Jaunumi


4.maijs PDF Drukāt E-pasts

Pirms 27 gadiem, 1990.gada 4.maijā, Augstākā padome pieņēma vēsturisku lēmumu, ar kuru sākās pārejas periods Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanai. Tas ilga 15 mēnešus un 1991.gada 21.augustā Latvijas neatkarība tika atjaunota de facto. Šajā laika posmā tika nostiprināti galvenie tiesiskās turpinātības virzieni:

1. Satversmes darbības atjaunošana;

2. Pilsoņu kopuma veidošana uz to personu un viņu pēcnācēju bāzes, kas bija Latvijas pilsoņi pirms Latvijas okupācijas 1940.gadā;

3. Tika noteikta īpašuma tiesību atjaunošana tām personām un viņu mantiniekiem, kam šie īpašumi okupācijas rezultātā bija prettiesiski atsavināti.

Šie 15 mēneši bija izšķirošais laiks, kad Latvijas izlēma par Pirmās republikas turpinātību pēc okupācijas.

Tiesiskās turpinātības pamatus veidoja Latvijas Pilsoņu kongress, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un Latvijas Tautas frontes nacionālpatriotiskākā daļa, arī viņu pārstāvji Augstākajā padomē, taču kopš 1998.gada, kad Latvijā tika pieņemts liberālālākais Pilsonības likums Eiropā, šie pamati ir apdraudēti. Mūsu pienākums ir sargāt savu zemi, savu valsti, savu tautu, savu valodu. Sveicu visus svētkos!

 

 

 


Dzintars Rasnačs

 

 
1.maijs - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena PDF Drukāt E-pasts

Pirms 97 gadiem - 1920.gada 1.maijā uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments - Satversmes Sapulce.

Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas pamatlikumu - Satversmi, likumdošanas ceļā nostiprināt agrāro reformu, valsts simbolus un to lietošanu, veicināt Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu, sagatavot Pirmās Saeimas vēlēšanas, kā arī veikt citus  Latvijas valstiskuma nostiprināšanas uzdevumus. Latvijas Satversmes sapulce

 
„Lopu vagonos uz Černobiļu” PDF Drukāt E-pasts

26.aprīlī aprit 31 gads kopš kodolkatastrofas Černobiļas AES - pēc kodolkatastrofas, kuras seku likvidēšanā no Latvijas tika iesaistīti vairāk nekā 6000 cilvēku.

 

„Latvijas avīze” sagatavojusi vērtīgu rakstu par to, kā cilvēki, kuri piedalījās seku likvidēšanā, šodien atskatās uz notikušo.

Avots: "Latvijas avīze"

 

 
Jurģi jeb Ūsiņa diena PDF Drukāt E-pasts

Jurģi ir seni latviešu pavasara svētki (Ūsiņa diena), kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī. Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.

Latviešu tautas tradīcijas parasti Juri jeb Jurģi daudzina kā zirgu patronu. Domājams, ka kristīgās ticības ietekmē Juris ieņēmis latviešu tautas tradīcijās Ūsiņa vietu. Kādā Valmieras ieražu apskatā ir saglabājies aizrādījums, ka Jurģu diena senāk bijusi Ūsiņa diena.


Jurģu dienas tradīcijas un ticējumi

Atstājot veco dzīves vietu nedrīkst teikt ardievas, lai laime neatstātu jaunajā dzīves vietā. Kad Jurģu dienā aiziet uz jauno māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdzi un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdzi un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no svešām burvībām.

Vasarai tuvojoties, Jurģos rūpējas arī par skaistumu un veselību, visvairāk gan lai nenodegtu. Jurģu rītā vajag sniegā nomazgāt muti; pretēji - nevajag mazgāties, lai nenodegtu; priekš Jurģiem vajag mazgāties ar varžu kurkuļiem, tāpat bērzu sulā nomazgāt muti un tikai tad dzert; jāspļauj skudru pūznī, lai skudras šļāc skābumu sejā; šie līdzekļi ir pret nodegšanu un vasaras raibumiem. Ja priekš Jurģiem staigā basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis. Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, 3 reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva. Jurģis esot viena no siltuma dienām. Dievs iesviedis 3 aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos. Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja. Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu. Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles. Ja Jurģis piektdienā, nelaimīgs gads, ja pirmdienā vai piektdienā - nelaimīga vasara. Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst vēlēties - traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā - mājas degs. Jurģu rītā priekš saules krustiski pār tīrumu pārdzen vagas, tad neesot nevienas usnes. Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.

 

 

Avots: www.wikipedia.lv

 

 
Klusā sestdiena PDF Drukāt E-pasts

Pēc kristiešu tradīcijām Klusā sestdiena ir pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā.

Klusajā sestdienā kristīgajā pasaulē tiek ievērots miers un saticība. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā un neskan ērģeles un zvani. Taču pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki. Lieldienu svētdiena tiek pavadīta līksmi.

 

 

Avots: www.ligatne.lv

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

6 lapa no 64
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu