Jaunumi


Lauras Puriņas dzejolis "Mana valodiņa" PDF Drukāt E-pasts

Mana valodiņa

Ai, latvju valoda!
Tev atkal grūti –
Uz referendumu mūs aicina.
Es savu gadu nastu noņemšu no pleciem
Un iešu savai valstij palīgā.
Es arī turpmāk gribu runāt savā mēlē,
Par savu valodu es stāvēšu kā klints!
Uz Gaujas krasta dziedāšu par savu zemi,
Kaut daļa zemes mums vairs nepieder.
Ir jāiet palīgā Tev, latvju valodiņa, –
Ja nebūs valodas, tad nebūs valsts.
Man atņemt visu var, ne valodu,
Ko māte, tēvs reiz lika šūpulī.

Laura Puriņa,
siguldiete, politiski represētā, divu bērnu māte, četru mazbērnu vecmāmiņa, viena mazmazbērna vecvecmāmiņa.

 
Barikāžu atceres pasākumi PDF Drukāt E-pasts

13. janvāris
18.00 Atceres ugunskurs Zaķusalā

16. janvāris
16.00 Atceres pasākums pie Vecmīlgrāvja tilta

19. janvāris
12.00 Atceres brīdis Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem
16.00 grāmatas „Barikādes barikāžu aizstāvju acīm” atvēršana 1991.gada barikāžu muzeja konferenču zālē

20. janvāris
9.00 Atceres ugunskura iedegšana Doma laukumā
10.00 Ziedu nolikšana II Meža kapos
11.00 – 17.00 Apmeklētājiem atvērta 1991.gada barikāžu muzeja ceļojošā izstāde muzeobusā Doma laukumā
14.00 Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām
15.00 Atceres ugunskurs pie LR Saeimas
18.00 – 20.15 Koncerts „Mirkļi ugunskura atblāzmā” Rīgas Domā
18.00 Barikāžu atceres vakars Valmierā (starp Rīgas ielu un Matīšu šoseju). Rīko VL biedrs Jānis Karāns sadarbībā ar Valmieras pilsētas domi
19.00 Piemiņas svētbrīdis Rīgas Domā

Barikādes

 
„Saskaņas Centra” intelekta neredzamā daļa PDF Drukāt E-pasts

Rakstā apkopoti „Saskaņas centra” deputātu izsaucieni, komentāri un replikas Nacionālas apvienības VL/TB/LNNK deputātu runu laikā 11.Saeimā. ("Saskaņas centra" deputātu komentāri atzīmēti dzeltenajā fonā).

 

▪ 03.11.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”

 

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” dara visu, lai arī šo Saeimu diskreditētu un tās darbu... (Troksnis zālē.) ... un tās darbu sabiedrībai parādītu kā absurdu. Īpaši centīgi ir viņu deputāti. Un tas, ka viņi norāda uz gramatikas kļūdām, uz interpunkcijas kļūdām un uz ortogrāfijas kļūdām, ir par iemeslu tam, ka es citēšu, kas ir rakstīts vienas viņu deputātu kandidātes mājas lapā.

Šī deputātu kandidāte kļuva par deputāti un savas valodas prasmes novērtēja kā izcilas. Tikai viens teikums: „Katrs jūsu balss bija nozīmīgs, ka „Saskaņas Centra” uzvaras panākšanai (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vai tu neesi nelietis?”) tā un manai ievēlēšanai jūsu interešu pārstāvēšanai Saeimā.” Izcilas valodas zināšanas. Irina Cvetkova. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uzraksti ziņojumu!”) (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

 

▪ 03.11.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

 

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Prieks atkal strādāt Juridiskajā komisijā. Un man uzreiz ir jautājums „Saskaņas Centra” deputātiem: kāda bite jums ir iekodusi? Ja komisijas sēdē visi balsoja „par”, kas tad Kravčenko kandidātei tāds... kas Harčenko kandidātei ir tāds nepieņemams? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pret viņu neviens komisijā neizteicās? Kāpēc tad jūs to akmeni azotē visu laiku staipāt līdzi? Kāpēc?

Nu tomēr īsa informācija Cvetkovas kundzei. Nu nevajag no šīs tribīnes, es atvainojos, blamēties! Tiesnesi ieceļ amatā uz vairākiem gadiem un pēc tam apstiprina. Šoreiz mēs runājam par iecelšanu, nevis par apstiprināšanu, un nevienu tiesnesi nekad, Cvetkovas kundze... nevienu tiesnesi neapstiprina uz mūžu. Kur jūs esat tādu definējumu kā juriste ņēmusi? Kuru tiesnesi apstiprina uz mūžu? Tiesnešiem ir noteikts vecums, kurā viņiem jāatstāj savs amats. (No zāles I.Cvetkovas starpsauciens.) Lūdzu lietot juridiski precīzus terminus, ja reiz jūs te runājat, ka pazīstat tiesu varu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

 

▪ 03.11.2011.

Darba kārtības jautājums: „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”

 

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu pateikt divas lietas. Pirmkārt. Kā jau izteicās Čaklā kungs, šis tiešām ir jautājums, kurā ir gan argumenti „par”, gan argumenti „pret”, un īstenībā šie argumenti noteikti ir vērā ņemami. Līdz ar to tīri teorētiski mēs varētu saprast gan vienu pozīciju, gan otru pozīciju, taču tas, ko ļoti gribētos sagaidīt no deputātiem, - tā ir konsekvence.

Tāpēc, Agešina kungs, ja jūs reizēm runājat par to, ka atbalstīt atklātos balsojumus ir populisms, tad tādā gadījumā ir savādi, kāpēc jūs šo populismu atbalstāt ar savas frakcijas viedokli. Tādā gadījumā būtu loģiski, ja jūs balsotu „pret”.

Un vēl otra lieta. Ja jūs apgalvojat, ka atklātais balsojums nozīmē totalitārismu un deputātu kontrolēšanu, tad būtu tikai ļoti loģiski, ja jūs pats to pierādītu darbībā un atteiktos no īkšķu... pacelto un nolaisto īkšķu izmantošanas balsošanā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs jums rādām!”) Tas tā, ja mēs gribam būt konsekventi... (Troksnis zālē.)

Trešā lieta. Atklātie balsojumi, kā jau es teicu, paši par sevi, mūsu skatījumā, nav ne labi, ne slikti. Tas ir atkarīgs no apstākļiem. Un tie apstākļi, ar kuriem mums ir jārēķinās šodienas politiskajā realitātē, ir tādi, ka deputāti melo. Un to redz Latvijas sabiedrība. Visi šos melus noliedz. Neviens tātad nevar to pierādīt, bet visi redz, ka tas notiek. Un tieši šis apstāklis liek arī Nacionālajai apvienībai tieši šobrīd nosvērties par labu atklātiem balsojumiem, jo, kā mēs zinām, ja sabiedrība redz, ka politiķi melo, tad mūsu virsuzdevums - celt Saeimas prestižu, mazināt plaisu starp sabiedrību un Saeimu - kļūst vienkārši neiespējams.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

 

▪ 03.11.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Es atvainojos, tas ir aizklāts balsojums. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas tas par recidīvu?”) Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

 

▪ 03.11.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kurš balsoja „pret”?”) Lēmums ir pieņemts.

 

▪ 10.11.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Dzintara Rasnača izteikto priekšlikumu: balsojot par lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”, balsot pa daļām, tas ir, par katru delegācijas locekli atsevišķi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 31, atturas - 30. Dzintara Rasnača priekšlikums nav atbalstīts. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Prīmā! Raksti iesniegumu!”) Tātad mums ir jābalso par tādu lēmuma projektu, kāds tas ir iesniegts, - jābalso par delegāciju kopumā.

 

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Mani izbrīna „Saskaņas Centra” „konstruktīvā” pieeja šim jautājumam. Atbalstāms likumprojekts, konceptuāli atbalstāms, - to jūs teicāt, bet aicinājāt balsot „pret”. Kur te ir loģika? Jo trakāk - jo labāk? (Starpsaucieni no SC frakcijas.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

 

▪ 24.11.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Ziniet, var nepatikt iesniedzēji, var nepatikt forma, kādā viņi to dara. Tas viss var radīt kādu nepatiku, un tas tā kā būtu tīri cilvēcīgi saprotams. Bet mani tiešām patiesi uztrauc attieksme pret to. Pēc būtības tas, kas tiek prasīts, ir tikai normāli un atbilstoši tam, kā mēs katrs saprotam lietu kārtību. Nevar būt tāda situācija, ka četrus gadus netiek izpildīts Ministru kabinetam uzdotais uzdevums. Nevar būt tādas situācijas! (No zāles: „Var! Tā ir!”) Un tie, kuri... Ja mēs būtu mainītās lomās ar kādu no šiem... bet mēs nebūsim nekad mainītās lomās... (Troksnis zālē.) ar kādu no citām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, tad iedomājieties, kā mēs pret to attiektos tanī brīdī. Tad mēs uzskatītu: jā, šīs prasības ir pamatotas! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tas ir par dubultmorāli! Vienu runā, citu dara!”)

Līdz ar to es uzskatu, ka Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra atbilde nebija pēc būtības, jo šeit tiešām bija divas daļas. Un es runāju tikai par vienu daļu. Es patiesi ceru, ka tas atbalsts, kas ir nepieciešams un kas ir jāsniedz, tiks arī sniegts Mālpils traģēdijā cietušajiem, bet par likuma izpildi es aicinu koalīciju un arī mūs uzņemties atbildību par to, ka vistuvākajā laikā šī likuma norma... šis uzstādījums ir jāizpilda, un tieši tāpēc es konkrēti šajā balsojumā atturēšos... balsojumā atturēšos, jo pieprasījumu pēc formas atbalstīt nevaru. Bet būtība šajā jautājumā ir skaidri saprotama un atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Parādnieka kungam.

 

▪15.12.2011.

Darba kārtības jautājums: „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Man jāteic, ka Cileviča kunga uzstāšanās bija ļoti interesanta. Radās iespaids, ka viņš grib slīcināt kaķi - slīcināt tādu kaķi, ko viņš ne tikai nav noķēris, bet kas pat vēl nav piedzimis. Tā tiešām ir ļoti dīvaina nostādne, kādu mēs dzirdējām no Cileviča kunga.

Šie piedāvātie grozījumi ļautu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai uzsākt diskusiju pēc būtības par tā sauktā must carry principa atcelšanu. Kā jau to raksturoja iepriekšējie runātāji, tas patiešām nozīmē to, ka bezmaksas nacionālajā apraidē iekļautie televīzijas kanāli nemaksā kabeļtelevīzijām, kabeļoperatoriem par to retranslēšanu un savukārt kabeļnieki nemaksā par šo telekanālu apraidi. Diemžēl šie noteikumi attiecas tikai uz tiem televīzijas kanāliem, kas ir nacionālajā apraidē. Uz pārējiem televīzijas kanāliem, to skaitā uz 1.Baltijas kanālu, uz REN, uz citiem retranslētajiem Krievijas kanāliem, attiecas pilnīgi citi noteikumi. Un šie televīzijas kanāli, ko es tagad minu otrajā kārtā, piemēram, Pervij Baltijskij Kanal, var saņemt samaksu no kabeļoperatoriem par saturu, ko tie retranslē. Līdz ar to LNT, TV3 un arī LTV atrodas situācijā, kurā tiem ir daudz grūtāk strādāt, ekonomiski neizdevīgā situācijā.

Mums ir jāmeklē veidi, kā šo situāciju risināt, jo šī situācija šobrīd ir radījusi ļoti nopietnu apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Latvija soli pa solim zaudē informatīvajā sacensībā - brīžiem pat karā! - ar prokremlisko ideoloģiju, un šī prokremliskā ideoloģija spiežas soli pa solim, pilienu pa pilienam caur šiem retranslētajiem ārvalstu televīzijas kanāliem.

Izskanēja arī ļoti dīvains apgalvojums par koalīcijas partiju vēlmi draudzēties ar Latvijas Televīziju un ar Latvijas Televīzijas kanāliem. Man ir jautājums Cileviča kungam: vai tad mums būtu jānaidojas vai jādara viss, lai šiem telekanāliem apgrūtinātu dzīvi, lai tiem apgrūtinātu darbību? Tie jau tāpat atrodas ļoti grūtā situācijā.

Ir saprotami, ka dažām partijām varbūt šī nostādne liekas tīri pievilcīga. (No zāles dep. V.Orlovs: „Par ko jūs vispār runājat?” Zālē smiekli.) Tātad... (Starpsauciens no zāles.) Nevaru sarunāties ar zāli! Labi.

Tātad es tomēr aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus, nodot tos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai mēs varētu sākt diskusiju pēc būtības un jau atrast pieņemamus risinājumus, kā situāciju uzlabot un sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

 

▪15.12.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

 

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir viena no svarīgākajām, tā ir likumdošanas komisija, un tās pārraudzībā ir cilvēktiesības, sabiedriskās lietas un integrācijas jautājumi.

Taču pēdējā laikā tieši integrācijas jautājumi mūsu sabiedrībā ir īpaši asi, jo lielā mērā visiem zināmu provokāciju dēļ notiek pēc būtības pretvalstiski pasākumi, lai Latvijā ieviestu divvalodību, un ir politiķi, kas tam izsaka atbalstu. (Troksnis zālē.)

Šajā sakarā es aicinu visus ļoti nopietni apdomāt, kādus pārstāvjus jūs virzāt uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. (Troksnis zālē.) Vai šo cilvēku izteikumi sekmē vai - tieši pretēji! - šķeļ sabiedrību. Un tātad šobrīd ir jautājums par Urbanoviča kunga ievēlēšanu komisijā. (Starpsaucieni, troksnis zālē.)

Es aicinu šo jautājumu svītrot no Saeimas sēdes darba kārtības. (No zāles: „Nevar izslēgt šo jautājumu!”) Un jautājums - kāpēc? Tāpēc, ka tieši Urbanoviča kungs ir bijis tas, kurš pēdējā laikā īpaši izcēlies, sējot sabiedrībā nemieru, neuzticēšanos latviešu un daļas cittautiešu starpā, kā arī devis savu ieguldījumu, lai noliegtu 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas kontinuitāti - tātad Latvijas valsts pamatu pamatus.

Mums vēl labā atmiņā ir Urbanoviča kunga piesauktie ielu nemieri (citēju): „Te būs Biškeka!”, ja netiks ņemtas vērā „Saskaņas Centra” intereses valdības sastādīšanā pērn. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Tātad šādu šauru vienas partijas interešu dēļ tiek draudēts ar Biškeku, ar asiņainiem nemieriem. Turklāt tas notika pēc 2009.gada 13.janvāra notikumiem Rīgā.

Tā ka iespēju paklusēt Urbanoviča kungs lieliski būtu varējis izmantot arī jautājumā par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā. Valoda ir pamats, kas vieno mūsu sabiedrību, tā ir arī Latvijas valsts idejas un kultūras zīme. Tā nosaka to, ka Latvija ir nacionāla valsts, nevis, teiksim, federatīva vai imigrācijas valsts. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Par ko jūs runājat?!”) Cienīsim šo Latvijas valsts izveidotāju mums atstāto mantojumu!

Taču noteiktiem cilvēkiem un Urbanoviča kungam nav miera, viņš publiski ir slavējis Osipovu un Lindermanu, saucot šos... (Troksnis un izsaucieni zālē.) provokatorus par mūsu pašcieņas bruņiniekiem. Tas bija citāts. Ir apgalvojis, ka parakstu vākšana par krievu valodu kā valsts valodu viņus attaisno, lai arī kādas muļķības viņi līdz šim darījuši un darīs. Tad ir jautājums Urbanoviča kungam: kādas tad provokācijas, ņemot vērā šo odiozo personu iepriekšējās darbības, jūs no viņiem vēl gaidāt, ka cenšaties jau iepriekš to attaisnot? Vai tas būtu jāuzskata par kādu „Nākotnes melnrakstu”? „Nākotnes melnraksts” - tas ir grāmatas nosaukums, kuras viens no autoriem ir Jānis Urbanovičs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izlasi to grāmatu, zoss!”) Tās virsuzdevums ir noliegt padomju okupāciju Latvijā, un tas nebūt ne pārsteidzoši iet roku rokā ar Kremļa vēstures interpretāciju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izlasi to grāmatu, dullā zoss!” Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs!

I.Mūrniece. Lūdzu, fiksējiet šo repliku!

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs! Lūdzu tomēr... es aicinu jūs...

I.Mūrniece. Līdz ar to es aicinu jautājumu par Urbanoviča iekļaušanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā svītrot no Saeimas šodienas sēdes darba kārtības.

Un vēlreiz visus aicinu pārdomāt, kādus kolēģus jūs virzāt darbam šajā komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

 

▪15.12.2011.

Darba kārtības jautājums: „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

 

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Gan stenogrammā, gan arī repliku pierakstos ir fiksēts tas, ko teica deputāts Jānis Urbanovičs. Es ļoti ceru, ka viņš atbildēs ne tikai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā, bet arī likuma priekšā. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Muļķa mierinājums!”)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es aizrādu arī jums par izteikumiem, kādus jūs lietojat.

Turpinām debates.

 
« SākumsIepriekšējā6162636465NākamāBeigas »

65 lapa no 65
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu