Jaunumi


Klusā sestdiena un tās nozīme PDF Drukāt E-pasts

Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles un klusē zvani.

No rīta parasti notiek uguns, ūdens, maizes svētīšana. Ticīgie cenšas pēc senas tradīcijas svētītās oglītes no ugunskura, kur svētīta uguns, aiznest uz mājām, lai tādējādi izrādītu cieņu ugunij un nestu svētību mājas pavardam.

Tautas tradīcijā bija noteikts, ka līdz uguns iesvētei Klusajā sestdienā gani un pieguļnieki nedrīkstēja iekurt ugunskurus.

Skaista ir ūdens svētīšana. Šo ūdeni ticīgie rūpīgi uzglabā visu gadu un lieto dažādos gadījumos. Tas ir daudz vērtīgāks par to ūdeni, ko "apvārdo" dažādi brīnumdari.

Daudzās zemēs tūlīt pēc ūdens svētīšanas notiek Kristības sakramenta izdale. Pēc kristības kristāmie tiek ietērpti baltā tērpā un rokā tiem iedod degošu lampu. Balto tērpu jaunkristītie valkāja līdz Baltajai svētdienai (Lieldienu oktāvā).

Avots: www.aluksniesiem.lv

 
Kristīgā pasaules Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētki PDF Drukāt E-pasts

Kristīgā pasaule Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus šogad svin 1. aprīlī. Lieldienas ir lielākie kristīgās baznīcas svētki, liturģiskās dzīves kulminācija, Jēzus augšāmcelšanās godināšana.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325. gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi.

Tikai 800. gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582. gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā Sestdienā un Lielajā Piektdienā ir klusējušas.

Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot “Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!”

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Avots: “Latvijas avīze”

 
Lielā piektdiena latviešu folklorā PDF Drukāt E-pasts

Lielā Piektdiena, tāpat kā Zaļā Ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija un latviešu folklorā atrodami vien pāris ar to saistīti fakti, pārsvarā ticējumi.

Kāds ticējums saka, ka Lielās Piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām. Savukārt tie, kas grib daudz naudu un laimi, tiem jāiet Lielās Piektdienas rītā lasīt skaidiņas.

Uzmanīgiem jābūt ar uguns kuršanu Lielajā Piektdienā, jo, ja uguns kurot nodziest, tad mājās tajā gadā gaidāmas bēres. Tāpat ticējums aicina Lielajā Piektdienā veļu nežāvēt, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.

Bet tiem, kam stresu rada sirma mata atrašana, Lielajā Piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati. Cits ticējums stāsta, ka, ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad tie augot kupli, bet ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.

Ja pie mājas ir kāda ābele un gribas rudenī daudz ābolus, tad Lielās Piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, jo tad āboli aug labi un lieli.

Savukārt skaistumam noderēs šis ticējums, kurš aicina Lielās Piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.

 

Avots: www.aluksniesiem.lv

 
Zaļā ceturtdiena PDF Drukāt E-pasts

Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību - tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.
Bet pēc tautas tradīcijām Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki.
Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena.
Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.
Zaļā ceturtdiena - Vēja diena: ne cirst, ne lauzt.
Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, tad vasarā kukaiņi nāks uz māju.

Avots: www.ligatne.lv

 
Priecīgas Lieldienas! PDF Drukāt E-pasts

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

8 lapa no 67
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu