audzinātāju nostājas dēļ tas pilnībā neizdevās.

Mobilizācija gaisa spēku palīgdienestā notika Rīgas, Madonas, Bauskas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķos. Dienestam derīgos ietērpa formas tērpos ar vācu aviācijas nozīmēm un rokas lentēm Latvijas nacionālajās krāsās. Pusotru tūkstoti zēnu nodeva 1.vācu gaisa flotes rīcībā un ieskaitīja kapteiņa Fābiga apmācību bataljonā (Luftwaffenhelfer Ausbildungsbataillon Fabig), bet pārējie 2114 nonāca 43.zenītartilērijas pulkā, kur tos sadalīja pa zenītartilērijas un starmešu vienībām visā Latvijā.

Vēlāk iesauca arī bēgļu gaitās Vācijā nonākušos jauniešus, vairāki simti dienestam pieteicās brīvprātīgi ar vecāku rakstisku atļauju. Starp izpalīgiem bija tādi, kuri vēl nebija sasnieguši pat piecpadsmit gadu vecumu.

Pie Māras dīķa un sporta laukumā pie Torņakalna stacijas izpalīgiem notika ierindas mācības, dziedāšana, iepazīšanās ar ieročiem. Oficiāli nometni drīkstēja atstāt tikai vada vai rotas sastāvā pēc priekšniecības atļaujas. Satikties ar apmeklētājiem varēja tikai sardzes telpās pie ieejas.

Alfrēds Žīgurs savās atmiņās gan piemin arī brīvajā laikā notikušos teātra apmeklējumus, vizināšanos ar laivām Māras dīķī un randiņus ar meitenēm. Starp izpalīgiem īpaši izcēlušies Rīgas ''''pašpuikas", kuri nebaidījušies no sodiem un visu tīšām darījuši nepareizi. Viņu strīdi ar vācu instruktoriem visbiežāk notikuši par ieroču lietošanu, ko puiši demonstrējuši, aizmetot sienā nazi, kas trāpījis pāris centimetru virs instruktora galvas, vai arī ar šautenes laidi sadauzot mērķi, ja bija notēmēts nepareizi. Iesaukti gaisa spēku palīgdienestā, šie ''''pašpuikas" turpinājuši kārtot ''''rēķinus" ar citām Rīgas zēnu bandām, un notikuši pat kautiņi rotu starpā.

Bumbas krita tieši zēnu pūlī 1944. gada 14. septembrī sarkanās armijas 1., 2. un 3. Baltijas frontes karaspēks uzsāka Baltijas stratēģisko operāciju, no Valkas, Ērgļiem un Baldones uzbrūkot Rīgas virzienā.

Kopš 14. septembra arī Latvijas galvaspilsēta piedzīvoja lielākus padomju aviācijas uzlidojumus, taču vācu zenītartilērija, kuru no augusta vidus apkalpoja latviešu gaisa spēku izpalīgi, sākotnēji tos veiksmīgi atvairīja.

Bijušie izpalīgi atceras, ka, sākoties 19. septembra uzbrukumam, viņi uzreiz nemaz neesot to uztvēruši nopietni. Par padomju aviācijas uzlidojuma sākumu pastāv vairākas versijas. Bijušie izpalīgi atceras, ka līdz ar gaisa trauksmes sākšanos krievu lidmašīnas izmetušas gaismas "svecītes", kas izgaismojušas visu novietojuma teritoriju. Bumbas kritušas tieši patvērumu meklējošo gaisa spēku palīgu pūlī. Uzlidojums varējis notikt tik veiksmīgi, jo kāds pašu izpalīgu vidū iefiltrējies nodevējs pirms tam izšāvis signālraķeti, tā norādot novietojuma atrašanās vietu.

Guntars Zemitāns atceras, ka redzējis kādu nošautu zēnu gaisa spēku palīga formastērpā. Viņu bija nogalinājis vācu feldfēbēlis par signālraķešu lietošanu uzlidojuma laikā. Ir dzirdēts, ka par šo ''''varoņdarbu" pēc kara kādā avīzē pat bijušas publicētas kāda komjaunieša atmiņas. Pēkšņais uzlidojums radīja paniku, daļa zēnu steidzās uz kazarmām pēc bruņucepurēm, bet citi meklēja taisnāko ceļu uz patversmēm. Daudzi apmulsumā bija aizmirsuši, ka nedrīkst skriet gaismā. Vairāki gāja bojā, jo, uzvelkot bruņu ķiveri, zem zoda bija palikuši tās siksniņu. Bumbas eksplozijas laikā tas radīja līdzīgu efektu kā virve pie pakāršanas, atlaužot zēnu galvas. Daudzi bija meklējuši patvērumu Māras dīķī un ūdenī noslīkuši. Krituši bija arī vairāki vācu instruktori. 1. rotas patversmi bija ķēris aviācijas bumbas tiešs trāpījums.

Šausmu ainas, gaismai austot Ziņa par nakts notikumiem pilsētā izplatījās ļoti ātri, un jau no agra rīta pie nometnes vārtiem pulcējās daudz cilvēku. Satrakojušos pūli izdevās savaldīt tikai ar vācu patruļu palīdzību. Vācu vadība sniegusi maldinošu informāciju par notikušo, un runāt ar vecākiem bez vāciešu klātbūtnes bija stingri noliegts.

Valdis Vanags raksta: "Pirmais, kas mums bija jādara, pirms vārtus drīkstēja vērt vaļā, bija ''''sareģistrēt visus zaudējumus oficiāli". Tas nozīmēja savākt visus kritušo ķermeņus vienā vietā un identificēt tos. Tā bija pirmā asiņainā lekcija mums kā ''''karavīriem"." Vairāki izpalīgi piedalījās kritušo biedru identificēšanā Rīgas 1. slimnīcas morgā, kur viņu acīm pavērās šausmu pilnas ainas. Valters Pauga atceras, ka šim darbam nozīmēts vācu instruktors un seši latviešu izpalīgi. ''''Ierodoties morgā, vācu apakšvirsnieks izsniedza katram glāzi stipra vīna. Tad ieveda telpā, kur bija sakrauta liela kaudze jaunu finiera zārku. Mūsu uzdevums bija atvērt zārku, kurā gulēja kritušais, kam pie kājām atradās pie viņa atrastie dokumenti un personiskās lietas. Tālāk – noteikt personību, aiznaglot zārka vāku, uz kura ar krītu uzrakstīt kritušā vārdu un uzvārdu. Bija zārki, kuros atradās 3 – 4 kājas vai rokas, un pat tādi, kur trūka galvas. Apmēram divas trešdaļas no kritušajiem identificēja pareizi, bet atlikušie, kurus nolikām atsevišķi, pēc iepriekš sastādītā kritušo saraksta laimīgā kārtā sakrita ar zārku skaitu".

Pēc uzlidojuma karavīrus sadalīja pa rotām vairākās Rīgas skolās un kazarmās, bet 24. septembrī gājiena kolonnā viņi devās uz Kurzemi. Pirms Rīgas atstāšanas gan daudzi vienkārši ''''piesita pēdu". Pēdējā gaitā 1944. gada 22. septembrī Brāļu kapos Rīgā notika svinīgas bojāgājušo bēres.

1996. gada 19. septembrī pie Māras dīķa Rīgā atklāja piemiņas akmeni šajā traģiskajā uzlidojumā bojā gājušiem gaisa spēku izpalīgiem.

Uldis Neiburgs, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks, Latvijas Avīze

 

 
Tēva diena PDF Drukāt E-pasts

 

Jau desmito gadu Latvijā oficiāli svin Tēva dienu. Saeimas pieņemtajā lēmumā septembra otrā svētdiena ir svinības tēviem. Šogad Tēva diena iekrīt 9.septembrī.

Austrumu zemēs Tēva dienai ir lielāka popularitāte nekā Mātes dienai. Eiropā oficiāli šo dienu svin pavisam nesen. Mūsu kaimiņi lietuvieši Tēva dienu svin 6.jūnijā, Igaunijā - 14.novembrī. Visvairāk pasaulē šo dienu svin jūnija trešajā svētdienā.

Latvijā Tēva dienu svin tikai neilgu laiku, tomēr ar katru gadu tā iegūst aizvien lielāku popularitāti. Šī diena ļauj iepriecināt tēti ar jaukām dāvanām un stiprināt tēva un bērnu saites. Šo dienu tēviem vēlams pavadīt kopā ar saviem bērniem, jo, tāpat kā māmiņdiena, šie ir ģimeniski svētki.

Tēva dienu vairumā valstu svin jūnija trešajā svētdienā. Austrālijā, Beļģija, Zviedrijā, Spānijā un Jaunzēlandē Tēva dienu svin citos mēnešos. Tēva dienas izcelsmes valsts ir ASV – pirmo Tēva dienu svinēja 1910.gada 19.jūnijā Vašingtonā. Tēva dienas iniciatore ir Sonora Smārta Doda. Par oficiālu svinamo dienu ASV Tēva dienuatzina prezidents Ričards Niksons 1972. gadā.

 

Sveicieni visiem tēviem, vectēviem un topošajiem tēviem Tēva dienā!

 

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 
Tieslietas - galvenais no četru gadu laikā paveiktā PDF Drukāt E-pasts

 

Pirms četriem gadiem uzņēmāmies vadīt Tieslietu nozari un īstenot tajā NA nacionāli konservatīvās pamatnostādnes, Laimdotas Straujumas un Māra Kučinska valdību deklarācijās un rīcības plānos izvirzītos uzdevumus.

Galvenais no paveiktā:

 

- Pamatīgi reformējām maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pilnībā to nododot kontroles dienestiem un atbrīvojot profesiju no tādiem 154 maksātnespējas administratoriem, kas radīja vai varēja radīt riskus tiesiskumam.

- Iznīcinājām izsoļu krāpniecību, ieviešot nekustamā un kustamā īpašuma izsoles e-vidē.

- Īstenojām rajona (pilsētas) tiesu teritoriālo reformu, no 34 mazām tiesām izveidojot deviņas lielas tiesas, kas samazina lietu izskatīšanas termiņus un uzlabo tiesas spriešanas kvalitāti, kā arī civilprocesā atteicāmies no vispārējās valsts garantētās tulkošanas krievu un citās svešvalodās.

- Nostiprinājām bargāku kriminālsodu politiku par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, kukuļošanu, dzimumnoziegumiem un vardarbību, kā arī ieviesām kriminālatbildību par vajāšanu, aplokšņu algām, sporta spēļu rezultātu sarunāšanu un dalību bruņotajos konfliktos ārvalstīs. Būtiski palielinājām naudas soda maksimālo apmēru – līdz 43 milj. eiro.

- Lai mazinātu daudzu pašvaldību īstenoto sociāli bezatbildīgo NĪN paaugstināšanas politiku, iesaldējām kadastrālo vērtību bāzes.

- Izstrādājām piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas likumprojektu, kā arī aktīvi iesaistījāmies dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzībā pret atsevišķu zemes īpašnieku tiesiski apšaubāmu rīcību.

- Ierosinājām Latvijas pievienošanos ANO Starptautiskās tiesas jurisdikcijai, lai stiprinātu tiesisko pamatu PSRS okupācijas laikā nodarīto zaudējumu pieprasīšanai no Krievijas.

- Izstrādājām MK noteikumu projektu par VDK dokumentu, t.sk. aģentu kartotēkas publiskošanas kārtību.

- Izvirzījām apstiprināšanai amatā uz trešo pilnvaru termiņu ES Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.

- Novērsām Lattelecom un LMT apvienošanu, jo tas nenovēršami sadārdzinātu telekomunikāciju pakalpojumu cenas.

- Novērsām lētā darbaspēka iepludināšanu Latvijā un panācām stingru „Pret” Eiropas Komisijas ierosinājumiem par patvēruma meklētāju papildu kvotām.

- Valsts valodas sardzei apstiprinājām amatā vairāk nekā 30 sabiedrisko palīgu, izveidojām mobilo lietotni „Valodas draugs” un panācām stingrāku vietvārdu aizsardzību.

- Lai novērstu apdraudējumu caur gadu simtiem nostiprinātajām latviešu tautas tradicionālajām ģimenes vērtībām un tautas demogrāfiskajai izaugsmei, apturējām Kopdzīves likuma pieņemšanu un Stambulas konvencijas ratifikāciju. Vienlaikus pastiprinājām atbildību par vardarbību ģimenē un pret sociāli mazāk aizsargātām personām.

- Bērnu tiesību aizsardzībai divkāršojām valsts garantēto uzturlīdzekļu apjomu katram bērnam, trīskārt samazinājām termiņu to pieprasīšanai, nostiprinājām tiesības saņemt šo valsts atbalstu arī no 18 līdz 21 gada vecumam, ja bērns turpina mācības. Trīskāršojām no uzturlīdzekļu nemaksātājiem atgūto līdzekļu apjomu. Ieviesām valsts nodrošināto informatīvo un juridisko palīdzību Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārzemēs.

- Ģimenes vērtību aizsardzībai esam ieviesuši mediācijas pakalpojumus, kā rezultātā ~70% gadījumu panākta vienošanās. Interneta vidē dodam iespēju ikvienam apgūt ģimenes finanšu pratību, laulības tiesiskos, psiholoģiskos un ētiskos aspektus. Šo četru gadu laikā šķirto laulību īpatsvars pret reģistrētajām laulībām ir samazinājies par 27%.

- Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, tāpēc atbalstām ikgadējās bezmaksas konsultācijas notāru, advokātu, tiesu izpildītāju un mediācijas dienās, kā arī LVportals.lv informatīvo un izglītojošo darbību.

- Īstenojot stingru personāla politiku, apstiprinājām jaunus, uz reformām vērstus vadītājus Maksātnespējas kontroles dienestā, Datu valsts inspekcijā un Valsts zemes dienestā. Uzraudzības kārtībā pār tiesu varai piederīgajām amatpersonām ierosinātas 62 disciplinārlietas.

- Lai novērstu zemas kvalitātes juristu sagatavošanu, panācām valsts vienotā juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu tiesību zinātņu maģistriem.


No sirds pateicamies mūsu komandai un visiem, kas Saeimā un valdībā, reliģiskajās un nevalstiskajās organizācijās atbalstīja nacionāli konservatīvu tieslietu politiku.

* Plašāks paveiktā pārskats ir izlasāms TM un NA mājaslapās.

Cieņā

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs

Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs

 

 
Zinību diena PDF Drukāt E-pasts

Zinību dienā - 1. septembrī tiek svinēta skolas gaitu uzsākšana vai atsākšana pēc vasaras brīvlaika. Zinību dienā tiek svinēts mācību gada sākums, jo valstīs, kurās svin šos svētkus, līdz ar 1. septembri sākas mācību gads. Varētu teikt, ka šie svētki ir kas tāds, kas mūs atšķir no citu tautu kultūrām, līdz ar to tie ir uzskatāmi arī par neatņemamu Latvijas kultūras vēstures sastāvdaļu.

Šie ir nozīmīgi svētki skolēniem, studentiem, skolotājiem, kā arī pasniedzējiem. Īpaši būtiski šie svētki ir pirmklasniekiem, kuri vēl tikai uzsāk mācības skolā – pirmklasniekiem tas ir īpašs, svinīgs, satraucošs un priecīgs brīdis, kurā ne vien tiek satikta pirmā audzinātāja, klasesbiedri un skolasbiedri, bet tiek pasniegta arī pirmā ābece, kas simboliski atzīmē bezrūpīgās bērna dienu beigas un skolas gaitu sākumu, kas ar gadiem, arvien augstāk un augstāk vedīs zinību kalnā.

Latvijā pastāv arī tāda 1. septembra tradīcija, kurā pirmklasniekus svinību vietā svinīgi ieved vecāko klašu skolēni, kuriem konkrētais mācību gads ir pēdējais bezrūpīgais gads pirms eksāmenu kārtošanas un iestāšanās vidusskolā. Pēc pirmklasnieku ievešanas seko īpašs brīdis jeb Pirmais zvans, kad pirmklasnieks iezvana pirmo mācību gada zvanu. Savukārt mācību gada beigās notiek Pēdējais zvans, kad 9. un 12. klašu skolēni iezvana pēdējo sava mācību gada zvanu, lai gatavotos eksāmeniem un pēc tiem iestātos vidusskolās un augstskolās.

Ņemot vērā to, ka dažādās pasaules valstīs skolas gaitas tiek uzsāktas dažādos laikos, 1. septembris kā Zinību diena attiecas tikai uz postpadomju valstīm, kurās tā vēl tiek svinēta. Jāpiemin, ka ir vairākas Eiropas valstis, kas nav postpadomju valstis un kas ir pieņēmušas 1. septembri par mācību gada pirmo dienu, tomēr tai nav svētku dienas statusa un līdz ar to arī svinīgā pasākuma. Piemēram, 1. septembris ir mācību gada pirmā diena, bet ne svētku diena tādās Eiropas valstīs kā, piemēram, Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Ungārija, Īrija, Polija, Slovēnija, Anglija, Velsa, kā arī Ziemeļīrija. Pārējās Eiropas valstīs skolas gaitas sākas augusta un septembra citos datumos, piemēram, Dānijā – 12. augustā, Francijā – 2. septembrī, Grieķija – 11. septembrī, Maltā – 22. septembrī, Norvēģijā – 18. augustā.

Avots: www.visisvetki.lv
 
Mans "Baltijas Ceļš" PDF Drukāt E-pasts

Manas atmiņas. Kā es kļuvu par politiķi – 23.08.1989. „Baltijas Ceļš”.

1989.gada 23.augustā biju Latvijas Tautas Frontes (LTF) VEF nodaļas valdes loceklis. Tolaik LTF VEF nodaļā bija ~ 3000 biedru. Tā bija lielākā LTF nodaļa Latvijā. To vadīja Dainis Dandēns – īstens Latvijas patriots.

Tolaik biju piektās kategorijas profilslīpētājs (štanču un presformu izgatavošanai) RA VEF Instrumentu ražotnē. Vienlaikus mācījos LVU Juridiskās fakultātes vakara nodaļas 6.kursā.

Nebija pamata sūdzēties par dzīvi. Milzīga (tam laikam) alga, vidēji ~ 650 rubļu mēnesī. Ģimene nodrošināta, brīva un saviesīga dzīve, studijas, kas dod zināšanas. Stājoties LVU juristos 1984.gadā, mans mērķis nebija diploms, mans mērķis bija zināšanas.

„Baltijas Ceļam” bijām sagatavojušies pamatīgi. Daudzi „Ikarus” autobusi todien, pēc kārtējās darba dienas, veda mūs uz ceļa posmu – Jugla – Garkalne. Man bija tas gods stāvēt dzīvajā Baltijas ķēdē pie Langstiņu pagrieziena.

Tas bija Trešās Atmodas kulminācijas brīdis.

Šī vēlme un pārliecība atgūt neatkarīgu Latviju bija pārņēmusi daudzus, daudzus simtus tūkstošus Latvijas patriotu, arī mani. Tas bija lūzuma brīdis. Bija pārliecība: „Mēs esam vienots spēks, kas to var panākt, Latvija būs neatkarīga!”

Tā patiesība, kas nāca mums atklāsmes veidā (1984. – 1989.), deva man virzību savas turpmākās dzīves lēmumiem. Cilvēki ģimenēs sāka drošāk un atklātāk stāstīt par represiju gados notikušo. Okupācija, 1941.gada represijas, 1949.gada represijas, pretošanās kustība, leģionāri. Arī man stāstīja. Par Vorkutu, par etapu, par akmeņogļu ieguves vietām, par politieslodzīto iznīcināšanas mēģinājumiem, pievienojot viņus krimiķiem. Daudz stāstīja.

Tā nu es aizgāju politikas ceļu. Ar tiem pašiem ideāliem, kurus man atklāsmes brīžos deva ģimenē tuvākie cilvēki.

Šī diena bija viena no izšķirošākajām manā mūžā. Es noticēju, ka mēs to varam, ka mēs varam atgūt neatkarīgu Latviju!

Tāds bija „Baltijas Ceļš” manā mūžā.

Rakstiet savas atmiņas, pierakstiet to, kas ir noticis! Tad neviens vairs nevarēs viltot mūsu vēsturi. Mēs esam liecinieki un tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Darīsim to!

 

Patiesā cieņā,

Dzintars Rasnačs.

 

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

3 lapa no 67
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu