Jaunumi


Jēkaba dienas ticējumi PDF Drukāt E-pasts

Jēkaba diena tiek svinēta 25.jūlijā. Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Tautasdziesmās Jēkabs tiek minēts kopā ar Jāni un Pēteri, norādot uz Jēkaba pārākumu bagātībā.

Jēkaba dienas ticējumi:

- Lai Jēkabu godam pieminētu, tad tēvu laikos kaimiņu starpā notika sīva sacensība nevien rudzu, bet arī agrīno miežu laukos. Katrs centās pirmais iesēt, nopļaut, izkult un samalt, lai savai saimei un kaimiņiem Jēkaba dienā celtu galdā jauno maizi un karašas. Dažos Vidzemes novados vēl tagad piekopj paražu pacienāt savus kaimiņus ar pirmo klaipu. Jēkabi ir saimnieku, bet viņiem sekoja Annas - saimnieču diena. Tēvu laikos Jēkabi un Annas bijuši iecienīta kāzu diena, kad pirā lauku raža deva iespēju kāziniekus godam pacienāt. /Jaunākās Ziņas, 1932, 162, 23. VII./

- Jākaba dienā vāra jaunu rudzu biezputru, tad tiekot svētīti visi ēdieni: kāsim un podiņam dod papriekšu, lai varētu visus paēdināt un būtu gausa. Vakarā pie ēdiena nav brīv runāt. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkaba dienā steidzas cept jaunu rudzu maizi un pirmo kukuli nes uz lauku ziedam. Pirmo reizi jauno maizi ēdot, katram jāsaka: "Dievs dod sātu, gausu!" /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkaba dienā kāva kādu jēru un vārīja zupā ar jauniem kartupeļiem un kāļiem. /Zemes Spēks, 1928, 176./

- Citā vietā tai svētdienā pēc Jēkaba dienas upurē kādā upē, zināmā vietā. /K. Šilings, 1832., Tirza./

- Jēkaba dienā (24. jūlijā) pats Jēkabs sviežot Gaujā pirmo aukstuma akmeni, tad jau peldēšanai jāmet miers. Otru akmeni sviežot Labrencis (10. augustā). Trešo aukstuma akmeni sviežot ūdenī Mīkalis (Miķēlis). Citi teic, ka Mīkalis taisot arī pār ūdeņiem tiltu pāri, citi atkal, ka Mārtiņš ūdeni pārklāj ar ledu. [Sal. Jēkabs, Krustdiena, pelnu diena.] /K. Bika, Gaujiena./

- Jēkaba (Jēkaupa) dienā lielskungs visiem dzīvotājiem atsacīja no vecā līguma. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

- Kad Jēkaba diena ir skaidra, tad būs bagāta raža. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Ja Jēkabs iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu; ja iekrīt vecā mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Cik dienas priekš Jurģiem ir rasa, tik dienas priekš Jēkabiem ir rudzi pļaujami. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Labība, kas līdz Jēkaba dienai neizplaukšot, līdz rudenim nenogatavojoties. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Kas ap Jēkaba dienu nav izplaucis, tas krīt astagalī. /J. Rubenis, Ērgļi./

- Kad vasarājs pēc Jēkabiem plaukst, tad viņš viss sakrājies rijas dibenā (pelavu pūnē). /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

- Jēkaba dienā burvis griežot citu tīrumos vārpas un liekot tās sava apcirkņa dibenā, tad viņam tiekot visa svētība. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Ja ap Jēkaba dienu vēl nav kāpostiem galviņu, tad arī nebūs nekad. /K. Bika, Gaujiena./

- Jēkaba dienā nevajaga iet kāpostu dārzā, jo Jēkabs iegriež kāpostiem serdes. Ja kāds ejot dārzā, tad kāpostiem netiekot lāga galviņu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Jēkābs iegriež kāpostu serdes; tad nedrīkst iet kāpostu dārzā, jo tad netiekot lāga galviņas. /L. k. vārdnīca, 15507./

- Ja Jēkaba, Annas vai Labrenča dienā iet vilkt vai ravēt kartupeļus, tad tie kļūstot cirmuļaini. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkabs raudzējot un briedinot ābolus, kādēļ priekš Jēkabiem tos nevar ēst. Kad skaidra Jēkaba diena, tad var gaidīt daudz dārza augļu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Labrenča un Jākupa dienā sienu nebāza ne šķūnī, ne arī meta kaudzē, lai pērkons neiespertu šķūnī vai kaudzē. /A. Aizsils, Kalsnava./

- Jēkāba dienā nevar vest sienu šķūnī, tad tas sadeg, maitājas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

- Kad Jēkaba diena pagājusi, tad var bāzt tādu sienu šķūnī, kad vai ūdens gar dakšām pil. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu mākonīšu, tad ziema būs bagāta ar sniegu. /Latvis, 1932, 3094./

- Ja Jēkaba dienā pie debesīm staigā mazi balti mākonīši, tad saka: "Sniegs zied uz nākošo ziemu." /L. k. vārdnīca, 14291./

- Silta un gaiša Jēkaba diena zīlē aukstus Ziemassvētkus. /Latvis, 1932, 3094./

- Priekš Jēkopiem ja nosit vienu odu, tad simts vietā. /K. Kristape, Olaine./

- Kad Jēkāba un Annas dienā lietus līst, tad riekstiem melni kodoli, sapuvuši. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

Ticējumi atrasti: www.valoda.ailab.lv

 
Septiņu brāļu diena PDF Drukāt E-pasts

 

Lietus septiņgulētāju dienā nes lietu septiņas

dienas no vietas, bet septiņu brāļu dienā septiņas
nedēļas no vietas.

Ja septiņu gulētāju dienā līst lietus, tad pēc tam
no vietas līs septiņas nedēļas.

Ja septiņos gulētājos ielīst lietus, tad līst
septiņas nedēļas no vietas.

Ja pa septiņu gulētāju dienu līst, tad līst visas
septiņas nedēļas; bet ja saule spīd, tad visas
septiņas nedēļas jauks laiks.

Ja septiņu gulētāju dienā saule spīd, tad tā spīdēs
septiņas dienas no vietas; ja lietus līst - līs
septiņas dienas. Ja pēc 7 dienām nepārstāj, tad
tāds pat laiks turpināsies 7 nedēļas.

 

Avots: www.folklora.lv

 
Pēterdiena - ticējumi un dainas PDF Drukāt E-pasts

Tikko izskanējis līgo.... Jāņu dziesmas pieklusušas, pļavās jāņuzāļu lasītāju sliedes aizvilkušās, pēc lielās kulminācijas tāds kā pierimums. Taču šis miers ir tikai šķietams, jo 29. jūnijā ir Pēterdiena, pēc kuras sagaidāmas izmaiņas dabā.

Senāk latvieši uzskatīja, ka nu tikai sākas īstais siena un ogu laiks, kad iespējams sagatavot ogu našķus ziemas dienām. Senči tic, ka šis laiks ir izšķirošs ražai - ja Pēterdienā līst, būs laba raža, bet slikts siena laiks un otrādi - ja spīd saule, būs labs siena laiks, bet slikta raža. Turklāt, ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai. Pēterdienu sauc arī par Pērkona dienu. Šī diena ir jāsvin, citādi Pērkons jeb debesu kalējs varot sodīt. Šajā dienā var arī uzdziedāt, tam derēs tās pašas labās, jau zināmās Jāņu dziesmas, tikai Jāņa vietā jādaudzina Pēteris. Pēterdienā esot jāuzmanās arī no skauģiem, kas ejot otra tīrumā labību maitāt, taču, ja pašam šis netikums nepiemīt, maz ticams, ka skauģis varēs ko sliktu nodarīt.

Ai, Jāniti, Dieva dēls,
Lec zirgam mugurā,
Lec zirgam mugurā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jās Pēteris pakaļā.

Ai, Jāniti ziedainiti,
Ai, Pēteri lapainiti,
Aiz Pētera lapiņām
Jāņa ziedu neredzeja.

Avoti:

www.dainuskapis.lv

Neatkarīgās Tukuma ziņas

 
Priecīgus Vasaras Saulgriežus un lustīgu līgošanu! PDF Drukāt E-pasts

 
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena) PDF Drukāt E-pasts

 

Cēsu kaujas bija svarīgs Latvijas vēstures pagrieziena punkts, kad 1919.gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru. Latvijas vēsturē šīs kaujas ir nozīmīgas arī ar to, ka aizstāvēt Latvijas tikko iegūto neatkarību kaujās devās Cēsu un Valmieras skolnieki. Kopā ar igauņu karavīriem pēc vairāku dienu smagām kaujām no 19. līdz 22. jūnijam, tika izcīnīta uzvara un landesvēra karaspēks bija spiests atkāpties līdz pat Jelgavai. Šo uzvaru ievadīja Cēsu Skolnieku rotas varonība 1919.gada 6.jūnijā. Ja kaujas pie Cēsīm tiktu zaudētas un Latvijas armija sakauta, tad vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu.

Pirmās cīņas pret latviešiem un igauņiem vācieši uzsāka jau 1919. gada jūnija sākumā. Cēsīs iesoļoja kāda vācu landesvēra nodaļa, un lai arī Zemitāna brigādes štābs, kas ari bija izvietojies šajā Latvijas pilsētā, viņiem tur neatļāva palikt, bija skaidrs, ka vācieši ar to nesamierināsies. Šī iemesla dēļ strauji tika papildinātas Cēsu pulka rindas, pulkā iesaistoties brīvprātīgajiem, tostarp Cēsu un Valmieras vidusskolu audzēkņiem. 6. jūnijā, atkārotā vācu uzbrukuma laikā tas tomēr nespēja sakaut vāciešus un bija spiests atkāpties. Kaujas starp vācu armiju un latviešu – igauņu karotājiem norisinājās ar mainīgām sekmēm vienas vai otras puses labā.

Pēc vairāku dienu smagām kaujām no 19. līdz 22. jūnijam pie Cēsīm t.s. Niedras valdības spēki tika sakauti un bija spiesti atkāpties. No pilnīgas sagrāves tos paglāba tikai sabiedroto misijas iejaukšanās.

3. jūlijā Strazdumuižā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers. Saskaņā ar tā noteikumiem, sakautie landesvēristi un Dzelzsdivīzijas karavīri bez kaujas atstāja Rīgu un atkāpās uz Jelgavu, bet t.s. Niedras valdība atkāpās, atzīstot K.Ulmaņa kabineta leģitimitāti. Vēlāk visiem Vācijas pilsoņiem vajadzēja atstāt Latviju, bet Baltijas landesvērs atkal tika iekļauts Latvijas armijas sastāvā.

Ik gadu 22. jūnijā, pieminot minētos notikumus, atceres pasākumi un ziedu nolikšana kritušo karavīru piemiņai notiek tādās vietās kā Amata, Priekuļi, Pārgauja un Cēsis. Cēsīs puķes tiek noliktas gan pie Cēsu pulka skolnieku rotas pieminekļa, gan Brāļu kapu pieminekļa Lejas kapos. Atceres pasākumos, kā ierasts, piedalās arī Igaunijas vēstnieks vai kā no igauņu augstākajām valsts amatpersonām.

Igaunijas armijas bruņotais vilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Fotogrāfijas autors nezināms. Fotogrāfijas oriģināls atrodas Latvijas Kara muzeja fondos.

 

 

 

 

 

 

 

Avots: laikraksta „Cēsu vēstis”. 2010.gada 16.jūnija izdevums.

 

 


 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

3 lapa no 64
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu