Jaunumi


11.marts - Lietuvas Neatkarības atjaunošanas diena PDF Drukāt E-pasts

Kaimiņvalsts – Lietuva – bija pirmā no Baltijas valstīm, kas pasludināja savu neatkarību no Padomju Savienības. Valdot neskaidrībai un pat baiļu sajūtai, Lietuvas solis kļuva par nozīmīgu atskaites punktu arī Latvijai un Igaunijai. Kremlis gan sodīja Lietuvu par šo soli, nosakot ekonomisko blokādi, tomēr bija sākušās pārmaiņas, kuras galu galā sagrāva Padomju Savienību.

Astoņdesmito gadu beigās tāpat kā abās pārējās Baltijas valstīs sākās nacionālās atmodas kustība. 1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "Sąjūdis" ("Kustība"), par tās vadītāju kļuva Vītauts Landsberģis. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību. 1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma II Lietuvas valsts atjaunošanas aktu. 15. martā PSRS pieprasīja akta atsaukšanu un, draudot arī ar militāru spēku, ieviesa politiskas un ekonomiskas sankcijas pret Lietuvu. 1991. gada 10. janvārī PSRS spēki ieņēma vairākus nozīmīgus objektus Viļņā, pēc trim dienām, 13. janvārī, tika ieņemts arī televīzijas tornis, nogalinot 14 un ievainojot 700 protestējošo cilvēku. Tomēr rietumvalstu politiskā spiediena rezultātā PSRS bija spiesta šīs akcijas izbeigt, un Lietuvas valdība turpināja darbu.

“Pēdējā nakts pirms 11. marta Augstākās Padomes sēdes ir pavadīta saspringtā darbā, rakstot un pārrakstot dokumentus, kas no jauna pasludinās neatkarīgu Lietuvas Republiku. Atjaunotā valsts — jaundzimuša bērna autiņos. Karogs sasveras šķībi, himna sākas nedroši. Taču lietuvieši bija paveikuši to, kam igauņi un latvieši vēl tikai gatavojas,” atminas pirmais Lietuvas valsts vadītājs pēc neatkarības pasludināšanas, reformu kustības "Sajūdis" līderis Vītauts Landsberģis.

 

Kas Latvijā 4. maijs, Lietuvā – 11.marts. Kaut sākumā brīvības avangardā bija igauņi, 1990. gadā, valdot sajūtai - tagad vai nekad, Lietuva veica spēju lēcienu nezināmajā, tādejādi kļūstot par celmlaužiem Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā, un trīs māsas, kā toreiz itin bieži dēvēja Baltijas valstis, trauksmaini gaidīja, kā reaģēs Padomju Savienība.

Avots: http://www.archyvai.lt

 
Pelnu diena PDF Drukāt E-pasts

Pelnu diena, arī pelnu trešdiena, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām, kā arī Lielā gavēņa pirmā diena. Katru gadu Pelnu diena iekrīt citā datumā, jo arī Lieldienu datums katru gadu mainās. Tā parasti ir diena no 4. februāra līdz 10. martam. 2013. gadā Pelnu diena ir 13. februārī, šogad tā iekrīt 1. martā.

Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu.

Pelnu dienā kristieši veic grēku nožēlu. Ticīgajiem uz galvas tiek kaisīti pelni, kā arī no tiem uz pieres tiek uzvilkts krusts.

Šīs dienas nosaukums cēlies no pelnos ierušinātas uguns, kas bija vajadzīga, senajiem latviešiem līdumu līšanā un izdedzināšanā jauniem tīrumiem, kur iekopt laukus, tādējādi paplašinot saimniecību. Šo darbu veica pieaugušie vīrieši, tāpēc minētā diena arī saistīta ar pieaugušo dēlu un jauno puišu iziešanu pieaugušo dzīvē. Līdz ar to iegājies, ka tieši Pelnu diena asociējās ar jaunu saimniecību dibināšanu, kas saimniekiem turklāt bija arī diena, kad varēja mainīt kalpus.

Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulatais pāris ņēm līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un sliņkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās - norēķināšanās diena. Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. Bet parasto maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrāb no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā. Pelnu dienas ticējumi:

  • Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.
  • Ir jāmazgā krekli- tad tie būs koši balti.
  • Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās - tad pārved arī peles.
  • Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt pelnu dienas pelnus.
  • Bijis ierasts pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.
  • Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās ir jādāvina ola.
  • Pelnus bēr arī lopiem spalvā pret dunduriem.

· Ja sēj pelnus tīrumā, nākamajā vasarā būs laba raža.

· Pelnu dienā nedrīkst vērpt, lai jēri neklīstu.

· Pelnu dienā jātin lieli un cieti dzijas kamoli, tad vasarā aug cietas un lielas kāpostgalvas un lieli kartupeļi.

· Lopiem jākaisa spalvā pelni, tad tos vasarā mušas un dunduri nekodīs.

Avots: www.eurika.lv

 
Meteņi - seni latviešu pavasara sagaidīšanas svētki PDF Drukāt E-pasts

Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kurus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.

Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus.

Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos.

Meteņu ticējumi:

  • Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
  • Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru - tad labi mācēs rakstīt.
  • Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties - būs laba raža.
  • Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju - vasarā govis nebizo.
  • Kāds laiks Vastlāvī - tāds būs arī Lieldienās.
  • Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads; ja vecāks - tad slikts.
  • Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
  • Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
  • Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, - būs labs un auglīgs gads.
  • Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu - Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
  • Ja Vastlāvī sauss laiks - būs ražīgs gads.
  • Ja Vastlāvī snieg vai līst - būs bagāts ogu gads.
  • Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.

Avots: www.folklora.lv

 

 
Igaunijas Neatkarības diena PDF Drukāt E-pasts

24.februārī Igaunija svin valsts svētkus - Neatkarības pasludināšanas gadadienu.

Svētku sarīkojumi šajā dienā tiek rīkoti visā valstī.

Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918. gada 24. februāris, kad Igaunijas glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku. Šajā dienā Igaunijas amatpersonas, diplomāti un patriotiski noskaņotie pilsoņi piedalās svinīgos pasākumos, godinot valsti tās pastāvēšanas gadadienā.

Lūkojoties Igaunijas vēsturē, redzams, ka pirmos 22 neatkarības gadus Igaunija piedzīvoja nestabilitāti politiskajā dzīvē ar politisko partiju likvidāciju, un pirmais Igaunijas prezidents tika ievēlēts tikai 1938. gadā. Igauniju 1940. gada jūnijā okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika iekļauta Padomju savienības sastāvā. Igaunijas Republika tika deklarēta 1988. gada 16. novembrī ar Neatkarības deklarāciju, bet formāli neatkarība no PSRS tika atjaunota 1991. gada 20. augustā. Galvaspilsēta Tallina ir viena no pilsētām Eiropā, kas vislabāk saglabājusies no Viduslaikiem un kuras vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Godinot Igaunijas Republikas Neatkarības dienas svinības, novēlu Igaunijas valstij un tautai arī turpmāku uzplaukumu un labklājību!

 

Avots: www.visitestonia.com

 

 
Aizritējuši 5 gadi kopš valodas referenduma PDF Drukāt E-pasts

2012. gada tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" bija pilsoņu parakstu vākšanā ierosināts referendums par likumprojektu, kas paredzēja mainīt Latvijas Republikas Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Tā kā Saeima likumprojektu neatbalstīja, tad atbilstoši Satversmes 14. pantam Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 2012. gada 3. janvārī nolēma izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē 2012. gada 18. februārī. Vēlēšanu zīmē jautājumu izteica sekojošā redakcijā: "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"

 

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem — 771 893 pilsoņiem (no 1 543 786). Tā kā par Satversmes grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem), tad grozījumi tika noraidīti.

Referendumā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%.

 

Referendumā piedalījās lielākais vēlētāju skaits Latvijas tautas nobalsošanu vēsturē pēc 1991. gada 3. marta aptaujas par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku. Lielākā balsotāju aktivitāte bija Rīgā, kur nobalsoja 77,1% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu, bet zemākā aktivitāte bija Latgalē, kur referendumā piedalījās 60,0% un ārzemēs, kur referendumā piedalījās 55,3% tur reģistrēto Latvijas pilsoņu.

Nobalsojušo skaits
Teritorija Reģistrēto vēlētāju skaits līdz 8.00 % līdz 12.00 % līdz 16.00 % līdz 20.00 % līdz 22.00 % Atrašanās vietās % Kopējā aktivitāte %
Latvija 1 545 166 25 237 1,63% 414 367 26,82% 783 341 50,7% 980 062 63,43% 1 042 831 67,49% 46 414 3% 1 089 245 70,49%
Vidzeme 409 277 7662 1,87% 121 137 29,6% 222 694 54,41% 275 025 67,2% 283 590 69,29% 14 976 3,66% 298 566 72,95%
Rīga 408 579 6643 1,63% 101 140 24,75% 221 524 54,22% 294 317 72,03% 307 794 75,33% 7263 1,78% 315 057 77,11%
Latgale 236 047 3537 1,5% 62 158 26,33% 108 142 45,81% 130 167 55,14% 133 597 56,6% 8110 3,44% 141 707 60,03%
Zemgale 232 080 3894 1,68% 67 619 29,14% 119 528 51,5% 146 271 63,03% 150 357 64,79% 8154 3,51% 158 511 68,3%
Kurzeme 204 629 3501 1,71% 62 313 30,45% 111 453 54,47% 134 282 65,62% 137 859 67,37% 7391 3,61% 145 250 70,98%
Ārzemes 54 554 29 634 54,32% 520 0,95% 30 154 55,27%

Rezultāti

Balsošanas rezultāti vēlēšanu apgabalos un ārzemēs
Teritorija Reģistrēto vēlētāju skaits Nobalsojušo skaits PAR % % no reģistrēto vēlētāju skaita PRET % % no reģistrēto vēlētāju skaita Nederīgas % % no reģistrēto vēlētāju skaita
Latvija 1 545 166 1 089 245 273 347 24,9% 17,7% 821 722 74,8% 53,2% 3 524 0,3% 0,2%
Vidzeme 409 168 298 566 35 164 11,8% 8,6% 262 643 88,0% 64,2% 706 0,2% 0,2%
Rīga 408 512 315 057 119 621 38,0% 29,3% 193 976 61,6% 47,5% 1 364 0,4% 0,3%
Latgale 235 969 141 707 78 736 55,6% 33,4% 62 369 44,0% 26,4% 575 0,4% 0,2%
Zemgale 232 054 158 511 19 381 12,2% 8,4% 138 565 87,4% 59,7% 553 0,4% 0,2%
Kurzeme 204 616 145 250 12 282 8,5% 6,0% 132 708 91,4% 64,9% 247 0,2% 0,1%
Ārzemes 54 685 30 154 8 163 20,6% 14,9% 31 461 79,2% 57,5% 79 0,2% 0,1%

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

9 lapa no 64
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu