Jaunumi


1.maijs - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena PDF Drukāt E-pasts

Pirms 98 gadiem - 1920.gada 1.maijā uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments - Satversmes Sapulce.

Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas pamatlikumu - Satversmi, likumdošanas ceļā nostiprināt agrāro reformu, valsts simbolus un to lietošanu, veicināt Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu, sagatavot Pirmās Saeimas vēlēšanas, kā arī veikt citus  Latvijas valstiskuma nostiprināšanas uzdevumus. Latvijas Satversmes sapulce

 
4.maijs PDF Drukāt E-pasts

Pirms 28 gadiem, 1990. gada 4. maijā, Augstākā padome pieņēma vēsturisku lēmumu, ar kuru sākās pārejas periods Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanai. Tas ilga 15 mēnešus un 1991.gada 21.augustā Latvijas neatkarība tika atjaunota de facto. Šajā laika posmā tika nostiprināti galvenie tiesiskās turpinātības virzieni:

1. Satversmes darbības atjaunošana;

2. Pilsoņu kopuma veidošana uz to personu un viņu pēcnācēju bāzes, kas bija Latvijas pilsoņi pirms Latvijas okupācijas 1940.gadā;

3. Tika noteikta īpašuma tiesību atjaunošana tām personām un viņu mantiniekiem, kam šie īpašumi okupācijas rezultātā bija prettiesiski atsavināti.

Šie 15 mēneši bija izšķirošais laiks, kad Latvijas izlēma par Pirmās republikas turpinātību pēc okupācijas.

Tiesiskās turpinātības pamatus veidoja Latvijas Pilsoņu kongress, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un Latvijas Tautas frontes nacionālpatriotiskākā daļa, arī viņu pārstāvji Augstākajā padomē, taču kopš 1998.gada, kad Latvijā tika pieņemts liberālālākais Pilsonības likums Eiropā, šie pamati ir apdraudēti. Mūsu pienākums ir sargāt savu zemi, savu valsti, savu tautu, savu valodu. Sveicu visus svētkos!

 

 

 


Dzintars Rasnačs

 

 
„Lopu vagonos uz Černobiļu” PDF Drukāt E-pasts

26. aprīlī aprit 32 gads kopš kodolkatastrofas Černobiļas AES - pēc kodolkatastrofas, kuras seku likvidēšanā no Latvijas tika iesaistīti vairāk nekā 6000 cilvēku.

 

„Latvijas avīze” sagatavojusi vērtīgu rakstu par to, kā cilvēki, kuri piedalījās seku likvidēšanā, šodien atskatās uz notikušo.

Avots: "Latvijas avīze"

 

 
Jurģi jeb Ūsiņa diena PDF Drukāt E-pasts

Jurģi ir seni latviešu pavasara svētki (Ūsiņa diena), kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī. Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.

Latviešu tautas tradīcijas parasti Juri jeb Jurģi daudzina kā zirgu patronu. Domājams, ka kristīgās ticības ietekmē Juris ieņēmis latviešu tautas tradīcijās Ūsiņa vietu. Kādā Valmieras ieražu apskatā ir saglabājies aizrādījums, ka Jurģu diena senāk bijusi Ūsiņa diena.


Jurģu dienas tradīcijas un ticējumi

Atstājot veco dzīves vietu nedrīkst teikt ardievas, lai laime neatstātu jaunajā dzīves vietā. Kad Jurģu dienā aiziet uz jauno māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdzi un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdzi un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no svešām burvībām.

Vasarai tuvojoties, Jurģos rūpējas arī par skaistumu un veselību, visvairāk gan lai nenodegtu. Jurģu rītā vajag sniegā nomazgāt muti; pretēji - nevajag mazgāties, lai nenodegtu; priekš Jurģiem vajag mazgāties ar varžu kurkuļiem, tāpat bērzu sulā nomazgāt muti un tikai tad dzert; jāspļauj skudru pūznī, lai skudras šļāc skābumu sejā; šie līdzekļi ir pret nodegšanu un vasaras raibumiem. Ja priekš Jurģiem staigā basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis. Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, 3 reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva. Jurģis esot viena no siltuma dienām. Dievs iesviedis 3 aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos. Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja. Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu. Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles. Ja Jurģis piektdienā, nelaimīgs gads, ja pirmdienā vai piektdienā - nelaimīga vasara. Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst vēlēties - traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā - mājas degs. Jurģu rītā priekš saules krustiski pār tīrumu pārdzen vagas, tad neesot nevienas usnes. Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.

 

 

Avots: www.la.lv

 
To nedrīkst aizmirst. Tbilisi - pirms 29 gadiem PDF Drukāt E-pasts

1989.gada 9.aprīlī, brīvību un neatkarību alkstošā gruzīnu tauta bija pirmā, kam nācās izciest jau agonējošā PSRS režīma vardarbīgo militāro represiju izpausmes. Tam sekoja slaktiņš Baku 1990.gada 20.janvārī un asinsizliešana Viļņā 1991.gada 13.janvārī.

Pret tautu centieniem īstenot pašnoteikšanās tiesības veikto PSRS militāro represiju vēsture - Ungārija-1956, Čehoslovākija - 1968, Tbilisi- 1989, Baku - 1990, Viļņa-1991.
Te lasāms īss pārskats par notikumiem Tbilisi.

Kas tad notika 1989.gadā Rustaveli prospektā, Tbilisi centrā? Vienkāršos vārdos sakot — 9.aprīlī notika padomju karaspēka vienību sadursme ar nacionālās atbrīvošanas kustības mītiņa dalībniekiem, kurus vadīja Zviads Gamsahurdija un Merabs Kostava. Kad mītiņa dalībnieki nepakļāvās pavēlei atbrīvot prospektu un izklīst, karavīri laida darbā ieročus. Pēc oficiālām ziņām, sadursmē gāja bojā 20 cilvēki, bet vairāki simti saindējās ar gāzi.

Vēlāk — 1991.gadā — Gamsahurdija kļuva par Gruzijas pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu. Pēc gada viņš tika gāzts un gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Tāpat aizdomīgos apstākļos, tikai tā paša liktenīgā 1989.gada 13.oktobrī, autokatastrofā gāja bojā Merabs Kostava, disidents un Gruzijas atmodas laika līderis.

«1918.gadā Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna, tāpat kā Baltijas republikas, ieguva neatkarību un nodibināja savas demokrātiskas valstis. Bet jau 1920.—1922.gadā visas trīs Aizkaukāza republikas tika atkal okupētas un ieslēgtas Padomijā, sadalot apgabalos pēc tautības vai reliģiskās piederības un tādējādi radot apstākļus tālākai sadrumstalotībai.

Abhāzijas autonomā republika Gruzijā vairākkārt tika mudināta izstāties no Gruzijas, bet šo atdalīšanos izdevās novērst. 1989.gada martā, piepalīdzot Maskavas provokatoriem, jautājums par izstāšanos no Gruzijas atkal bija aktuāls. Gruzijas neatkarības cīnītājs Zviads Gamsahurdija ar jauniešu grupu aizbrauca uz Abhāziju, bet tur viņus piekāva un izraidīja. Jaunieši organizēja piketu pie valdības ēkas Tbilisi, un simt no viņiem pieteica 10 dienu bada streiku. Pūlis ap viņiem pieauga, līdzās Gruzijas neatkarības prasībām parādījās lozungi «Nost PSKP» un «Krievija — tautu cietums».

Ar to pietika, lai pārbijušies partijas līderi grieztos pēc palīdzības Maskavā. 9.aprīļa naktī krievu karaspēks, darbodamies ar rungām, gāzes baloniņiem un sapieru lāpstiņām, 11 minūšu laikā pa šauru ieliņu izgrūda apmēram 10 tūkstošus cilvēku. 19 cilvēki bija nospiesti un sabradāti, vairāki simti ievainoti un cietuši no lielām gāzes devām, starp tiem bija arī Gamsahurdija.

Tautu kongresa izmeklēšanas komisija pēc pusgadu ilga, rūpīga darba nosodīja izrēķināšanos un regulāra karaspēka raidīšanu pret mierīgiem iedzīvotājiem.

 

Avots: www.diena.lv

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

7 lapa no 67
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu