Jaunumi


24.augusts – Bērtuļa diena PDF Drukāt E-pasts

Bērtuļa diena ir jēru kaujamā diena, arī sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks.

Latviešu tradīcijās Bērtuļi ir tradicionāla tirgus diena, rudzu sējas laiks. Tā bija atvieglota darba diena, kad godināja darba darītāju, veicot tikai nepieciešamos darbus kūtī un sētā. Bērtuļos, tāpat kā citās laikdienās, saimnieki rūpējās par lopiem, par to labklājību: šai dienā nestrādāja ar zirgiem, ļāva tiem atpūsties, centās neliet silēs ūdeni, lai lopi ganībās nebizotu.

Pati Bērtuļdiena nav izdevīgākā sējas diena, jo tad labībai aug īsas vārpas. Vislabāk sēt trīs dienas pirms un trīs pēc Bērtuļa dienas. Sēju sākot, kā pavasarī, tā rudenī, ievēro zināmu svētības kultu, kas ir zemnieka pašcieņas un spēka apliecinājums, gudrībā par citiem un sevi – ziedošanas kults.

Pirmo sauju sējot, saka: «Tas pirms visiem putniem, zvēriem»; otro – «priekš ceļa gājējiem»; trešo – «priekš manis paša».

Bērtuļa dienas mielasta galvenais ēdiens galdā bija āža (retāk-auna) gaļa. Šā iemesla dēļ pašu Bērtuļa dienu nereti sauca par āža dienu – tad bija jāvāra āža gaļa ar baltiem kāpostiem.

Ticējumi:

Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds pats būs visu rudeni. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu zapti, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.

Iz senču pūra: Bērtuļi – sena ziedojumu diena, kauj jēru vai aitu; svētki bitēm un biškopjiem. 5. Mēness – radošas aktivitātes – diena. Viss izdosies, ja būsiet radoši aktīvs un tieksieties sasniegt mērķi. Brīnišķīgi padodas zināšanu apguve. Var un vajag aktīvi izrādīt emocijas un jūtas – tam ir piemērots brīdis. Mēness Svaru zīmē: diena, kad kontaktēties ar draugiem, izklaidēties.

 

Avots: www.marasloks.lv

 
Mans "Baltijas Ceļš" PDF Drukāt E-pasts

Manas atmiņas. Kā es kļuvu par politiķi – 23.08.1989. „Baltijas Ceļš”.

1989.gada 23.augustā biju Latvijas Tautas Frontes (LTF) VEF nodaļas valdes loceklis. Tolaik LTF VEF nodaļā bija ~ 3000 biedru. Tā bija lielākā LTF nodaļa Latvijā. To vadīja Dainis Dandēns – īstens Latvijas patriots.

Tolaik biju piektās kategorijas profilslīpētājs (štanču un presformu izgatavošanai) RA VEF Instrumentu ražotnē. Vienlaikus mācījos LVU Juridiskās fakultātes vakara nodaļas 6.kursā.

Nebija pamata sūdzēties par dzīvi. Milzīga (tam laikam) alga, vidēji ~ 650 rubļu mēnesī. Ģimene nodrošināta, brīva un saviesīga dzīve, studijas, kas dod zināšanas. Stājoties LVU juristos 1984.gadā, mans mērķis nebija diploms, mans mērķis bija zināšanas.

„Baltijas Ceļam” bijām sagatavojušies pamatīgi. Daudzi „Ikarus” autobusi todien, pēc kārtējās darba dienas, veda mūs uz ceļa posmu – Jugla – Garkalne. Man bija tas gods stāvēt dzīvajā Baltijas ķēdē pie Langstiņu pagrieziena.

Tas bija Trešās Atmodas kulminācijas brīdis.

Šī vēlme un pārliecība atgūt neatkarīgu Latviju bija pārņēmusi daudzus, daudzus simtus tūkstošus Latvijas patriotu, arī mani. Tas bija lūzuma brīdis. Bija pārliecība: „Mēs esam vienots spēks, kas to var panākt, Latvija būs neatkarīga!”

Tā patiesība, kas nāca mums atklāsmes veidā (1984. – 1989.), deva man virzību savas turpmākās dzīves lēmumiem. Cilvēki ģimenēs sāka drošāk un atklātāk stāstīt par represiju gados notikušo. Okupācija, 1941.gada represijas, 1949.gada represijas, pretošanās kustība, leģionāri. Arī man stāstīja. Par Vorkutu, par etapu, par akmeņogļu ieguves vietām, par politieslodzīto iznīcināšanas mēģinājumiem, pievienojot viņus krimiķiem. Daudz stāstīja.

Tā nu es aizgāju politikas ceļu. Ar tiem pašiem ideāliem, kurus man atklāsmes brīžos deva ģimenē tuvākie cilvēki.

Šī diena bija viena no izšķirošākajām manā mūžā. Es noticēju, ka mēs to varam, ka mēs varam atgūt neatkarīgu Latviju!

Tāds bija „Baltijas Ceļš” manā mūžā.

Rakstiet savas atmiņas, pierakstiet to, kas ir noticis! Tad neviens vairs nevarēs viltot mūsu vēsturi. Mēs esam liecinieki un tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Darīsim to!

 

Patiesā cieņā,

Dzintars Rasnačs.

 

 
23. augusts PDF Drukāt E-pasts

1939.gada 23.augustā Maskavā PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja t.s. Molotova-Rībentropa paktu (sauktu arī par Staļina-Hitlera paktu), kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS ( neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS ).

1939. gada 23.augustā Maskavā ieradās Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops, lai apspriestu slepenā papildprotokola detaļas. Vācijas politisko un ekonomisko interešu zonā bija iekļauta Baltijas valstu teritorija uz dienvidiem no Daugavas - Lietuva un Latvijas Kurzemes un Zemgales apgabali, PSRS interešu zonā Somija, Igaunija un Latvijas Vidzemes un Latgales apgabali. Polijas un un Rumānijas sadale sarunu sākumā nebija skaidri noteikta.

Maskavas sarunu laikā Staļins negaidīti pieprasīja izdarīt labojumus, iekļaujot PSRS politisko un ekonomisko interešu zonā arī Ventspils un Liepājas ostas. Hitlers vakarā atsūtīja telegrammu, kurā piekrita kompromisam. Naktī no 1939. gada 23. uz 24.augustu neuzbrukšanas līgums ar papildprotokoliem tika parakstīts.

Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfēras. Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu no savām teritorijām.

 

Avots: Latvijas Okupācijas muzejs

 


(tulk.no angļu valodas - Interesanti, cik ilgs būs medusmēnesis?)

 
1991.gada augusta pučs -PSRS agonijas sākums. To dienu notikumi Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Naktī no 18. uz 19. augustu Maskavā tika atstādināts PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, varu sagrāba sazvērnieki, kuri sevi dēvēja par Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju (VĀSK). VĀSK izsludināja ārkārtējo stāvokli vairākos PSRS reģionos.

Jau 9.00 no rīta Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins aicinājumā Krievijas pilsoņiem šo apvērsumu novērtēja kā reakcionāru un antikonstitucionālu un aicināja uz vispārēju beztermiņa protesta streiku.

19. augustā 10.00 uz kopējo sēdi sanāca Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome, kurā pieņemtajā paziņojumā teikts „Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome paziņo, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā.”

Savukārt 19. augustā plkst. 11.00 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkā sarīkotajā preses konferencē Alfrēds Rubiks ierosināja aizliegt visas tās sabiedriskās organizācijas, kas nerealizēs LKP kursu, slēgt lielu skaitu preses izdevumu, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju, noteikt komandanta stundu, saukt pie atbildības Augstākās Padomes deputātus Juri Dobeli, Daini Īvānu. A. Rubiks sludināja, ka jaunās struktūras apspiedīs jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā.
Plkst. 12.00 sākās LKP CK un Rīgas pilsētas komitejas kopēja biroja sēde, kurā tika pieņemts kopīgs lēmums un paziņojums par atbalstu VĀSK darbībai.
Baltijas kara apgabala pavēlnieks Fjodors Kuzmins 19. augustā notikušajā telefonsarunā ar Anatoliju Gorbunovu pieprasīja, lai tiktu izpildīta visi viņa – VĀSK pārstāvja Latvijā norādījumi, pretējā gadījumā A. Gorbunovam draudot arests.

Bruņotās akcijas Latvijā sākās tās pašas dienas pievakarē – tajās kopīgi darbojās gan Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) vienības, gan Baltijas kara apgabala karaspēka vienības – tika atbruņota televīzijas kompleksa apsardze, tika ieņemtas vai izdemolētas daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas, 20. augustā pēc F. Kuzmina personīgās pavēles OMON un desanta vienība atbruņoja arī LR MP apsardzi.
Bet jau 20. augusta vakarā sāka pienākt ziņas, ka apvērsuma mēģinājums iegājis strupceļā, bet 21. augustā kļuva skaidrs, ka tas izgāzies.
21. augustā LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka pārejas periods valsts varas de facto atjaunošanai ir beidzies un Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

T. Jundzis. Konfrontācija ar Latvijas neatkarības pretiniekiem //Latvijas valsts atjaunošana. 1986. – 1993. Rīga, 1998

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija un Ministru Padomes kopīgais paziņojums 1991. gada 19. augustā, kurā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja novērtēta kā nelikumīgs veidojums, kam nav nekādu pilnvaru Latvijā. Pilsoņi tiek aicināti nesadarboties ar to un īstenot nevardarbīgu pretošanos.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Paziņojums 1991. gada 19. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijai, pasaules valstu parlamentiem, valdībām un tautām, kurā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja novērtēta kā nelikumīgs veidojums, un LR AP aicina valstu parlamentus, valdības un starptautiskās organizācijas darīt visu, lai nepieļautu demokrātiski ievēlēto institūtu darbības pārtraukšanu, kā arī vardarbību Latvijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums 1991. gada 19. augustā Latvijas rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, to amatpersonām, vietējo padomju deputātiem nesadarboties ar PSRS militārpersonām, VDK un iekšējā karaspēka, kā arī PSKP un citu veidojumu pārstāvjiem, kuri darbojas tā saucamās PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas uzdevumā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Lēmums 1991. gada 20. augustā sakarā ar PSRS Bruņoto Spēku darbību Latvijas Republikā, kurā teikts, ka LR AP nolemj pieprasīt, lai Padomju armija atbrīvo ieņemtos objektus, bet prasības neizpildīšanas gadījumā aicināt Latvijas tautu solidarizēties ar Krieviju un uzsākt vispārēju beztermiņa streiku.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums PSRS Augstākajai Padomei 1991. gada 20. augustā izbeigt Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pasludina Latvijas Republikas pilnīgu neatkarību, izbeidzot 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu.

PSRS Augstākās Padomes 1991. gada 6. septembrī Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājam I. Godmanim nosūtītie PSRS Augstākās Padomes lēmumi par Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas neatkarības atzīšanu.

 

 

 
1991.gada 21.augusts – Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena PDF Drukāt E-pasts

1991. gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. 21.augusts ir datums, kas mūsu valstij atnesa faktisko neatkarību un starptautisko atzīšanu, aizsāka valsts neatkarības reālas atjaunošanas ceļu, atjaunoja Satversmi un nošķīra Latvijas tiesību telpu no PSRS tiesību telpas.

Konstitucionālo likumu Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma laikā, kad Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. OMON kaujinieki jau bija ieņēmuši Latvijas TV centru, Latvijas radio namu, telefona centrāli un telegrāfa staciju, Iekšlietu ministriju, izdemolējuši Latvijas Tautas frontes mītni. Visā PSRS teritorijā bija ieviests ārkārtas stāvoklis.

Šajā politiski neskaidrajā un bīstamajā laikā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti spēja sapulcēties uz sēdi, sagatavot un pieņemt Konstitucionālo likumu. 1991. gada 21.augusta sēdē debates par Konstitucionālā likuma tekstu pārtrauca paziņojums, ka mūsu Augstākajai padomei tuvojas OMON bruņutransportieri. Šādos apstākļos Augstākās padomes deputāti turpināja apspriest Konstitucionālā likuma tekstu un nobalsoja par tā pieņemšanu.

Konstitucionālais likums grozīja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas de facto procesu, atsakoties no 1990.gada 4.maija deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” noteiktā pārejas perioda. 1990. gada 4.maijā atjaunot Latvijas Republikas neatkarību de facto vēl nebija iespējams, jo visi finanšu, militārie un administratīvie varas resursi bija Maskavas rokās. Tobrīd nebija arī neatkarīgas valsts likumdošanas bāzes. Soli pa solim – tāds bija vienīgais iespējamais Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļš.

1991.gada 21.augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojums:

PAR balsoja:

Marjaša Ruta

Eglājs Vilnis

Krūmiņš Ģirts

Ozols Indulis

Batarevskis Oļegs

Cālītis Ints

Gulbis Jānis

Rikards Rolands

Repša Rolands

Apsītis Romāns

Krūmiņš Jānis

Zotovs Aleksejs

Blumbergs Ojārs

Salītis Broņislavs

Karlsons Juris

Teikmanis Andris

Cīrulis Mārcis

Punovskis Arturs

Ēlerts Ivars

Cilinskis Einārs

Freimanis Jānis

Stepičevs Mihails

Endziņš Aivars

Budovskis Māris

Kramiņš Atis

Preinbergs Gunārs

Tomašūns Andris

Alksnis Leonīds

Čebotarenoka Velta

Dozorcevs Vladilens

Silārs Ivars

Einiņš Vladimirs

Bērzs Arnolds

Lagzdiņš Jānis

Eniņš Teodors

Lembergs Aivars

Mačtams Alfrēds

Kalnbērzs Viktors

Apinītis Andris

Caune Ivars

Līgotnis Andris

Šļakota Kazimirs

Cibulis Juris

Andrejevs Georgs

Vanags Dainis

Buķele Emerita

Kide Edvīns

Skulte Druvis

Rāzna Stefans

Teteris Ludvigs

Černajs Raits

Zaščerinskis Jevgēnijs

Laķis Pēteris

Gabrānovs Pēteris

Mednis Sarmis

Felss Andris

Strazdiņš Indulis

Bresis Vilnis Edvīns

Arnītis Mārtiņš

Zeltkalne Brigita

Jurševics Egils Einars

Aizezers Juris

Kalniņš Imants

Škapars Jānis

Emsis Indulis

Grigorjevs Aleksejs

Kārkla Marija

Berklavs Eduards

Gavars Jānis

Šteins Valdis

Krūgaļaužs Pēteris

Mucenieks Visvaldis

Liepiņš Kārlis

Albertiņa Skaidrīte

Jundzis Tālavs

Grūbe Guntis

Zeile Valentīna

Beļskis Normunds

Puzo Andris

Špoģis Kazimirs

Seiksts Antons

Ūdris Ārijs

Kodoliņš Artūrs

Grūtups Andris

Gorbunovs Anatolijs

Buls Antons

Vaivads Jānis

Bojārs Juris

Bels Alberts

Daudišs Imants

Bērziņš Mārtiņš

Ulme Arvīds

Kostanda Odisejs

Krūmiņš Raimonds

Seile Anna

Cupruns Ivans

Repše Einars

Simsons Pēteris

Celmiņš Juris

Seleckis Vilis

Lazda Pēteris

Jaunkļaviņš Agris

Čepānis Alfrēds

Īvāns Dainis

Krastiņš Andrejs

Dinevičs Jānis

Krastiņš Edmunds

Geige Ilmārs

Strīķis Voldemārs

Bērziņš Indulis (šis ĀP deputāts 1991.gada 21.augustā ir balsojis par konstitucionālo likumu «Par LR valstisko statusu», taču tā kā deputāts balsojis ar roku, viņa vārds balsojumā izdrukā nav atrodams)

Vulfsons Mavriks (šis ĀP deputāts 1991.gada 21.augustā ir balsojis par konstitucionālo likumu «Par LR valstisko statusu», taču tā kā deputāts balsojis ar roku, viņa vārds balsojumā izdrukā nav atrodams)

PRET balsoja:

Smirnovs Vladimirs

Zaļetajevs Sergejs

Ivanovs Ivans

Ždanoka Tatjana

Šapovālovs Pāvels

Matvejevs Konstantīns

Safonovs Anatolijs

Eglītis Edgars

Builovs Nikolajs

Dīmanis Sergejs

Jagupecs Jurijs

Mantuļņikovs Oļegs

Stroganovs Filips

 

Avots: Latvijas Valsts arhīvs

Pilns Latvijas Republikas konstitucionālā likuma "Par LR valstisko statusu" teksts aplūkojams šeit: http://www.likumi.lv/doc.php?id=69512

Informatīvs video par 1991.gada 21.augustu: http://www.youtube.com/watch?v=gw24GL2vmxQ


 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

3 lapa no 65
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu