Jaunumi


Sveiciens Lieldienās! PDF Drukāt E-pasts

 
Lielā piektdiena latviešu folklorā PDF Drukāt E-pasts

Lielā Piektdiena, tāpat kā Zaļā Ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija un latviešu folklorā atrodami vien pāris ar to saistīti fakti, pārsvarā ticējumi.

Kāds ticējums saka, ka Lielās Piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām. Savukārt tie, kas grib daudz naudu un laimi, tiem jāiet Lielās Piektdienas rītā lasīt skaidiņas.

Uzmanīgiem jābūt ar uguns kuršanu Lielajā Piektdienā, jo, ja uguns kurot nodziest, tad mājās tajā gadā gaidāmas bēres. Tāpat ticējums aicina Lielajā Piektdienā veļu nežāvēt, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.

Bet tiem, kam stresu rada sirma mata atrašana, Lielajā Piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati. Cits ticējums stāsta, ka, ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad tie augot kupli, bet ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.

Ja pie mājas ir kāda ābele un gribas rudenī daudz ābolus, tad Lielās Piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, jo tad āboli aug labi un lieli.

Savukārt skaistumam noderēs šis ticējums, kurš aicina Lielās Piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.

 

Avots: www.aluksniesiem.lv

 
Zaļā ceturtdiena PDF Drukāt E-pasts

Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību - tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.
Bet pēc tautas tradīcijām Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki.
Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena.
Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.
Zaļā ceturtdiena - Vēja diena: ne cirst, ne lauzt.
Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, tad vasarā kukaiņi nāks uz māju.

Avots: www.ligatne.lv

 
To nedrīkst aizmirst. Tbilisi - pirms 28 gadiem PDF Drukāt E-pasts

1989.gada 9.aprīlī, brīvību un neatkarību alkstošā gruzīnu tauta bija pirmā, kam nācās izciest jau agonējošā PSRS režīma vardarbīgo militāro represiju izpausmes. Tam sekoja slaktiņš Baku 1990.gada 20.janvārī un asinsizliešana Viļņā 1991.gada 13.janvārī.

Pret tautu centieniem īstenot pašnoteikšanās tiesības veikto PSRS militāro represiju vēsture - Ungārija-1956, Čehoslovākija - 1968, Tbilisi- 1989, Baku - 1990, Viļņa-1991.
Te lasāms īss pārskats par notikumiem Tbilisi.

Kas tad notika 1989.gadā Rustaveli prospektā, Tbilisi centrā? Vienkāršos vārdos sakot — 9.aprīlī notika padomju karaspēka vienību sadursme ar nacionālās atbrīvošanas kustības mītiņa dalībniekiem, kurus vadīja Zviads Gamsahurdija un Merabs Kostava. Kad mītiņa dalībnieki nepakļāvās pavēlei atbrīvot prospektu un izklīst, karavīri laida darbā ieročus. Pēc oficiālām ziņām, sadursmē gāja bojā 20 cilvēki, bet vairāki simti saindējās ar gāzi.

Vēlāk — 1991.gadā — Gamsahurdija kļuva par Gruzijas pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu. Pēc gada viņš tika gāzts un gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Tāpat aizdomīgos apstākļos, tikai tā paša liktenīgā 1989.gada 13.oktobrī, autokatastrofā gāja bojā Merabs Kostava, disidents un Gruzijas atmodas laika līderis.

«1918.gadā Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna, tāpat kā Baltijas republikas, ieguva neatkarību un nodibināja savas demokrātiskas valstis. Bet jau 1920.—1922.gadā visas trīs Aizkaukāza republikas tika atkal okupētas un ieslēgtas Padomijā, sadalot apgabalos pēc tautības vai reliģiskās piederības un tādējādi radot apstākļus tālākai sadrumstalotībai.

Abhāzijas autonomā republika Gruzijā vairākkārt tika mudināta izstāties no Gruzijas, bet šo atdalīšanos izdevās novērst. 1989.gada martā, piepalīdzot Maskavas provokatoriem, jautājums par izstāšanos no Gruzijas atkal bija aktuāls. Gruzijas neatkarības cīnītājs Zviads Gamsahurdija ar jauniešu grupu aizbrauca uz Abhāziju, bet tur viņus piekāva un izraidīja. Jaunieši organizēja piketu pie valdības ēkas Tbilisi, un simt no viņiem pieteica 10 dienu bada streiku. Pūlis ap viņiem pieauga, līdzās Gruzijas neatkarības prasībām parādījās lozungi «Nost PSKP» un «Krievija — tautu cietums».

Ar to pietika, lai pārbijušies partijas līderi grieztos pēc palīdzības Maskavā. 9.aprīļa naktī krievu karaspēks, darbodamies ar rungām, gāzes baloniņiem un sapieru lāpstiņām, 11 minūšu laikā pa šauru ieliņu izgrūda apmēram 10 tūkstošus cilvēku. 19 cilvēki bija nospiesti un sabradāti, vairāki simti ievainoti un cietuši no lielām gāzes devām, starp tiem bija arī Gamsahurdija.

Tautu kongresa izmeklēšanas komisija pēc pusgadu ilga, rūpīga darba nosodīja izrēķināšanos un regulāra karaspēka raidīšanu pret mierīgiem iedzīvotājiem.

 

Avots: www.diena.lv

 
Pūpolsvētdiena – nozīme un ticējumi PDF Drukāt E-pasts

Foto: Dzintars Rasnačs

Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena (latīniski Palmarum) savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās tiek svētīti. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie pavasara vēstneši. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu jeb Pūpolnīcu.

Pūpolu svētdiena ievada Lielo jeb Svēto nedēļu ar Zaļo Ceturtdienu, kad tika likti pamati Svētajam Vakarēdienam, Lielo Piektdienu ar krustā sišanu, Kluso sestdienu un pašām Lieldienām, kad svin Kristus Augšāmcelšanos.

Kristīgajā ticībā Pūpolsvētdiena ir diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt, Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie krusta. Pūpolsvētdiena tiek saukta arī par Ciešanu svētdienu. Šajā dienā baznīcās tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts un ļaudis tiek aicināti iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana.

Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi tika svinēta 4. gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12. gadsimtā, kad baznīcās tika spēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Pamazām Palmu jeb Pūpolu svētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju.

Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus – zirņus, pupas un miežu biezputru ar sviesta actiņu kā saulīti viducī, gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis gaļa.

Ticējumi:

- Kādam mājiniekam Pūpolsvētdienas rītā jāpieceļas pirmajam un pārējie jānoper ar pūpolu žagariņiem, lai vairotu veselību un labklājību. Perot jāskaita pantiņš: „Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā.” Ir arī retāk dzirdēts Pūpolsvētdienas pantiņa variants: „Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.”

- Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai arī tie būtu veseli un izturīgi. Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā, jo, ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

- Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu, virbošanu un ērbošanu. Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti ar ļoti seniem, iespējams pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem, mazāk izplatīta, taču ievērota bijusi arī Polijā, Čehijā un Somijā.

- Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās īpašās spējas, tie jāiet lauzt agrā Pūpolsvētdienas rītā tieši saullēktā.

- Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, lai būtu skaists visu gadu, turklāt nenākšot miegs.

- Pēc pūpolsvētdienā aplūkotiem pūpolzariem var pateikt kāda būs raža - ja maz pūpolu, tad rudenī būs maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augs zirņi un pupas.

- Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.

- Interesanti, ka kāds no ticējumiem aizliedz Pūpolsvētdienā bērniem ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis, bet vēl cits ticējums iesaka Pūpolsvētdienā visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā jeb Pūpolnīcā ir pēršana ar pūpolu zariem.

Teicienus, ko var izmantot pie pēršanas:

- Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

- Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!

- Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!

- Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!

- Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!

- Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!

 

Avots: www.tradicijas.lv

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

7 lapa no 64
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu