Jaunumi


7. novembris - Diena, kad spēkā stājās LR Satversme PDF Drukāt E-pasts

7. novembris ir īpaša diena, jo toreiz, 1922. gadā, stājoties spēkā LR Satversmei, jaunā valsts beidzot bija ieguvusi savu pamatlikumu.

Mūsu tautas pirmie priekšstāvji, kas Satversmes sapulcē tika ievēlēti pēc Brīvības cīņām 1920. gada 17. un 18. aprīlī un stāvēja pie valsts dibināšanas šūpuļa, Latvijas pamatlikumam deva īpašu, atšķirīgu un latvisku apzīmējumu – Satversme.

Šī vārda izcelsme ir saistīta ar darbības vārdu "tvert". Jaunvārda autors ir Kronvaldu Atis, kurš jau 1869. gadā ierosināja konstitūcijas apzīmēšanai lietot vārdu "satversme", ar to domājot likumu pieņēmēju iespēju vajadzīgā brīdī tajos ieskatīties : "Lai tiem būtu vajadzīgajā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes."

Kā savā priekšvārdā šovasar izdotajā Satversmes astoņu valodu tulkojumu apkopojumā norāda konstitucionālo tiesību eksperts juridisko zinātņu doktors Jānis Pleps, Satversme vienmēr atrodas Latvijas valstij līdzās un "vēsta par dažādu laikmetu Latvijas patriotu un valstsvīru centieniem, panākumiem un pieļautajām kļūdām", un tās pieņemšana un spēkā stāšanās Latvijas valstiskumam vienlīdz nozīmēja jaunus izaicinājumus.

Kopš vēsturiskās 1922. gada Satversmes redakcijas tā ir bijusi pakļauta vairākkārtīgiem mēģinājumiem grozīt, papildināt, mainīt Satversmes pantu tekstu. Pirmie ierosinājumi labojumiem nākuši jau divus mēnešus pēc Satversmes pieņemšanas.

Vienu reizi kopš spēkā stāšanās Satversmes darbība tika apturēta, un šie "nopelni" pieder nevis padomju okupācijas varai, bet premjerministram Kārlim Ulmanim, kas 1934. gada 15. maijā veica valsts apvērsumu un parlamentārās demokrātijas vietā nodibināja autoritāra režīma valsti.

Satversmes darbības atjaunošanu noteica 5. Saeima ar likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Līdz valsts apvērsumam Satversmes grozījumi parlamentā pieļauti vienreiz – 1933. gadā, pēc neatkarības atjaunošanas – vēl 10 reizes. Pirmreizējā vēsturiskā redakcija ietvēra 88 pamatlikuma pantus, šodien Latvijas konstitūcijā ir 116 panti. Ievērojamo papildinājumu Satversmē iekļauj 1998. gadā, kad tajā iekļauj jaunu – 8. nodaļu "Cilvēka pamattiesības".

Atskatoties vēsturē, šai nodaļai ir zināma saistība ar 1922. gadā Satversmes sapulces noraidīto Satversmes otrās daļas "Pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem" projektu, ko tolaik atzina par neobligātu konstitucionālā likumdevēja pienākumu. Pārējie Satversmes grozījumi pamatā ir bijuši saistīti ar valsts varas organizāciju – Valsts prezidenta, Saeimas un Ministru kabineta darbību.

 

Avots: www.lvportals.lv

 
7. novembris – Robežsargu diena PDF Drukāt E-pasts

Pirms 98 gadiem aizsākās Latvijas valsts robežsardzes vēsture. Mūsdienās Robežsargu dienu atzīmē visā Latvijā un īpaša tā ir Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadetiem un absolventiem.

1919. gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks izdeva pavēli par robežapsardzības posteņa izveidošanu pie armijas štāba. Pēc nedēļas, 15. novembrī, stājoties spēkā pavēlei, sākta Latvijas robežu apsardzība. Šī diena arī uzskatāma par Robežsardzes dibināšanas dienu. Vispirms robežu apsargāja karaspēka vienības, pēc tam robežapsardzību pārņēma Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Robeapsžardzības nodaļa. Jaunajam dienestam pirmie gadi bija ļoti grūti. Taču vēlāk, īpaši kopš tās vadībā 1928. gadā stājās nākamais robežsardzes ģenerālis Ludvigs Bolšteins un tā tika militarizēta, Robežsardzes attīstība notika strauji. Līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijam , izveidotā Robežsargu brigāde bija pilnveidojusies un kļuvusi par labi organizētu dienestu ar dzelzs disciplīnu. Latvijas brīvvalsts robežsargi godprātīgi un uzticīgi sargāja Latvijas robežu.

Latvijas Valsts robežsardze tika atjaunota 1991. gada 13. decembrī ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra parakstīto pavēli par septiņu robežsargu bataljonu formēšanas uzsākšanu un Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta izveidošanu. Šodien vairāk kā 700 profesionālu robežsargu ik diennakti dodas sargāt valsts robežu. Kopš Valsts robežsardzes atjaunošanas agrāko vagoniņu vietā ir uzbūvētas modernas, Eiropas standartiem atbilstošas ēkas, ir jaunākā tehnika, sakaru līdzekļi, apmācīti dienesta suņi, izstrādāti normatīvie akti.

Robežsargu dienā sveicu visus, kuri ikdienā atbild par drošību uz mūsu valsts robežām, kā arī novēlu panākumus visiem Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadetiem.

 

Avots: www.rs.gov.lv

 
Skolotāju diena PDF Drukāt E-pasts

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,
Bet pēkšņi atmiņā Tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”

Tur nav ko liegties zināms jau,
Ka skolas sols ir reizēm šaurs.
Tad ņigu ņegu vaļā iet,
Bet, skolotāja, nerājiet,-
To apsolāmies Jums šobrīd,
Ka prātīgāki būsim
rīt

(Aija Celma)

Rudenīgi un sirsnīgi sveicieni visiem skolotājiem! Visiem, kas katru darba dienas rītu sāk klases priekšā, kā arī tiem, kuri aktīvās pedagoģiskās darba gaitas jau ir beiguši. Skolotājs nav tikai profesija, tas ir arī talants un aicinājums! Paldies Jums, ka palīdzat maziem un lieliem gūt zināšanas, augt, pilnveidoties un attīstīties!

Saulainu un skaistu Jūsu īpašo dienu un prieka, gandarījuma un panākumu raženu šo mācību gadu!

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 
Miķeļdiena PDF Drukāt E-pasts

 

Miķeļi ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi, tāpēc diena un nakts ir vienā garumā. Zemkopim tas ir svarīgs pieturas punkts, ir padarīti nozīmīgākie darbi, palēnām norimst arī rosība uz lauka. Miķeļi iekrīt dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā, un tie ir arī ražas svētki.

Miķeļdienas ticējumi:

• Miķeļdienā neko nedrīkst mājās nest, jo tad to apēd žurkas un peles.

• Ja Miķeļos ozolos vēl zīles, tad Ziemsvētkos būs dziļi sniegi.

• Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara.

• Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs.

• Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.

• Miķeļa dienā jauniem puišiem jāved brīvas meitas pie krāsns sildīties. Šis tiek uzskatīts arī par aktīvāko kāzu laiku.

• Ja saimnieks jumi atrod, gaidāma bagāta nākamā raža.

• Kas jumi ēd, tam dvīņi dzimst.

 


 

 
10.septembris - Tēva diena PDF Drukāt E-pasts

Jau devīto gadu Latvijā oficiāli svin Tēva dienu. Saeimas pieņemtajā lēmumā septembra otrā svētdiena ir svinības tēviem. Šogad Tēva diena iekrīt 10.septembrī.

Austrumu zemēs Tēva dienai ir lielāka popularitāte nekā Mātes dienai. Eiropā oficiāli šo dienu svin pavisam nesen. Mūsu kaimiņi lietuvieši Tēva dienu svin 6.jūnijā, Igaunijā - 14.novembrī. Visvairāk pasaulē šo dienu svin jūnija trešajā svētdienā.

Latvijā Tēva dienu svin tikai neilgu laiku, tomēr ar katru gadu tā iegūst aizvien lielāku popularitāti. Šī diena ļauj iepriecināt tēti ar jaukām dāvanām un stiprināt tēva un bērnu saites. Šo dienu tēviem vēlams pavadīt kopā ar saviem bērniem, jo, tāpat kā māmiņdiena, šie ir ģimeniski svētki.

Tēva dienu vairumā valstu svin jūnija trešajā svētdienā. Austrālijā, Beļģija, Zviedrijā, Spānijā un Jaunzēlandē Tēva dienu svin citos mēnešos. Tēva dienas izcelsmes valsts ir ASV – pirmo Tēva dienu svinēja 1910.gada 19.jūnijā Vašingtonā. Tēva dienas iniciatore ir Sonora Smārta Doda. Par oficiālu svinamo dienu ASV Tēva dienu atzina prezidents Ričards Niksons 1972. gadā.

Sveicieni visiem tēviem, vectēviem un topošajiem tēviem Tēva dienā!

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

8 lapa no 66
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu