Jaunumi


Filma "Latviešu leģions"/Documentary "Latvian Legion" PDF Drukāt E-pasts

Filma "Latviešu leģions", kuras scenārija autors ir vēsturnieks Uldis Neiburgs, stāsta par latviešu leģiona tapšanu, tā kaujas gaitām un dažādo tā vērtējumu sabiedrībā mūsdienās. Tajā izmantots plašs dokumentālo kinohroniku materiāls, intervēti bijušie leģionāri un sniegti vēsturnieku viedokļi: https://www.youtube.com/watch?v=MHtcgaeC4T8

 

Documentary "Latvian Legion" (script by historian Uldis Neiburgs) tells about the beginning of Latvian Legion, about the battles it fought and about Legion's contradictious evaluation nowadays. The film is based on the range of documentary newsreels, interviews with ex-legionnaires and views of historians: https://www.youtube.com/watch?v=MHtcgaeC4T8

 
Declaration Regarding Latvian Legionnaires in World War II PDF Drukāt E-pasts

The Saeima of the Republic of Latvia

Declaration

Regarding Latvian Legionnaires in World War II

In 1998, false news was disseminated to the world’s mass media, foreign governments, and international organisations that the Latvian legionnaires who during World War II as part of the German armed forces fought against the USSR were supporters of Hitler’s regime.

For the sake of historic justice and protection of the good memory of Latvian soldiers, we declare:
In the 1930s, two major totalitarian terrorist countries were formed in Europe. Implementation of aggressive measures by these countries began with the signing of the so-called Molotov–Ribbentrop Pact, which resulted in Latvia’s losing its independence and having its territory alternately occupied by the USSR and Germany.

The occupation regimes repeatedly violated the norms of international law and human rights and even committed war crimes against the Latvian people.

Both occupation powers violated the Fourth Hague Convention of 1907 on the Laws and Customs of War on Land, which prohibits occupation powers to involve the inhabitants in the obligation of taking part in military operations against their own country or in paramilitary services (Article 52). Both occupation powers recruited citizens of occupied Latvia into their armed forces and involved them in various paramilitary services. Those who tried to evade conscription were subject to imprisonment in concentration camps or capital punishment. As a result, Latvian citizens were forced to fight against one another during World War II.

Forced participation in the USSR armed forces is not considered as support of Stalin’s regime, whereas forced participation in the Latvian Legion, which fought as part of the German armed forces, is currently interpreted by some political demagogues as support of the German fascist regime, although Latvian citizens had no say about incorporating the Latvian Legion into the Waffen SS.

In fact, some Latvian citizens volunteered to join the Latvian Legion, but this happened because the USSR perpetrated genocide in Latvia in 1940–1941. Hundreds of people were shot without trial; tens of thousands were deported to remote areas of the USSR. At that time, Germany also committed war crimes and genocide in Latvia, but these had a significantly smaller impact on Latvian citizens. Therefore, some Latvian citizens believed that joining the Legion would protect them and their families from further mass repressions committed by the USSR, something that actually did take place later.

The aim of conscripted and voluntary legionnaires was to protect Latvia from the renewal of Stalin’s regime. They never participated in Hitlerian punitive actions against peaceful inhabitants. Like Finland’s army, the Latvian Legion fought not against the anti-Hitler coalition but only against one of its members – the USSR – which was the aggressor against Finland and Latvia. When the High Command of the German Armed Forces tried to send Latvian legionnaires to fight against the armed forces of the United States, Great Britain and France, all the Legion’s officers and soldiers categorically refused. Therefore, the Western allies – the United States, Great Britain and France – settled the issue of the Latvian and Estonian legionnaires back in 1946 by granting them the status of political refugees. In 1950 the U.S. diplomatic mission repeatedly declared: “The Baltic Waffen SS units (the Baltic legions) in terms of their goals, ideologies, actions and soldiers’ rank are to be regarded as special units that are distinct from the German SS.”

The right of Latvia as an occupied country to seek compensation from the occupying countries for violating the norms of international law within its territory is set forth in the aforementioned Hague Convention, which stipulates the following: “The belligerent party that has violated these norms shall be liable to pay compensation.”

Therefore, it is the responsibility of Latvia’s government to do the following:

1) to demand that in accordance with the norms of international law the occupying countries and their successors pay compensation to Latvian citizens, their family members and heirs for losses incurred as a result of the unlawful conscription into the armies of the occupying countries;

2) to seek to prevent insults to the honour and dignity of Latvian soldiers in Latvia and abroad.

Alfrēds Čepānis
Chairman of the Saeima

29 October 1998

 

Documentary "Latvian Legion" (script by historian Uldis Neiburgs) tells about the beginning of Latvian Legion, about the battles it fought and about Legion's contradictious evaluation nowadays. The film is based on the range of documentary newsreels, interviews with ex-legionnaires and views of historians:

www.youtube.com

 
Lietuva svin Neatkarības atjaunošanas dienu PDF Drukāt E-pasts

11.martā Lietuva svin Neatkarības atjaunošanas dienu.

"Lietuvas Republikas Augstākā Padome, pauzdama tautas gribu, nolemj un svinīgi pasludina, ka tiek atjaunota 1940.gadā svešu spēku apturētā Lietuvas valsts suverēno pilnvaru izpilde un no šā brīža Lietuva atkal ir neatkarīga valsts," teikts aktā "Par neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu", kas tika pieņemts vēlā 1990.gada 11.marta vakarā.

16.februārī Lietuva svinēja arī Valsts atjaunošanas dienu - 100.gadskārtu, kopš 1918.gadā tika pieņemts akts par neatkarības atjaunošanu, proklamējot Lietuvas Republiku.

Avots: www.lsm.lv

 

 
Igaunijas Neatkarības diena PDF Drukāt E-pasts

24.februārī Igaunija svin valsts svētkus - Neatkarības pasludināšanas gadadienu.

Svētku sarīkojumi šajā dienā tiek rīkoti visā valstī.

Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918. gada 24. februāris, kad Igaunijas glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku. Šajā dienā Igaunijas amatpersonas, diplomāti un patriotiski noskaņotie pilsoņi piedalās svinīgos pasākumos, godinot valsti tās pastāvēšanas gadadienā.

Lūkojoties Igaunijas vēsturē, redzams, ka pirmos 22 neatkarības gadus Igaunija piedzīvoja nestabilitāti politiskajā dzīvē ar politisko partiju likvidāciju, un pirmais Igaunijas prezidents tika ievēlēts tikai 1938. gadā. Igauniju 1940. gada jūnijā okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika iekļauta Padomju savienības sastāvā. Igaunijas Republika tika deklarēta 1988. gada 16. novembrī ar Neatkarības deklarāciju, bet formāli neatkarība no PSRS tika atjaunota 1991. gada 20. augustā. Galvaspilsēta Tallina ir viena no pilsētām Eiropā, kas vislabāk saglabājusies no Viduslaikiem un kuras vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Godinot Igaunijas Republikas Neatkarības dienas svinības, novēlu Igaunijas valstij un tautai arī turpmāku uzplaukumu un labklājību!

 

Avots: www.visitestonia.com

 

 
Pelnu diena PDF Drukāt E-pasts

Pelnu diena, arī pelnu trešdiena, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām, kā arī Lielā gavēņa pirmā diena. Katru gadu Pelnu diena iekrīt citā datumā, jo arī Lieldienu datums katru gadu mainās. Tā parasti ir diena no 4. februāra līdz 10. martam. Šogad tā iekrīt 14. februārī.

Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu.

Pelnu dienā kristieši veic grēku nožēlu. Ticīgajiem uz galvas tiek kaisīti pelni, kā arī no tiem uz pieres tiek uzvilkts krusts.

Šīs dienas nosaukums cēlies no pelnos ierušinātas uguns, kas bija vajadzīga, senajiem latviešiem līdumu līšanā un izdedzināšanā jauniem tīrumiem, kur iekopt laukus, tādējādi paplašinot saimniecību. Šo darbu veica pieaugušie vīrieši, tāpēc minētā diena arī saistīta ar pieaugušo dēlu un jauno puišu iziešanu pieaugušo dzīvē. Līdz ar to iegājies, ka tieši Pelnu diena asociējās ar jaunu saimniecību dibināšanu, kas saimniekiem turklāt bija arī diena, kad varēja mainīt kalpus.

Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulatais pāris ņēm līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un sliņkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās - norēķināšanās diena. Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. Bet parasto maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrāb no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā. Pelnu dienas ticējumi:

  • Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.
  • Ir jāmazgā krekli- tad tie būs koši balti.
  • Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās - tad pārved arī peles.
  • Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt pelnu dienas pelnus.
  • Bijis ierasts pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.
  • Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās ir jādāvina ola.
  • Pelnus bēr arī lopiem spalvā pret dunduriem.

· Ja sēj pelnus tīrumā, nākamajā vasarā būs laba raža.

· Pelnu dienā nedrīkst vērpt, lai jēri neklīstu.

· Pelnu dienā jātin lieli un cieti dzijas kamoli, tad vasarā aug cietas un lielas kāpostgalvas un lieli kartupeļi.

· Lopiem jākaisa spalvā pelni, tad tos vasarā mušas un dunduri nekodīs.

Avots: www.eurika.lv

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

4 lapa no 66
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu