Jaunumi


Manas atmiņas par 1991.gada augusta puču PDF Drukāt E-pasts

 

Pirms 26 gadiem – 1991.gada 19.augusta rītā – baudīju atvaļinājumu. Iepriekšējā dienā, kas bija svētdiena, biju aizbraucis uz Gaujas augšteci, uz Lodi, netālu no Taurenes. Biju iecerējis sēņot un noķert kādu prāvāku zivi.

Taču no aktīvās atpūtas pie mātes Dabas nekas nesanāca. 19.augusta rītā Latvijas Radio pavēstīja, ka Maskavā noticis apvērsums, varu pārņēmuši reakcionāri – pučisti. Mans amats tolaik bija – Latvijas Tautas frontes Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļu apvienības koordinācijas centra vadītājs. Mobilo tālruņu ēra vēl nebija sākusies, tātad – nekavējoties bija jābrauc uz Rīgu.

Pēc 1991.gada janvāra dienās praksē īstenotā „x stundas” plāna pirmais darbs, kas Rīgā bija jāizdara, jāizņem no nodaļu apvienības konta bankā visa nauda un pret parakstu jānodod glabāšanā nodaļu apvienības valdes locekļiem. Otrais darbs – visas lietvedības un citu sarakstu un dokumentu nogādāšana vien dažiem cilvēkiem zināmā slepenā vietā. Trešais – cieša darbības koordinācija ar Latvijas Tautas frontes valdi, kurā mūs pārstāvēja Roberts Milbergs. Ceturtais – dežūras koordinācijas centrā Baznīcas ielā 27/29.

Tās bija baisas dienas. Janvāra barikāžu laikā bija vairāk vai mazāk, tomēr salīdzinoši labi koordinēta LTF valdes, daudzu Augstākās padomes deputātu un dažu valdības ministru rīcība, augustā no tā nebija ne ziņas, ne miņas...

Augusta puča laikā mēs ar manu kolēģi LTF nodaļu apvienībā un draugu, nākamo Rīgas domes izpilddirektoru Andri Grīnbergu veicām savus pienākumus koordinācijas centrā, neskatoties uz to, ka kuru katru brīdi pie mums varēja ierasties nelūgtie viesi – omonieši.

Kad uzzinājām, ka pavisam netālu no mums Ģertrūdes ielā, kur atradās LNNK birojs un LTF Rīgas Centra rajona nodaļas birojs, ieradušies omonieši, dažus iekaustījuši un šo to izdemolējuši, palika pavisam šķērmi ap dūšu, jo mums visiem vēl svaigā atmiņā bija pirms dažām nedēļām (31.07.1991.) omoniešu sarīkotā asinspirts Medininkos.

Pēc „x stundas” plāna Latvijas varas iestādēm nekavējoties bija visi jāaicina uz nevardarbīgu nepakļaušanos un vispārēju streiku, taču šī nozīmīgā rīcība sekoja stipri novēloti.

To dienu notikumi ir pagātne, ko nedrīkstam aizmirst. Kad pučs bija izgāzies, skarbi jokojām: „Žēl, ka tas neturpinājās kādu nedēļu, tad skaidri zinātu, kas ir kas un kurš ir kurš.” Kāpēc tādi skarbi jociņi? Tāpēc, ka daudzas tā laika amatpersonas (ministri, deputāti) 19., 20. un 21. augustā gluži vienkārši bija nesasniedzami „pazudušas”...


 

 

 


 
Annas dienas ticējumi PDF Drukāt E-pasts

- Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecie-
nītas kāzu svinēšanai. /Jaunākās ziņas, 1932. 162, 23. VII./


- Ap Valmieru un Burtniekiem Annas dienā bija parasts
jērus kaut. /P. Š.,
Rīga./


- Annas dienā Palsmanē upurē vasku un villu. /Baznīcas vizit., 1657./


- Annas dienā ēda jaunu rudzu maizi. /M. Āboliņa, Aumeisteri./


- No Annas dienas drīkst ēst jaunus kartupeļus. /K. Jansons, Plāņi./


- Pēc Annas dienas siens kaudzē vairs nepūst, ja kaudzi metot ūdens gar dakšas kātu tecētu. /K. Jansons, Plāņi./


- Ja Annas dienā līst lietus, tad to rudeni nav riekstu,jo tad visi paliek melnām iekšām.
/E. Stīpniece, Vērene./

- Kad Annas dienā lietus līst, tad rieksti neizdodas. /P. Š., Ropaži./

- Ja Annas dienu līst lietus, tad būs tārpaini rieksti. /A. Ratnniece, Pabaži./

- Kad Annas dienā lietus līst, tad būs slikti rieksti. /P. Š., Rīga./

- Ja Annas dienā lietus līst, tad riekstiem nav kodolu. /J. A. Jansons, Nītaure./

- Ja Annas dienā līst lietus, tad tai gadā riekstu nav. /K. Vieglais, Krape./


- Ja Annas dienā lietus līst tad rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi. /A. Bulēne, Turaida./

- Ja Annas dienā līst lietus, tad būs tārpaini rieksti. /A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


- Ja Annas dienā līst lietus, tad būs slapjš rudens. /A. Miglava, Rūjiena./


- Ja Annas dienā līst lietus, tad līšot vēl divas nedēļas. /Z. Grīnberga, Sigulda./


- Ja Annas dienā nosit zirnekli, tad aitas sprāgst. /A. Broža, Naukšēni./


- Citā vietā Vidzemē pie vecas baznīcas sapulcējās ik gadus Annas dienā daudz ļaužu, kas apsolījušies, un nabagi no visām malām. Nabagi staigā trīs reizes ap baznīcu apkārt, dziedādami un savas lūgšanas skaitīdami, un kopā ar viņiem staigā arī visi tie, kas tur kādu labumu meklē. Nabagiem iedod kāpostu lapas un citus dārza augļus, lai šie labi izdotos. Tad parušina smiltis no baznīcas un liek tur vēl iekšā maizi, sieru, olu, pienu, ziedus un saka: "Kā mēs esam apņēmušies, tā nu par gadu esam atnākuši. "Pēc dāvanu izdalīšanas dzied un danco. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./


- Ja pa Annām vanagi ap kādām mājām laidelējas, tad tais mājās būs kāzas. /R. Eglentāle, Reņģe./


- Ja deviņas dienas pēc Annas dienas uzsnieg sniegs, tad deviņas dienas priekš Jurģiem tas nokusīs. /A. Bērziņa, Aloja./


- Ja Annas dienā uzsnieg sniegs, tad Pēteros būs lietus. /A. Bērziņa, Aloja./

 

Ticējumi atrasti: www.valoda.ailab.lv

 
Jēkaba dienas ticējumi PDF Drukāt E-pasts

Jēkaba diena tiek svinēta 25.jūlijā. Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Tautasdziesmās Jēkabs tiek minēts kopā ar Jāni un Pēteri, norādot uz Jēkaba pārākumu bagātībā.

Jēkaba dienas ticējumi:

- Lai Jēkabu godam pieminētu, tad tēvu laikos kaimiņu starpā notika sīva sacensība nevien rudzu, bet arī agrīno miežu laukos. Katrs centās pirmais iesēt, nopļaut, izkult un samalt, lai savai saimei un kaimiņiem Jēkaba dienā celtu galdā jauno maizi un karašas. Dažos Vidzemes novados vēl tagad piekopj paražu pacienāt savus kaimiņus ar pirmo klaipu. Jēkabi ir saimnieku, bet viņiem sekoja Annas - saimnieču diena. Tēvu laikos Jēkabi un Annas bijuši iecienīta kāzu diena, kad pirā lauku raža deva iespēju kāziniekus godam pacienāt. /Jaunākās Ziņas, 1932, 162, 23. VII./

- Jākaba dienā vāra jaunu rudzu biezputru, tad tiekot svētīti visi ēdieni: kāsim un podiņam dod papriekšu, lai varētu visus paēdināt un būtu gausa. Vakarā pie ēdiena nav brīv runāt. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkaba dienā steidzas cept jaunu rudzu maizi un pirmo kukuli nes uz lauku ziedam. Pirmo reizi jauno maizi ēdot, katram jāsaka: "Dievs dod sātu, gausu!" /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkaba dienā kāva kādu jēru un vārīja zupā ar jauniem kartupeļiem un kāļiem. /Zemes Spēks, 1928, 176./

- Citā vietā tai svētdienā pēc Jēkaba dienas upurē kādā upē, zināmā vietā. /K. Šilings, 1832., Tirza./

- Jēkaba dienā (24. jūlijā) pats Jēkabs sviežot Gaujā pirmo aukstuma akmeni, tad jau peldēšanai jāmet miers. Otru akmeni sviežot Labrencis (10. augustā). Trešo aukstuma akmeni sviežot ūdenī Mīkalis (Miķēlis). Citi teic, ka Mīkalis taisot arī pār ūdeņiem tiltu pāri, citi atkal, ka Mārtiņš ūdeni pārklāj ar ledu. [Sal. Jēkabs, Krustdiena, pelnu diena.] /K. Bika, Gaujiena./

- Jēkaba (Jēkaupa) dienā lielskungs visiem dzīvotājiem atsacīja no vecā līguma. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

- Kad Jēkaba diena ir skaidra, tad būs bagāta raža. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Ja Jēkabs iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu; ja iekrīt vecā mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Cik dienas priekš Jurģiem ir rasa, tik dienas priekš Jēkabiem ir rudzi pļaujami. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Labība, kas līdz Jēkaba dienai neizplaukšot, līdz rudenim nenogatavojoties. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Kas ap Jēkaba dienu nav izplaucis, tas krīt astagalī. /J. Rubenis, Ērgļi./

- Kad vasarājs pēc Jēkabiem plaukst, tad viņš viss sakrājies rijas dibenā (pelavu pūnē). /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

- Jēkaba dienā burvis griežot citu tīrumos vārpas un liekot tās sava apcirkņa dibenā, tad viņam tiekot visa svētība. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Ja ap Jēkaba dienu vēl nav kāpostiem galviņu, tad arī nebūs nekad. /K. Bika, Gaujiena./

- Jēkaba dienā nevajaga iet kāpostu dārzā, jo Jēkabs iegriež kāpostiem serdes. Ja kāds ejot dārzā, tad kāpostiem netiekot lāga galviņu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Jēkābs iegriež kāpostu serdes; tad nedrīkst iet kāpostu dārzā, jo tad netiekot lāga galviņas. /L. k. vārdnīca, 15507./

- Ja Jēkaba, Annas vai Labrenča dienā iet vilkt vai ravēt kartupeļus, tad tie kļūstot cirmuļaini. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkabs raudzējot un briedinot ābolus, kādēļ priekš Jēkabiem tos nevar ēst. Kad skaidra Jēkaba diena, tad var gaidīt daudz dārza augļu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Labrenča un Jākupa dienā sienu nebāza ne šķūnī, ne arī meta kaudzē, lai pērkons neiespertu šķūnī vai kaudzē. /A. Aizsils, Kalsnava./

- Jēkāba dienā nevar vest sienu šķūnī, tad tas sadeg, maitājas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

- Kad Jēkaba diena pagājusi, tad var bāzt tādu sienu šķūnī, kad vai ūdens gar dakšām pil. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu mākonīšu, tad ziema būs bagāta ar sniegu. /Latvis, 1932, 3094./

- Ja Jēkaba dienā pie debesīm staigā mazi balti mākonīši, tad saka: "Sniegs zied uz nākošo ziemu." /L. k. vārdnīca, 14291./

- Silta un gaiša Jēkaba diena zīlē aukstus Ziemassvētkus. /Latvis, 1932, 3094./

- Priekš Jēkopiem ja nosit vienu odu, tad simts vietā. /K. Kristape, Olaine./

- Kad Jēkāba un Annas dienā lietus līst, tad riekstiem melni kodoli, sapuvuši. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

Ticējumi atrasti: www.valoda.ailab.lv

 
Septiņu brāļu diena PDF Drukāt E-pasts

 

Lietus septiņgulētāju dienā nes lietu septiņas

dienas no vietas, bet septiņu brāļu dienā septiņas
nedēļas no vietas.

Ja septiņu gulētāju dienā līst lietus, tad pēc tam
no vietas līs septiņas nedēļas.

Ja septiņos gulētājos ielīst lietus, tad līst
septiņas nedēļas no vietas.

Ja pa septiņu gulētāju dienu līst, tad līst visas
septiņas nedēļas; bet ja saule spīd, tad visas
septiņas nedēļas jauks laiks.

Ja septiņu gulētāju dienā saule spīd, tad tā spīdēs
septiņas dienas no vietas; ja lietus līst - līs
septiņas dienas. Ja pēc 7 dienām nepārstāj, tad
tāds pat laiks turpināsies 7 nedēļas.

 

Avots: www.folklora.lv

 
Pēterdiena - ticējumi un dainas PDF Drukāt E-pasts

Tikko izskanējis līgo.... Jāņu dziesmas pieklusušas, pļavās jāņuzāļu lasītāju sliedes aizvilkušās, pēc lielās kulminācijas tāds kā pierimums. Taču šis miers ir tikai šķietams, jo 29. jūnijā ir Pēterdiena, pēc kuras sagaidāmas izmaiņas dabā.

Senāk latvieši uzskatīja, ka nu tikai sākas īstais siena un ogu laiks, kad iespējams sagatavot ogu našķus ziemas dienām. Senči tic, ka šis laiks ir izšķirošs ražai - ja Pēterdienā līst, būs laba raža, bet slikts siena laiks un otrādi - ja spīd saule, būs labs siena laiks, bet slikta raža. Turklāt, ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai. Pēterdienu sauc arī par Pērkona dienu. Šī diena ir jāsvin, citādi Pērkons jeb debesu kalējs varot sodīt. Šajā dienā var arī uzdziedāt, tam derēs tās pašas labās, jau zināmās Jāņu dziesmas, tikai Jāņa vietā jādaudzina Pēteris. Pēterdienā esot jāuzmanās arī no skauģiem, kas ejot otra tīrumā labību maitāt, taču, ja pašam šis netikums nepiemīt, maz ticams, ka skauģis varēs ko sliktu nodarīt.

Ai, Jāniti, Dieva dēls,
Lec zirgam mugurā,
Lec zirgam mugurā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jās Pēteris pakaļā.

Ai, Jāniti ziedainiti,
Ai, Pēteri lapainiti,
Aiz Pētera lapiņām
Jāņa ziedu neredzeja.

Avoti:

www.dainuskapis.lv

Neatkarīgās Tukuma ziņas

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

4 lapa no 65
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu