Jaunumi


1.aprīlis - Joku diena PDF Drukāt E-pasts

Pirmais aprīlis ir pazīstams kā joku diena, kad ar cilvēkiem mēdz izspēlēt dažādus jokus un blēdības, lai gan ir arī māņticīgs uzskats, ka jokošanās jābeidz pusnaktī, jo jokošanās pēc tam jokotājam nes nelaimi. Ikviens cilvēks, kas joku neuztver labvēlīgi, visu nākamo gadu ir nodrošinājis sev neveiksmes.

Kāpēc šī diena ir atzīta par joku dienu un kāpēc cilvēki tiek izjokoti, nav īsti zināms.

Saskaņā ar vienu teoriju tas ir saistīts ar pavasara atnākšanu, kad daba “muļķo” pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem. Pēc citas teorijas, šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad tas no Noasa šķirsta tika sūtīts zemes meklējumos.
Visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds – tā radās 16. gadsimta beigās, kad Jūlija kalendārs tika aizstāts ar Gregora kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās ar 25. martu un jauna gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā. Neskatoties uz to, ka Gregora kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par “aprīļa muļķiem”. Šajā dienā cilvēki aicināja ciemiņus uz neesošajiem svētkiem, izliekoties, ka svinības tiek rīkotas par godu jaunajam gadam.

Mūsdienās Anglijā 1. aprīļa joku upuri sauc par “aprīļa muļķi”, bet Skotijā šādu cilvēku sauc par gowk, kas arī nozīmē “muļķis”, savukārt franči šadus cilvēkus sauc par poissons d`arvil jeb “aprīļa zivīm”. Angliski runājošajās valstīs 1. aprīlis ir “April Fool’s Day”.

Mums visiem ir zināmas sen pārbaudītas patiesības – cilvēki, kuri smejas, ir simpātiski, smaids uzpērk un valdzina, smiekli ir dvēseles un sirds atslēga uz gaišu dzīvi. Daudziem tas būs pārsteidzoši, bet, izrādās, smiekliem ir veltīta īpaša zinātnes nozare – getoloģija, ar kuru nodarbojas Starptautiskā praktiskā un terapeitiskā humora asociācija, kas ir pasaulē lielākais smieklu pētīšanas institūts. Arī Latvijā smieklu terapija tiek praktizēta turpat desmit gadu. Psihologi iesaka sākt rītu nevis ar kriminālo ziņu lasīšanu, bet gan ar joku un anekdošu lappušu pārlapošanu.

 

Interesanti fakti par smiekliem

  • Pieaugušie smejas vidēji 15 reižu dienā, bērni – pat līdz 400 reizēm.
  • Sievietes smejas vairāk nekā vīrieši.
  • Smiešanās palīdz zaudēt svaru.
  • Smiešanās laikā veidojas prieka jeb laimes hormons.
  • Smiekli ne tikai nostiprina imūnsistēmu, bet ir lielisks antistresa līdzeklis.
  • Smiekli veicina vielmaiņu un holesterīna noārdīšanos organismā.

Nezaudējiet modrību joku dienā un daudz jautru ideju draugu izjokošanai!

www.rezeknesbiblioteka.lv

 

 
To nedrīkst aizmirst - 25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena PDF Drukāt E-pasts

 

Attēlā: No Latvijas PSR represēto personu grupa. KFPSR Omskas apg., Znameckas raj., 31.12.1949. Autors: Nav zināms

 

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

1948. gadā komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Latviešu zemnieki nevēlējās labprātīgi atteikties no savas zemes. Izsūtīšana skāra galvenokārt turīgo zemnieku ģimenes, kurām bija labāk iekoptās saimniecības. Turklāt zemnieki bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji.

25. martā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Pretestība kolektivizācijai bija lauzta – mēnesi pēc izvešanas jau vairāk kā 70% zemnieku bija iestājušies kolhozos.

Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā. Izsūtīšanas brīdī konfiscētais īpašums netika atdots un vajadzēja paiet vēl ilgiem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu. 1949. gada 25. martā deportētie pilnībā tika reabilitēti tikai pēc 1989. gada.

Pieminot 1949. gada deportācijas, aicinām noskatīties kādu no videofilmām, kas atspoguļo represēto tēmu un piedāvā iespēju arhīvā iepazīties ar šiem dokumentiem:

- dokumentālā videofilma “Sibīrijas bērni”, 2001. g., rež. Dz. Geka, filma vēsta par izsūtīto bērnu likteņiem Latvijā un Sibīrijā, sižets balstās uz izsūtīto bērnu un aculiecinieku atmiņām;

- dokumentālā videofilma “Latvijas okupācija 3. daļa 1946.-1953. g”, 2001. g., rež. Dz. Geka, filmā atspoguļotas arī 1949. gada represijas;

- dokumentālā filma “Ardievu, divdesmitais gadsimt!”, 2006. g., rež. U. Brauns, filma ir vēsturisko notikumu, saimnieciskās dzīves un cilvēku likteņu hronika no 1905. gada revolūcijas līdz trešajai Atmodai 1990. gados.

 

Avots: www.arhivi.lv

 

 
Māras diena PDF Drukāt E-pasts

25.martā, kad saskaņā ar mūsu kalendāru Māras un Mārītes svin vārda dienu, tiek atzīmēta arī Pavasara Māras diena par godu pavasara atmodai. Ziemas kamanas nomaina rati, zeme kļūst silta, no stinguma mostas dzīvnieki un kukaiņi, sākas dzīvības procesi mežos un laukos. Māras dienas ieražu pamatā ir seni uzskati ar centrālo pamatdomu – reizē ar dabas atmodu rosīgs dzīves posms jāsāk arī zemes kopējiem.

Māras dienas mūsu senčiem bijušas četras: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2. februārī); Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25. martā); Vasaras Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī). Par šīm dienām ir daudz ticējumu, galvenokārt par laika novērošanu un citām ar saimniecisko labklājību saistītām lietām.

Māras diena ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Lācis, kurš Mārtiņos aizgājis gulēt ziemas miegu, Māras dienā ceļas augšā, tāpēc arī ļaudīm šajā dienā jāmostas pirms saullēkta, lai lācis neatdod miegu un cilvēks nebūtu miegains visu gadu. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, lai āboli labi augtu. Māras dienas rītā pirms saullēkta jāiet mazgāties tekošā ūdenī. Jāatzīmē, ka daudzas izdarības Māras dienā sasaucas ar ticējumiem un rituālām darbībām Lieldienās.

Māra – tā ir  Māte:  Zemes Māte, Vēja Māte, Dzīves Māte. Viņa ir dzīvības šķīrēja, mūža licēja, sievietības aizbildne. Māte, māja, maize. Arī gods, tikums, tīrība. Māra ir Dieva pretpuse – ja Dievs ir Debesu Tēvs, tad Māra ir Zemes Māte.

Ticējumi:

- Māras dienā jāsēj kāposti, tad tie aug labi un garšīgi.

- Kas Māras dienā agri neuzceļas, tam lācis atdod savu miegu un padara par miega pūzni visu gadu.

- Ja Māras dienā sals, tad sals vēl 40 dienas.

Avots: www.eurika.lv

 

 
Ģertrūdes diena PDF Drukāt E-pasts

Ģertrūdes dienu, sauktu arī par Ģērdaci, ik gadu atzīmē 17.martā, turklāt uzskata, ka tieši šī ir īstā kukaiņu diena. Kā citās kukaiņu dienās, arī šajā, neko nedrīkst nest mājā no meža, lai čūskas nenāktu mājā. Šajā dienā slaucīti kūts griesti un sienas, lai vasarā nav mušu, tāpat no rīta deviņas reizes pēc kārtas dzirnavas grieztas, lai ļauniem kukaiņiem samaltu galvas.

Toties šajā dienā var vest mājās bites, jo tad tās vairosies, bet lai pasargātos, ka bites aiziet vasarā projām, nedrīkst bišu dārzā nevienu svešinieku laist iekšā, kā arī citiem aizdot bitenieka piederumus. Vēl Ģertrūdes dienā govīm nav dots ūdens, bet vistas vispār nav barotas, uzskatot, ka tad tās kāpostus nekašās. Turpretī cūkas, lai būtu modras, jau pirms saullēkta, dzītas ārā.

Ticējums vēsta, ka Ģērdacī bija jāceļas īpaši agri, lai lācis mozdamies gulētajam neatdod savu lielo ziemas miegu.

Šajā dienā jāēd cūkas gaļa, turpretī aizliegtie ēdieni ir siļķes un reņģes, lai čūskas mājās nenāktu.

 

Avots: www.eurika.lv

 
Declaration Regarding Latvian Legionnaires in World War II PDF Drukāt E-pasts

The Saeima of the Republic of Latvia

Declaration

Regarding Latvian Legionnaires in World War II

In 1998, false news was disseminated to the world’s mass media, foreign governments, and international organisations that the Latvian legionnaires who during World War II as part of the German armed forces fought against the USSR were supporters of Hitler’s regime.

For the sake of historic justice and protection of the good memory of Latvian soldiers, we declare:
In the 1930s, two major totalitarian terrorist countries were formed in Europe. Implementation of aggressive measures by these countries began with the signing of the so-called Molotov–Ribbentrop Pact, which resulted in Latvia’s losing its independence and having its territory alternately occupied by the USSR and Germany.

The occupation regimes repeatedly violated the norms of international law and human rights and even committed war crimes against the Latvian people.

Both occupation powers violated the Fourth Hague Convention of 1907 on the Laws and Customs of War on Land, which prohibits occupation powers to involve the inhabitants in the obligation of taking part in military operations against their own country or in paramilitary services (Article 52). Both occupation powers recruited citizens of occupied Latvia into their armed forces and involved them in various paramilitary services. Those who tried to evade conscription were subject to imprisonment in concentration camps or capital punishment. As a result, Latvian citizens were forced to fight against one another during World War II.

Forced participation in the USSR armed forces is not considered as support of Stalin’s regime, whereas forced participation in the Latvian Legion, which fought as part of the German armed forces, is currently interpreted by some political demagogues as support of the German fascist regime, although Latvian citizens had no say about incorporating the Latvian Legion into the Waffen SS.

In fact, some Latvian citizens volunteered to join the Latvian Legion, but this happened because the USSR perpetrated genocide in Latvia in 1940–1941. Hundreds of people were shot without trial; tens of thousands were deported to remote areas of the USSR. At that time, Germany also committed war crimes and genocide in Latvia, but these had a significantly smaller impact on Latvian citizens. Therefore, some Latvian citizens believed that joining the Legion would protect them and their families from further mass repressions committed by the USSR, something that actually did take place later.

The aim of conscripted and voluntary legionnaires was to protect Latvia from the renewal of Stalin’s regime. They never participated in Hitlerian punitive actions against peaceful inhabitants. Like Finland’s army, the Latvian Legion fought not against the anti-Hitler coalition but only against one of its members – the USSR – which was the aggressor against Finland and Latvia. When the High Command of the German Armed Forces tried to send Latvian legionnaires to fight against the armed forces of the United States, Great Britain and France, all the Legion’s officers and soldiers categorically refused. Therefore, the Western allies – the United States, Great Britain and France – settled the issue of the Latvian and Estonian legionnaires back in 1946 by granting them the status of political refugees. In 1950 the U.S. diplomatic mission repeatedly declared: “The Baltic Waffen SS units (the Baltic legions) in terms of their goals, ideologies, actions and soldiers’ rank are to be regarded as special units that are distinct from the German SS.”

The right of Latvia as an occupied country to seek compensation from the occupying countries for violating the norms of international law within its territory is set forth in the aforementioned Hague Convention, which stipulates the following: “The belligerent party that has violated these norms shall be liable to pay compensation.”

Therefore, it is the responsibility of Latvia’s government to do the following:

1) to demand that in accordance with the norms of international law the occupying countries and their successors pay compensation to Latvian citizens, their family members and heirs for losses incurred as a result of the unlawful conscription into the armies of the occupying countries;

2) to seek to prevent insults to the honour and dignity of Latvian soldiers in Latvia and abroad.

Alfrēds Čepānis
Chairman of the Saeima

29 October 1998

 

Documentary "Latvian Legion" (script by historian Uldis Neiburgs) tells about the beginning of Latvian Legion, about the battles it fought and about Legion's contradictious evaluation nowadays. The film is based on the range of documentary newsreels, interviews with ex-legionnaires and views of historians:

www.youtube.com

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

8 lapa no 64
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu