Jaunumi


1991.gada augusta pučs -PSRS agonijas sākums. To dienu notikumi Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Naktī no 18. uz 19. augustu Maskavā tika atstādināts PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, varu sagrāba sazvērnieki, kuri sevi dēvēja par Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju (VĀSK). VĀSK izsludināja ārkārtējo stāvokli vairākos PSRS reģionos.

Jau 9.00 no rīta Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins aicinājumā Krievijas pilsoņiem šo apvērsumu novērtēja kā reakcionāru un antikonstitucionālu un aicināja uz vispārēju beztermiņa protesta streiku.

19. augustā 10.00 uz kopējo sēdi sanāca Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome, kurā pieņemtajā paziņojumā teikts „Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome paziņo, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā.”

Savukārt 19. augustā plkst. 11.00 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkā sarīkotajā preses konferencē Alfrēds Rubiks ierosināja aizliegt visas tās sabiedriskās organizācijas, kas nerealizēs LKP kursu, slēgt lielu skaitu preses izdevumu, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju, noteikt komandanta stundu, saukt pie atbildības Augstākās Padomes deputātus Juri Dobeli, Daini Īvānu. A. Rubiks sludināja, ka jaunās struktūras apspiedīs jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā.
Plkst. 12.00 sākās LKP CK un Rīgas pilsētas komitejas kopēja biroja sēde, kurā tika pieņemts kopīgs lēmums un paziņojums par atbalstu VĀSK darbībai.
Baltijas kara apgabala pavēlnieks Fjodors Kuzmins 19. augustā notikušajā telefonsarunā ar Anatoliju Gorbunovu pieprasīja, lai tiktu izpildīta visi viņa – VĀSK pārstāvja Latvijā norādījumi, pretējā gadījumā A. Gorbunovam draudot arests.

Bruņotās akcijas Latvijā sākās tās pašas dienas pievakarē – tajās kopīgi darbojās gan Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) vienības, gan Baltijas kara apgabala karaspēka vienības – tika atbruņota televīzijas kompleksa apsardze, tika ieņemtas vai izdemolētas daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas, 20. augustā pēc F. Kuzmina personīgās pavēles OMON un desanta vienība atbruņoja arī LR MP apsardzi.
Bet jau 20. augusta vakarā sāka pienākt ziņas, ka apvērsuma mēģinājums iegājis strupceļā, bet 21. augustā kļuva skaidrs, ka tas izgāzies.
21. augustā LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka pārejas periods valsts varas de facto atjaunošanai ir beidzies un Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

T. Jundzis. Konfrontācija ar Latvijas neatkarības pretiniekiem //Latvijas valsts atjaunošana. 1986. – 1993. Rīga, 1998

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija un Ministru Padomes kopīgais paziņojums 1991. gada 19. augustā, kurā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja novērtēta kā nelikumīgs veidojums, kam nav nekādu pilnvaru Latvijā. Pilsoņi tiek aicināti nesadarboties ar to un īstenot nevardarbīgu pretošanos.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Paziņojums 1991. gada 19. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijai, pasaules valstu parlamentiem, valdībām un tautām, kurā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja novērtēta kā nelikumīgs veidojums, un LR AP aicina valstu parlamentus, valdības un starptautiskās organizācijas darīt visu, lai nepieļautu demokrātiski ievēlēto institūtu darbības pārtraukšanu, kā arī vardarbību Latvijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums 1991. gada 19. augustā Latvijas rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, to amatpersonām, vietējo padomju deputātiem nesadarboties ar PSRS militārpersonām, VDK un iekšējā karaspēka, kā arī PSKP un citu veidojumu pārstāvjiem, kuri darbojas tā saucamās PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas uzdevumā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Lēmums 1991. gada 20. augustā sakarā ar PSRS Bruņoto Spēku darbību Latvijas Republikā, kurā teikts, ka LR AP nolemj pieprasīt, lai Padomju armija atbrīvo ieņemtos objektus, bet prasības neizpildīšanas gadījumā aicināt Latvijas tautu solidarizēties ar Krieviju un uzsākt vispārēju beztermiņa streiku.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums PSRS Augstākajai Padomei 1991. gada 20. augustā izbeigt Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pasludina Latvijas Republikas pilnīgu neatkarību, izbeidzot 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu.

PSRS Augstākās Padomes 1991. gada 6. septembrī Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājam I. Godmanim nosūtītie PSRS Augstākās Padomes lēmumi par Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas neatkarības atzīšanu.

 

 

 
1991.gada 21.augusts – Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena PDF Drukāt E-pasts

1991. gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. 21.augusts ir datums, kas mūsu valstij atnesa faktisko neatkarību un starptautisko atzīšanu, aizsāka valsts neatkarības reālas atjaunošanas ceļu, atjaunoja Satversmi un nošķīra Latvijas tiesību telpu no PSRS tiesību telpas.

Konstitucionālo likumu Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma laikā, kad Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. OMON kaujinieki jau bija ieņēmuši Latvijas TV centru, Latvijas radio namu, telefona centrāli un telegrāfa staciju, Iekšlietu ministriju, izdemolējuši Latvijas Tautas frontes mītni. Visā PSRS teritorijā bija ieviests ārkārtas stāvoklis.

Šajā politiski neskaidrajā un bīstamajā laikā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti spēja sapulcēties uz sēdi, sagatavot un pieņemt Konstitucionālo likumu. 1991. gada 21.augusta sēdē debates par Konstitucionālā likuma tekstu pārtrauca paziņojums, ka mūsu Augstākajai padomei tuvojas OMON bruņutransportieri. Šādos apstākļos Augstākās padomes deputāti turpināja apspriest Konstitucionālā likuma tekstu un nobalsoja par tā pieņemšanu.

Konstitucionālais likums grozīja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas de facto procesu, atsakoties no 1990.gada 4.maija deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” noteiktā pārejas perioda. 1990. gada 4.maijā atjaunot Latvijas Republikas neatkarību de facto vēl nebija iespējams, jo visi finanšu, militārie un administratīvie varas resursi bija Maskavas rokās. Tobrīd nebija arī neatkarīgas valsts likumdošanas bāzes. Soli pa solim – tāds bija vienīgais iespējamais Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļš.

1991.gada 21.augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojums:

PAR balsoja:

Marjaša Ruta

Eglājs Vilnis

Krūmiņš Ģirts

Ozols Indulis

Batarevskis Oļegs

Cālītis Ints

Gulbis Jānis

Rikards Rolands

Repša Rolands

Apsītis Romāns

Krūmiņš Jānis

Zotovs Aleksejs

Blumbergs Ojārs

Salītis Broņislavs

Karlsons Juris

Teikmanis Andris

Cīrulis Mārcis

Punovskis Arturs

Ēlerts Ivars

Cilinskis Einārs

Freimanis Jānis

Stepičevs Mihails

Endziņš Aivars

Budovskis Māris

Kramiņš Atis

Preinbergs Gunārs

Tomašūns Andris

Alksnis Leonīds

Čebotarenoka Velta

Dozorcevs Vladilens

Silārs Ivars

Einiņš Vladimirs

Bērzs Arnolds

Lagzdiņš Jānis

Eniņš Teodors

Lembergs Aivars

Mačtams Alfrēds

Kalnbērzs Viktors

Apinītis Andris

Caune Ivars

Līgotnis Andris

Šļakota Kazimirs

Cibulis Juris

Andrejevs Georgs

Vanags Dainis

Buķele Emerita

Kide Edvīns

Skulte Druvis

Rāzna Stefans

Teteris Ludvigs

Černajs Raits

Zaščerinskis Jevgēnijs

Laķis Pēteris

Gabrānovs Pēteris

Mednis Sarmis

Felss Andris

Strazdiņš Indulis

Bresis Vilnis Edvīns

Arnītis Mārtiņš

Zeltkalne Brigita

Jurševics Egils Einars

Aizezers Juris

Kalniņš Imants

Škapars Jānis

Emsis Indulis

Grigorjevs Aleksejs

Kārkla Marija

Berklavs Eduards

Gavars Jānis

Šteins Valdis

Krūgaļaužs Pēteris

Mucenieks Visvaldis

Liepiņš Kārlis

Albertiņa Skaidrīte

Jundzis Tālavs

Grūbe Guntis

Zeile Valentīna

Beļskis Normunds

Puzo Andris

Špoģis Kazimirs

Seiksts Antons

Ūdris Ārijs

Kodoliņš Artūrs

Grūtups Andris

Gorbunovs Anatolijs

Buls Antons

Vaivads Jānis

Bojārs Juris

Bels Alberts

Daudišs Imants

Bērziņš Mārtiņš

Ulme Arvīds

Kostanda Odisejs

Krūmiņš Raimonds

Seile Anna

Cupruns Ivans

Repše Einars

Simsons Pēteris

Celmiņš Juris

Seleckis Vilis

Lazda Pēteris

Jaunkļaviņš Agris

Čepānis Alfrēds

Īvāns Dainis

Krastiņš Andrejs

Dinevičs Jānis

Krastiņš Edmunds

Geige Ilmārs

Strīķis Voldemārs

Bērziņš Indulis (šis ĀP deputāts 1991.gada 21.augustā ir balsojis par konstitucionālo likumu «Par LR valstisko statusu», taču tā kā deputāts balsojis ar roku, viņa vārds balsojumā izdrukā nav atrodams)

Vulfsons Mavriks (šis ĀP deputāts 1991.gada 21.augustā ir balsojis par konstitucionālo likumu «Par LR valstisko statusu», taču tā kā deputāts balsojis ar roku, viņa vārds balsojumā izdrukā nav atrodams)

PRET balsoja:

Smirnovs Vladimirs

Zaļetajevs Sergejs

Ivanovs Ivans

Ždanoka Tatjana

Šapovālovs Pāvels

Matvejevs Konstantīns

Safonovs Anatolijs

Eglītis Edgars

Builovs Nikolajs

Dīmanis Sergejs

Jagupecs Jurijs

Mantuļņikovs Oļegs

Stroganovs Filips

 

Avots: Latvijas Valsts arhīvs

Pilns Latvijas Republikas konstitucionālā likuma "Par LR valstisko statusu" teksts aplūkojams šeit: http://www.likumi.lv/doc.php?id=69512

Informatīvs video par 1991.gada 21.augustu: http://www.youtube.com/watch?v=gw24GL2vmxQ


 
Manas atmiņas par 1991.gada augusta puču PDF Drukāt E-pasts

 

Pirms 26 gadiem – 1991.gada 19.augusta rītā – baudīju atvaļinājumu. Iepriekšējā dienā, kas bija svētdiena, biju aizbraucis uz Gaujas augšteci, uz Lodi, netālu no Taurenes. Biju iecerējis sēņot un noķert kādu prāvāku zivi.

Taču no aktīvās atpūtas pie mātes Dabas nekas nesanāca. 19.augusta rītā Latvijas Radio pavēstīja, ka Maskavā noticis apvērsums, varu pārņēmuši reakcionāri – pučisti. Mans amats tolaik bija – Latvijas Tautas frontes Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļu apvienības koordinācijas centra vadītājs. Mobilo tālruņu ēra vēl nebija sākusies, tātad – nekavējoties bija jābrauc uz Rīgu.

Pēc 1991.gada janvāra dienās praksē īstenotā „x stundas” plāna pirmais darbs, kas Rīgā bija jāizdara, jāizņem no nodaļu apvienības konta bankā visa nauda un pret parakstu jānodod glabāšanā nodaļu apvienības valdes locekļiem. Otrais darbs – visas lietvedības un citu sarakstu un dokumentu nogādāšana vien dažiem cilvēkiem zināmā slepenā vietā. Trešais – cieša darbības koordinācija ar Latvijas Tautas frontes valdi, kurā mūs pārstāvēja Roberts Milbergs. Ceturtais – dežūras koordinācijas centrā Baznīcas ielā 27/29.

Tās bija baisas dienas. Janvāra barikāžu laikā bija vairāk vai mazāk, tomēr salīdzinoši labi koordinēta LTF valdes, daudzu Augstākās padomes deputātu un dažu valdības ministru rīcība, augustā no tā nebija ne ziņas, ne miņas...

Augusta puča laikā mēs ar manu kolēģi LTF nodaļu apvienībā un draugu, nākamo Rīgas domes izpilddirektoru Andri Grīnbergu veicām savus pienākumus koordinācijas centrā, neskatoties uz to, ka kuru katru brīdi pie mums varēja ierasties nelūgtie viesi – omonieši.

Kad uzzinājām, ka pavisam netālu no mums Ģertrūdes ielā, kur atradās LNNK birojs un LTF Rīgas Centra rajona nodaļas birojs, ieradušies omonieši, dažus iekaustījuši un šo to izdemolējuši, palika pavisam šķērmi ap dūšu, jo mums visiem vēl svaigā atmiņā bija pirms dažām nedēļām (31.07.1991.) omoniešu sarīkotā asinspirts Medininkos.

Pēc „x stundas” plāna Latvijas varas iestādēm nekavējoties bija visi jāaicina uz nevardarbīgu nepakļaušanos un vispārēju streiku, taču šī nozīmīgā rīcība sekoja stipri novēloti.

To dienu notikumi ir pagātne, ko nedrīkstam aizmirst. Kad pučs bija izgāzies, skarbi jokojām: „Žēl, ka tas neturpinājās kādu nedēļu, tad skaidri zinātu, kas ir kas un kurš ir kurš.” Kāpēc tādi skarbi jociņi? Tāpēc, ka daudzas tā laika amatpersonas (ministri, deputāti) 19., 20. un 21. augustā gluži vienkārši bija nesasniedzami „pazudušas”...


 

 

 


 
Annas dienas ticējumi PDF Drukāt E-pasts

- Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecie-
nītas kāzu svinēšanai. /Jaunākās ziņas, 1932. 162, 23. VII./


- Ap Valmieru un Burtniekiem Annas dienā bija parasts
jērus kaut. /P. Š.,
Rīga./


- Annas dienā Palsmanē upurē vasku un villu. /Baznīcas vizit., 1657./


- Annas dienā ēda jaunu rudzu maizi. /M. Āboliņa, Aumeisteri./


- No Annas dienas drīkst ēst jaunus kartupeļus. /K. Jansons, Plāņi./


- Pēc Annas dienas siens kaudzē vairs nepūst, ja kaudzi metot ūdens gar dakšas kātu tecētu. /K. Jansons, Plāņi./


- Ja Annas dienā līst lietus, tad to rudeni nav riekstu,jo tad visi paliek melnām iekšām.
/E. Stīpniece, Vērene./

- Kad Annas dienā lietus līst, tad rieksti neizdodas. /P. Š., Ropaži./

- Ja Annas dienu līst lietus, tad būs tārpaini rieksti. /A. Ratnniece, Pabaži./

- Kad Annas dienā lietus līst, tad būs slikti rieksti. /P. Š., Rīga./

- Ja Annas dienā lietus līst, tad riekstiem nav kodolu. /J. A. Jansons, Nītaure./

- Ja Annas dienā līst lietus, tad tai gadā riekstu nav. /K. Vieglais, Krape./


- Ja Annas dienā lietus līst tad rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi. /A. Bulēne, Turaida./

- Ja Annas dienā līst lietus, tad būs tārpaini rieksti. /A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


- Ja Annas dienā līst lietus, tad būs slapjš rudens. /A. Miglava, Rūjiena./


- Ja Annas dienā līst lietus, tad līšot vēl divas nedēļas. /Z. Grīnberga, Sigulda./


- Ja Annas dienā nosit zirnekli, tad aitas sprāgst. /A. Broža, Naukšēni./


- Citā vietā Vidzemē pie vecas baznīcas sapulcējās ik gadus Annas dienā daudz ļaužu, kas apsolījušies, un nabagi no visām malām. Nabagi staigā trīs reizes ap baznīcu apkārt, dziedādami un savas lūgšanas skaitīdami, un kopā ar viņiem staigā arī visi tie, kas tur kādu labumu meklē. Nabagiem iedod kāpostu lapas un citus dārza augļus, lai šie labi izdotos. Tad parušina smiltis no baznīcas un liek tur vēl iekšā maizi, sieru, olu, pienu, ziedus un saka: "Kā mēs esam apņēmušies, tā nu par gadu esam atnākuši. "Pēc dāvanu izdalīšanas dzied un danco. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./


- Ja pa Annām vanagi ap kādām mājām laidelējas, tad tais mājās būs kāzas. /R. Eglentāle, Reņģe./


- Ja deviņas dienas pēc Annas dienas uzsnieg sniegs, tad deviņas dienas priekš Jurģiem tas nokusīs. /A. Bērziņa, Aloja./


- Ja Annas dienā uzsnieg sniegs, tad Pēteros būs lietus. /A. Bērziņa, Aloja./

 

Ticējumi atrasti: www.valoda.ailab.lv

 
Jēkaba dienas ticējumi PDF Drukāt E-pasts

Jēkaba diena tiek svinēta 25.jūlijā. Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Tautasdziesmās Jēkabs tiek minēts kopā ar Jāni un Pēteri, norādot uz Jēkaba pārākumu bagātībā.

Jēkaba dienas ticējumi:

- Lai Jēkabu godam pieminētu, tad tēvu laikos kaimiņu starpā notika sīva sacensība nevien rudzu, bet arī agrīno miežu laukos. Katrs centās pirmais iesēt, nopļaut, izkult un samalt, lai savai saimei un kaimiņiem Jēkaba dienā celtu galdā jauno maizi un karašas. Dažos Vidzemes novados vēl tagad piekopj paražu pacienāt savus kaimiņus ar pirmo klaipu. Jēkabi ir saimnieku, bet viņiem sekoja Annas - saimnieču diena. Tēvu laikos Jēkabi un Annas bijuši iecienīta kāzu diena, kad pirā lauku raža deva iespēju kāziniekus godam pacienāt. /Jaunākās Ziņas, 1932, 162, 23. VII./

- Jākaba dienā vāra jaunu rudzu biezputru, tad tiekot svētīti visi ēdieni: kāsim un podiņam dod papriekšu, lai varētu visus paēdināt un būtu gausa. Vakarā pie ēdiena nav brīv runāt. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkaba dienā steidzas cept jaunu rudzu maizi un pirmo kukuli nes uz lauku ziedam. Pirmo reizi jauno maizi ēdot, katram jāsaka: "Dievs dod sātu, gausu!" /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkaba dienā kāva kādu jēru un vārīja zupā ar jauniem kartupeļiem un kāļiem. /Zemes Spēks, 1928, 176./

- Citā vietā tai svētdienā pēc Jēkaba dienas upurē kādā upē, zināmā vietā. /K. Šilings, 1832., Tirza./

- Jēkaba dienā (24. jūlijā) pats Jēkabs sviežot Gaujā pirmo aukstuma akmeni, tad jau peldēšanai jāmet miers. Otru akmeni sviežot Labrencis (10. augustā). Trešo aukstuma akmeni sviežot ūdenī Mīkalis (Miķēlis). Citi teic, ka Mīkalis taisot arī pār ūdeņiem tiltu pāri, citi atkal, ka Mārtiņš ūdeni pārklāj ar ledu. [Sal. Jēkabs, Krustdiena, pelnu diena.] /K. Bika, Gaujiena./

- Jēkaba (Jēkaupa) dienā lielskungs visiem dzīvotājiem atsacīja no vecā līguma. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

- Kad Jēkaba diena ir skaidra, tad būs bagāta raža. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Ja Jēkabs iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu; ja iekrīt vecā mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Cik dienas priekš Jurģiem ir rasa, tik dienas priekš Jēkabiem ir rudzi pļaujami. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Labība, kas līdz Jēkaba dienai neizplaukšot, līdz rudenim nenogatavojoties. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Kas ap Jēkaba dienu nav izplaucis, tas krīt astagalī. /J. Rubenis, Ērgļi./

- Kad vasarājs pēc Jēkabiem plaukst, tad viņš viss sakrājies rijas dibenā (pelavu pūnē). /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

- Jēkaba dienā burvis griežot citu tīrumos vārpas un liekot tās sava apcirkņa dibenā, tad viņam tiekot visa svētība. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Ja ap Jēkaba dienu vēl nav kāpostiem galviņu, tad arī nebūs nekad. /K. Bika, Gaujiena./

- Jēkaba dienā nevajaga iet kāpostu dārzā, jo Jēkabs iegriež kāpostiem serdes. Ja kāds ejot dārzā, tad kāpostiem netiekot lāga galviņu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Jēkābs iegriež kāpostu serdes; tad nedrīkst iet kāpostu dārzā, jo tad netiekot lāga galviņas. /L. k. vārdnīca, 15507./

- Ja Jēkaba, Annas vai Labrenča dienā iet vilkt vai ravēt kartupeļus, tad tie kļūstot cirmuļaini. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Jēkabs raudzējot un briedinot ābolus, kādēļ priekš Jēkabiem tos nevar ēst. Kad skaidra Jēkaba diena, tad var gaidīt daudz dārza augļu. /L. k. vārdnīca, 14290./

- Labrenča un Jākupa dienā sienu nebāza ne šķūnī, ne arī meta kaudzē, lai pērkons neiespertu šķūnī vai kaudzē. /A. Aizsils, Kalsnava./

- Jēkāba dienā nevar vest sienu šķūnī, tad tas sadeg, maitājas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

- Kad Jēkaba diena pagājusi, tad var bāzt tādu sienu šķūnī, kad vai ūdens gar dakšām pil. /L. k. vārdnīca, 14291./

- Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu mākonīšu, tad ziema būs bagāta ar sniegu. /Latvis, 1932, 3094./

- Ja Jēkaba dienā pie debesīm staigā mazi balti mākonīši, tad saka: "Sniegs zied uz nākošo ziemu." /L. k. vārdnīca, 14291./

- Silta un gaiša Jēkaba diena zīlē aukstus Ziemassvētkus. /Latvis, 1932, 3094./

- Priekš Jēkopiem ja nosit vienu odu, tad simts vietā. /K. Kristape, Olaine./

- Kad Jēkāba un Annas dienā lietus līst, tad riekstiem melni kodoli, sapuvuši. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

Ticējumi atrasti: www.valoda.ailab.lv

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

10 lapa no 66
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu