Jaunumi


Septiņu brāļu diena PDF Drukāt E-pasts

27. jūnijā pēc latviešu tautas ticējuma ir Septiņu gulētāju diena. Ja šajā dienā spīdēs saule, tad tā spīdēšot vēl septiņas dienas pēc kārtas, taču, ja līs lietus, tad līšot vēl septiņas dienas. Turklāt, ja pēc septiņām dienām lietus nerimsies, tad līs vēl septiņas nedēļas, stāsta tautas ticējumi.

27. jūnijā atzīmētā Septiņu gulētāju diena pēc kalendāra reformas iznāca 10. jūlijā, un, piemēram, 1907. gada kalendārā minētas abas šīs dienas, katra ar nedaudz atšķirīgu nosaukumu. Tautas ticējumi prognozē ilgākus nokrišņus arī, ja līst 10. jūlijā, kas esot Septiņu brāļu diena. Ja šajā dienā līst, tad nokrišņi gaidāmi vēl septiņas nedēļas.

Senāk latviešiem šādas dienas nav bijis, tā parādījusies salīdzinoši nesen. Par šīs dienas izcelsmi Latviešu konversācijas vārdnīcā teikts: "Septiņi gulētāji, septiņi brāļi, svētie. Tie ir kristīgi jaunekļi, kas, pēc 5. gs. radušās leģendas, Efesā, valdnieka Decija kristiešu vajāšanas laikā paslēpušies kādā alā, tur iemūrēti, bet ķeizara Teodozija II (408.-450.) valdīšanas laikā, t.i., pēc apmēram 200 gadiem, uz laiku atmodušies, lai apliecinātu ar savu likteni un vārdiem mirušo augšāmcelšanos. Pētnieki saskata leģendā pagānu un jūdu nostāstu motīvu atliekas. Septiņu gulētāju svētki jeb diena ir 27. jūnijā. Viņu šķietamo kapu Efesā apmeklēja daudz svētceļnieku."

Ja septiņu gulētāju dienā saule spīd, tad tā spīdēs septiņas dienas no vietas; ja lietus līst - līs septiņas dienas. Ja pēc 7 dienām nepārstāj, tad tāds pat laiks turpināsies 7 nedēļas.

Ja gulētāju dienā guļ ilgi no rīta, tad visu gadu no rītiem jākaujas ar miegu.

Septiņi gulētāji izmantoti arī maģiskām izdarībām. Ja kādam nenāk miegs, tad vajag septiņu gulētāju vārdus uzrakstīt uz papīrīša un slepeni pabāzt bezmiedzim zem spilvena. Senie latvieši tādam, kas sasirga septiņu gulētāju dienā, sita septiņas reizes pa sāpošo vietu un teica: "Slimība, paliec guļot kā septiņi gulētāji!" Latviešu ticējumi aizliedz gulēt septiņu gulētāju dienā, ja negrib iemantot sāpes krustos vai snauduļot veselu gadu.

Avots: www.bauskasdzive.lv

 
Pēterdiena - ticējumi un dainas PDF Drukāt E-pasts

Tikko izskanējis līgo.... Jāņu dziesmas pieklusušas, pļavās jāņuzāļu lasītāju sliedes aizvilkušās, pēc lielās kulminācijas tāds kā pierimums. Taču šis miers ir tikai šķietams, jo 29. jūnijā ir Pēterdiena, pēc kuras sagaidāmas izmaiņas dabā.

Senāk latvieši uzskatīja, ka nu tikai sākas īstais siena un ogu laiks, kad iespējams sagatavot ogu našķus ziemas dienām. Senči tic, ka šis laiks ir izšķirošs ražai - ja Pēterdienā līst, būs laba raža, bet slikts siena laiks un otrādi - ja spīd saule, būs labs siena laiks, bet slikta raža. Turklāt, ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai. Pēterdienu sauc arī par Pērkona dienu. Šī diena ir jāsvin, citādi Pērkons jeb debesu kalējs varot sodīt. Šajā dienā var arī uzdziedāt, tam derēs tās pašas labās, jau zināmās Jāņu dziesmas, tikai Jāņa vietā jādaudzina Pēteris. Pēterdienā esot jāuzmanās arī no skauģiem, kas ejot otra tīrumā labību maitāt, taču, ja pašam šis netikums nepiemīt, maz ticams, ka skauģis varēs ko sliktu nodarīt.

 

Ai, Jāniti, Dieva dēls,
Lec zirgam mugurā,
Lec zirgam mugurā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jās Pēteris pakaļā.

Ai, Jāniti ziedainiti,
Ai, Pēteri lapainiti,
Aiz Pētera lapiņām
Jāņa ziedu neredzeja.

 

 

 

Avoti:

www.dainuskapis.lv

Neatkarīgās Tukuma ziņas

 

 

 
Vasaras saulgrieži - 21. jūnijā PDF Drukāt E-pasts

 

Vasaras Saulgrieži ir laiks, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts. Pastāv pieņēmums, ka senākais šo Saulgriežu svētku nosaukums bijis Zāļu diena, nevis Jāņi. Īsti svinamais laiks ir 21. vai 22. jūnijs, kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts, šogad Vasaras Saulgrieži ir 21. jūnijā plkst. 13.07. Par to, ka svinam pāris dienas vēlāk, parūpējusies kristīgā baznīca, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24. jūnijā.

Saulgriežu naktī vitālie, dzīvību rosinošie spēki ir visspraigākie: augos, dzīvniekos, cilvēkos un visā dabā. Jāņi saistīti ar daudzām tradīcijām un izdarībām. Viena no skaistākajām ir līgošana – tā sauc Jāņu dziedāšanu. Vārds „līgo” līvu valodā nozīmē „lai top”. Katra līgotne ir kā maza buram dziesmiņa, kas, īstā laikā un vietā nodziedāta, nes milzu svētību. Tāpēc arī līgošana notika, sākot no Zāļu dienas līdz pat Jāņu rītam. Jāņu līgotnes ir ļoti dažādas – gan draiskas, gan uzmundrinošas utt., bet lielākā daļa pieder pie tām, ko varētu nosaukt par enerģētiskajām.

Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātajiem latviešu vasaras saulgriežu rituālajiem elementiem. Tas tiek veidots, izmantojot dažādu zāļu spēku. Latviešu tautas dziesmās valda apbrīnojama vienprātība par to, no kā tiek darināti vainagi. Vīriešiem tas tiek darināts no ozolu zariem. Sieviešu vainagos vērojama liela dažādība. Jāņu mātei – no ziedošām lauku puķēm vai ozollapām ar ievītām puķēm. Meitenēm no smilgām, pieaugušām meitām ziedu, zaļu zāļu vainagi. Precētām sievām ozollapu – ziedu vainagi.

Jāņos telpu un vietas rotāšanai izmanto visas zālītes. Ne velti teikts, ka visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Mūsu senči acīmredzot bijuši labi pazīstami ar augu enerģētisko spēku un to arīšajos svētkos izmantojuši. No kokiem parasti izmantoja bērzu un ozolu meijas un pīlādžu zarus. No meiju zariem sēja pirts slotas. Jāņos plūktos pīlādžu zariņus sasien slotiņā un izmanto apkvēpināšanā, ja piemetas kāda liksta. Pie durvīm sprauda arī nātres un dadžus, lai ļaunums nevar ieiet iekšā. Vasaras saulgriežu laikā vāktajām zālēm piemīt īpašs dziedinošs spēks. Tās spēja vairot veselību, skaistumu, labsajūtu un atvairīja visu ļauno. Tāpēc šis ir īstais laiks, lai žāvētu ārstniecības augus un sietu pirts slotas.

Svarīga sastāvdaļa lielajā Jāņu rituālā ir Jāņu pirts. Mēs varam runāt par divu veidu Jāņu pirtīm:

• pirts kā fiziska un garīga gatavošanās Jāņu mistērijas rituālam,

• pirts kā pati Jāņu mistērijas sastāvdaļa.

Izmantot varam vienu vai otru variantu, vai arī abus kopā, tas atkarīgs no tā, kā veidojam Jāņu rituālu kopumā. Jebkurā gadījumā pirtij šajā reizē nav tikai fiziskas tīrības nozīme. Saglabājušies ticējumi, ka pirts ir svētāka vieta kā baznīca. Tā arī ir, jo pareizi izmantota pirts ir mājas svētnīca, kurā norit daudzi cilvēka dzīvē svarīgi rituāli.

Lai nu cik īpaša, bet arī jāņuguns tomēr ir uguns - tā ir jāaizdedzina. Tieši šajā ziņā atšķirību no senčiem nav nekādu. Laukos visu gadu vai vismaz pavasara otro pusi visu lieko krauj skaistā kaudzē un taupa.

Ja ir iespēja, jāņuguni parasti krauj lielākoties paaugstinātās vietās. Ja Jāņu taka ir iestaigāta, tas vienmēr notiek vienā un tajā pašā vietā. Ja reiz runājam par tradīcijām - jāņuguni cenšas pacelt pēc iespējas augstāk. Jo ticējums apgalvo - cik tālu spīd uguns, tik tālu viss ir kārtībā, zemē auglība, laukos labība, meita mājās. Svarīgi ir arī tas, ka ar jāņuguni mēs atbaidām ļaunos garus - uh, Jāņu naktī pilns gaiss ar raganām, vilkacēm un laumām.

Taisnības labad jāteic, ka arī uz zemes kurta jāņuguns ir labāka par tumšu nakti. Zvejnieki savulaik jūrmalā dedzināja vecās darvotās laivas, bet kurzemnieki palaida jūrā degošu mucu.

Daudzi būs pamanījuši stabu, kura galā deg uguns. Tā ir veca vidzemnieku paraža - tā saucamā pūdele. Ir tikai viens priekšnoteikums visām dedzināšanām - jāņuguns jāiededz tieši tajā brīdī, kad saule riet.

Līdz mūsdienām saglabājusies paraža lēkt pāri ugunskuram. Tāpēc tagad to nemēdz kurt pārāk augstu. Bet jāatceras tikai kāda svarīga nianse - ja reiz lecam pāri ugunij, sadevušies rokās, nedrīkstam atrauties viens no otra, tad laimes nebūs.



 

Avots: www.saulesjosta.lv

 

 

 
Lustīgu līgošanu! PDF Drukāt E-pasts

 
Jāņu svinēšana un latviešu tautas ticējumi PDF Drukāt E-pasts

Lustīgos Līgo svētkus Līgām, Jāņiem un visiem līgotājiem!

- Jāņu alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst;

- Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot pa pļavām, augot labāk zāle;

- Kad Jāņu rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists;

- Jāņa naktī paparde zied zelta ziediem; kas viņu redzot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies;

- Jāņu naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labāk aug;

- Jāņu naktī nevajag gulēt, tad odi nekož;

- Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā;

- Jāņu vakarā laidars jāizkaisa ar nātrēm, lai raganas noduras;

- Jāņa naktī meitas skatās ezerā, tad ezera ūdenī redzot brūtgānu nākam;

- Jāņa naktī jāsviež ozola vainags ābelē; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadu vēl līdz kāzām;

- Jāņu naktī atveroties debess. Ja tai brīdī kaut ko vēlas, tas piepildās;

- Jāņu vakarā visās ēkās jāiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu;

- Ja Jāņu naktī govis maujot, tad būšot slapjš rudens;

- Jāņu vakarā salasītās zāles der visām slimībām;

- Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot;

- Jāņu vakaru kaimiņienēm vajag runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu;

- Ja kāds grib otru noskaust, tad vajag Jāņu vakarā kurināt pirti un lūgt to pirtī, kuru grib noskaust;

- Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnaktī vajag iet kur apiņi aug un sukāt galvu.

 

 

 

 

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

5 lapa no 67
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu