Jaunumi


Aprit 95 gadi kopš Satversmes pieņemšanas PDF Drukāt E-pasts

Trešdien, 15.februārī, aprit 95 gadi, kopš pieņemta Latvijas Satversme, kuru izstrādāja Satversmes sapulce – pirmais tautas vēlētais likumdevējs.

- Ar Satversmes spēkā stāšanos formāli noslēdzās valsts organizēšanas stadija un sākās normāla politiskās dzīves gaita.

- Satversme līdz šim grozīta 14 reizes.

- Tāpat kā Latvijas valsts nekad nebūs gatava, Satversme nekad nebūs pabeigta.

- Konstitucionālajā praksē ne tik liela nozīme ir Satversmes burtam, bet gan pareizai interpretācijai, kas atbilst Satversmes garam.

1922. gada 15. februāra vakarā Latvijas Satversmes sapulce, pieciem balsotājiem atturoties, trešajā balsojumā atbalstīja Latvijas Republikas Satversmes I daļu, kurai bija lemts kļūt par demokrātiskas Latvijas valsts konstitūcijas pamattekstu. Lai gan līdz šodienai Latvijas pamatlikums ir vairākkārt grozīts un papildināts, daudzi valsts varas organizācijas principi, kas noteic Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta savstarpējās attiecības, arvien vēl ir spēkā tieši tādā veidā, kā to pirms 95 gadiem bija iecerējuši pirmie brīvās Latvijas tautas ievēlētie pārstāvji.

Satversme ir Latvijas valsts tiesiskais pamats. Tajā noteikta valsts iekārta un to balstošo tiesisko normu kopums, no kura ikdienas darbā jāvadās gan likumdevējam un izpildvarai, gan katram iedzīvotājam un kas valsti raksturo starptautiskā laukā kā attiecīgu tiesību subjektu.

Satversmes pieņemšana – viens demokrātijas attīstības posms

Valsts pamatlikuma izstrādes nepieciešamība tika izcelta jau dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas – 1918. gada 17. novembrī, kad kopā sanāca Latvijas Tautas padome uz dibināšanas sēdi un pieņēma politisko platformu, kuras pirmajā punktā tika iekļauta nepieciešamība sasaukt Satversmes sapulci visdrīzākajā laikā. Nolikuma par Satversmes sapulces vēlēšanām izstrāde bija viens no pirmajiem Tautas padomes 1918. gada 2. decembra sēdē izskatītajiem darba kārtības jautājumiem.

"Satversme nekad nebūs pabeigta"

Līdz šim Satversme grozīta 14 reizes, lai nodrošinātu, ka tās regulējumā atspoguļojas valstiskās identitātes un cilvēka pamattiesību aizsardzība, dalība Eiropas Savienībā un citi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā aktuāli jautājumi. Tikai 1998. gada 15. oktobrī Satversme ieguva tās sākotnēji iecerēto veidolu, kad Saeima nolēma papildināt valsts pamatlikumu ar VIII nodaļu – "Cilvēka pamattiesības". 2014. gada 19. jūnijā parlaments atbalstīja priekšlikumu papildināt Latvijas Satversmi ar ievadu jeb preambulu, kurā uzsvērts, ka Latvijas valsts nav vēstures nejaušība, bet mērķtiecīgi radīta valsts ar uzdevumu nodrošināt Latvijas nācijas pastāvēšanu. Taču valsts varas organizācija ir palikusi nemainīga.

Tas nebūt nenozīmē, ka Latvijas pamatlikums parlamentārisma pieredzes trūkuma dēļ būtu ticis izstrādāts sliktā kvalitātē. Gluži otrādi, Latvijas pamatlikumā Satversmes autori centās apvienot visas tās aktuālās konstitucionālisma koncepcijas, kas bija aktuālas tā laika Eiropā un atspoguļojās citās pēc Pirmā pasaules kara pieņemtajās konstitūcijās (piemēram, Vācijas, Austrijas, Somijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas).

Kad 1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā padome atjaunoja Satversmes pamatnoteikumu darbību, Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nebija spēkā un Latvijas Republika joprojām de jure pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Idejas par Satversmes preambulu autors jurists Egils Levits paudis: "Tāpat kā Latvijas valsts nekad nebūs gatava, Satversme nekad nebūs pabeigta. Lai saglabātu, uzturētu un attīstītu savu valsti, pie tās ir pastāvīgi jāstrādā. Tas ir mūsu pilsoņu pienākums un atbildība."

Svarīgs ir Satversmes gars un pareiza interpretācija

Latvijas Republikas Satversme ir ne tikai viena no vecākajām konstitūcijām pasaulē, bet arī īsākajām. Turklāt Satversmes lakonisms ir bijis apzināts tās autoru lēmums. Satversmes komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks tolaik uzsvēra: "To varētu uzskatīt kā trūkumu, bet no otras puses to var uzskatīt kā pozitīvu Satversmes [..] īpašību, jo katra abstrakta definīcija un katra plašāka frāžaina formula var izsaukt pārpratumus. To var uzskatīt par nepilnīgu, pret atsevišķām tēzēm var celt iebildumus. Lai tādu pārpratumu nebūtu, lai iebildumi netiktu celti, Satversmes komisija vienojās par to, ka Satversmes likumā ļoti noteiktā veidā atsevišķos pantos izteicamas noteiktas domas."5 Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidro, ka, tieši pateicoties lakoniskajam izteiksmes veidam, ir izdevies Satversmes normas iztulkot atbilstoši laikmeta garam un prasībām, orientējoties uz modernas demokrātiskas tiesību sistēmas juridiskām atziņām. Tādējādi konstitucionālajā praksē ne tik liela nozīme ir Satversmes burtam, bet gan pareizai interpretācijai, kas atbilst Satversmes garam.

"Latvijas Vēstneša" grāmatu apgādā sērijā "Latvijas Vēstneša bibliotēka" ir nākuši klajā jau trīs sējumi ar Satversmes komentāriem:

- Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi, 2014;

- Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole, 2013;

- Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, 2011.

Satversme ir tulkota arī svešvalodās. 2012. gadā apgāds "Latvijas Vēstnesis" laida klajā Latvijas Republikas Satversmes izdevumu deviņās valodās: latviešu, latgaliešu rakstu (pirmais tulkojums!), lībiešu (pirmais tulkojums!), franču, angļu, vācu, igauņu, lietuviešu un krievu valodā.

 

 

Avots: www.lvportals.lv

 
16.februāris - Lietuvas Republikas neatkarības diena PDF Drukāt E-pasts

Demokrātiskā Lietuva ir dibināta 1918. gada 16. februārī.

Sveicam brāļu tautu svētkos!

Sveikiname su Vasario 16-ąja – Lietuvos valstybės atkūrimo diena!

 
Sveču diena PDF Drukāt E-pasts

Sveču diena ir seni pagānu svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām - Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels - Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.

Vispazīstamākais un izplatītākais Ziemas Māras nosaukums ir Sveču diena. Pēc mūsdienu kalendāra tos svēta 2.februārī. Šai dienai pateicoties arī visu mēnesi visbiežāk dēvē par Sveču mēnesi, bet daudzviet arīdzan par Puteņu mēnesi (un šai nosaukumā izpaužas Māras kā Vēja mātes darbošanās).

Nozīmīga Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Šai dienā lietās sveces deg gaiši un taupīgi, nedūmo. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib, vai ne. Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.

Šai laikā lietām svecēm piemīt īpašs spēks – tās pēcāk izmanto pirtīžās, lai atraisītos no mošķiem un nelabiem gariem, tās sargā no vētras, krusas, zibens un pērkona, kā arī mirēja dvēselei palīdz izgaismot ceļu pie Dieviņa. Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles - ja saceļas kādreiz pērkons vai vētra, lai negaiss pāriet, Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī.

Tā kā 2.februāris dēvēts arī par Vēja dienu, ļaudis lūdz Vēja māti, lai saudzē sveces liesmu, lai nenopūs uguni. Šī iemesla dēļ šai dienā negāja rijā kult, sienu un salmus nenēsāja – lai labums neiznēsājas un neizkaisās vējā. Vēja dienā mājās nedrīkst klauvēties, trokšņot, lai vējš nenogāž jumtus. Nedrīkst nēsāt sienu un salmus, lai vējš vasarā sienu un labību neizputinātu, bet saudzētu.

Sveču diena ir saistīta ar dažādiem ticējumiem. Liela daļa no tiem saistīti ar gaidāmo pavasari un vasaru, kā arī ar ražu. Piemēram, apmākusies Sveču diena sola mākoņainu laiku arī Siena laikā saule nespīd, bet, ja saules ir kaut tik vien ir, ka var zirgu apseglot, tad pietiks arī siena laikam. 2.februāra dienā vēlams sniegs un putenis, jo tas sola siltu un lietainu vasaru, bet saulains un skaidrs laiks - sausu. Ja Sveču dienā ir nosarmojuši koki, tad būs laba vasara, bet, ja pil tik daudz ūdens, ka vista var padzerties, tad būs labs gads.

 

www.valoda.lv

 

 
Latvijas starptautiskā atzīšana de iure 1921. gada 26.janvārī PDF Drukāt E-pasts

Īstenojot neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanas ideju, tika uzsākta Latvijas ārpolitikas un diplomātiskā dienesta veidošana. 1917. gada 2. decembrī izveidotā Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes Ārlietu nodaļa Petrogradā nodibināja pirmos diplomātiskos sakarus ar rietumvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem. Nodaļa darbojās līdz Latvijas valsts proklamēšanai.

Par pirmo ārlietu ministru jaunajā valdībā izraudzīja Z.A.Meierovicu. Latvijas ārlietu dienesta īpatnība bija tā, ka Ārlietu ministriju nodibināja pēc pirmo diplomātisko pārstāvniecību izveidošanas. Sākotnēji ārlietu dienesta darbība norisinājās galvenokārt ārvalstīs, jo no 1918.gada novembra līdz 1919.gada jūnija beigām gandrīz visa Latvijas teritorija bija okupēta. Latvijas diplomātisko pārstāvju delegācija darbojās Parīzes miera konferencē, ārzemēs tika dibinātas pirmās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un informācijas biroji. Ārlietu ministrs vadīja un veidoja ārlietu dienestu sadarbībā ar Pagaidu valdību, kura darbojās neokupētajā Latvijas daļā.

1919.gada augustā izveidoja Ārlietu ministriju. Sākotnēji tās struktūrā bija pieci departamenti, turpmākajos gados notika vairākas reorganizācijas. 1940.gadā Ārlietu ministrijā darbojās trīs departamenti - administratīvais, līgumu un politiskais.

Latvijas starptautiskā atzīšana de iure 1921.gada 26.janvārī kļuva par pamatu Latvijas diplomātu akreditācijai sūtņa statusā. Līdz tam vairākās Latviju de facto atzinušajās valstīs darbojās diplomātiskie pārstāvji. 1940.gadā Latvija bija pārstāvēta 25 valstīs.

Pēc okupācijas 1940.gadā daļa diplomātisko pārstāvju atteicās atgriezties Latvijā un turpināja darbību akreditācijas valstīs, pārstāvot pēdējo neatkarīgās Latvijas valdību un tās ārlietu dienestu.

Daudzas valstis neatzina 1940.gadā notikušo Latvijas okupāciju. Saskaņā ar starptautisko tiesību normām, Latvijas Republika turpināja pastāvēt de iure. Piecdesmit gadus (1940-1991) diplomāti ārzemēs nenogurstoši atgādināja pasaulei par Latvijas esamību un aizstāvēja tās intereses. Latvijas Republikas diplomātiskais dienests ārzemēs pastāvēja bez pārtraukuma līdz valsts neatkarības atjaunošanai un to vadīja pārstāvniecību vadītāji Londonā un Vašingtonā.

Pēc 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikā tika uzsākta ārlietu dienesta veidošana. Paralēli darbojās Latvijas diplomātiskais dienests ārzemēs, ko vadīja sūtniecība Vašingtonā. Pārejas periodā (no 1990.gada maija līdz 1991.gada augustam) tas nodibināja neoficiālus kontaktus ar Latvijas valdību, bet nebija tai pakļauts. Pēc pilnīgas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991.gada 21.augustā, sākās neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana. Atjaunotā Latvijas Republika tika uzskatīta par pirmskara Latvijas Republikas tiesību pārmantotāju. Tas ļāva īstenot Latvijas ārpolitiku pilnā apjomā saskaņā ar starptautiskajās attiecībās pieņemto praksi. Latvijas ārlietu ministrijas sastāvā iekļāva diplomātiskā un konsulārā dienesta struktūrvienības, kas darbojās ārzemēs. Atjaunojot un nodibinot diplomātiskās attiecības, atvēra jaunas vēstniecības, par vēstniecībām tika paaugstinātas sūtniecības Vašingtonā un Londonā. Ilgus gadus tās bija kalpojušas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas mērķim un bija tās tiesiskās eksistences simboli. Pirmskara diplomāti bija godam izpildījuši savu valstisko un diplomātu misiju.

Šodien Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir atbildīga par valsts suverēno tiesību un interešu īstenošanu starptautisko attiecību jomā un Latvijas fizisko un juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs. Latvijas diplomātiskajam dienestam ir tikpat gara vēsture kā mūsu valstij - tā ir vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas līdz mūsdienām.

(No Latvijas Republikas ārlietu dienesta vēstures)

 

 

 
Barikāžu nedēļas hronika laikrakstā "Atmoda". 1991.gada janvārī PDF Drukāt E-pasts

Pirms 26 gadiem laikrakstā "Atmoda" publicētā "Barikāžu nedēļas hronika" 13.līdz 18.janvāris.

 

 

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

10 lapa no 64
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu