Jaunumi


Skolotāju diena PDF Drukāt E-pasts

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,
Bet pēkšņi atmiņā Tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”

Tur nav ko liegties zināms jau,
Ka skolas sols ir reizēm šaurs.
Tad ņigu ņegu vaļā iet,
Bet, skolotāja, nerājiet,-
To apsolāmies Jums šobrīd,
Ka prātīgāki būsim
rīt

(Aija Celma)

Rudenīgi un sirsnīgi sveicieni visiem skolotājiem! Visiem, kas katru darba dienas rītu sāk klases priekšā, kā arī tiem, kuri aktīvās pedagoģiskās darba gaitas jau ir beiguši. Skolotājs nav tikai profesija, tas ir arī talants un aicinājums! Paldies Jums, ka palīdzat maziem un lieliem gūt zināšanas, augt, pilnveidoties un attīstīties!

Saulainu un skaistu Jūsu īpašo dienu un prieka, gandarījuma un panākumu raženu šo mācību gadu!

Ar cieņu, Dzintars Rasnačs

 
Otrā pasaules kara Mores kauju 74.gadskārta PDF Drukāt E-pasts

1944.gadā septembra beigās-oktobra sākumā notika Mores kauja. Tā bija viena no lielākajām 2.pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā.

Mores kaujas stratēģiskais mērķis bija nodrošināt 18.armijas atkāpšanos no Igaunijas un nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju no Rīgas. 19.latviešu grenadieru divīzija atkāpās no Lubānas kaujas telpas un 25.septembrī ieņēma jau iepriekš sagatavotas pozīcijas Nītaures kaujas telpā. 19.latviešu grenadieru divīzija ieņēma 12km platu frontes iecirkni, kas stiepās cauri visam Mores pagastam. Tieši pret latviešu aizstāvēto frontes iecirkni tika raidīts galvenais uzbrukuma trieciens. 19.divīzija bija praktiski bez papildspēkiem, jo rezervē bija policijas bataljons, vāciešu daļas bija atkāpušās. Kaujā Vidzemē vācieši izrādīja vāju pretestību, to vienībās karavīru noskaņojums bija nomākts, kaujasspējīgākas bija tikai izlases daļas.

19.latviešu grenadieru divīzijas frontes iecirknī viena rota aizstāvēja 1 km platu frontes iecirkni. Sarkanā armija uzbruka ar vienu divīziju 1,4 km platā frontes iecirknī t.i vienai latviešu rotai nācās aizstāvēties pret uzbrūkošu divīziju tas nozīmē, ka pretiniekam bija 10 kārtīgs dzīvā spēka pārspēks, kā arī daudzkārtīgs pārsvars artilērijas, tanku un aviācijas. Ļoti sīvas kaujas notika pie Mazratnieku mājām netālu no Mores centra Līgatnes virzienā. Mazratnieku mājās aizsardzības pozīcijas ieņēma 3.rota. Rotas apbruņojumā bija 12 ložmetēji MG-42, karabīnes k-98, mašīnpistoles MP-40, pistoles, rokasgranātas, „tanku dūres” Panzerschrek, mīnas. Pastiprinājumā tika iedoti divi 7,5 kalibra prettanku lielgabali, bet tiem bija tikai brizantā munīcija kājnieku iznīcināšanai. Pret tankiem tika izmantotas „tanku dūres”. Sarkanajai armijai uz 1 km frontes līnijas bija 100 artilērijas stobri, tanki T-34, mīnmetēji, aviācija. Pulkveža A.F.Malenkova grāmatā „С боями к янтарнаму берегу” (Ar kaujām uz dzintara krastu) izdevn. Avots 1982 (30.lpp.) ir minēts vēl lielāks skaitlis: ”Galvenajos uzbrukuma virzienos korpusa artilērijas, mīnmetēju un reaktīvās artilērijas stobru vidējais blīvums bija 310 uz frontes kilometru”. Sarkanās armijas uzbrukums pozīcijām pie Mazratniekiem sākās 26.septembrī, uzbrukumā tika izmantoti arī tanki, uzbrukums tika atsists, ar tanku dūrēm tika sašauti četri tanki. Sarkanarmieši uzbruka ļoti intensīvi, viens uzbrukuma vilnis sekoja otram, 27. septembrī Mazratnieku pozīcijas 7 reizes gāja no rokas rokās, visi uzbrukumi un pretuzbrukumi beidzās ar tuvcīņu. Sarkanā armija uzbrukumā izmantoja masu taktiku un daļai krievu karavīru izdevās izspraukties cauri leģionāru pozīcijām un iefiltrēties aizmugures mežos, bet aktīvu darbību tie neveica un daudzi tika sagūstīti. Leģionāri bija pārsteigti, kad sagūstot uzbrūkošos sarkanās armijas karavīrus atklājās, ka daļa no tiem nav apbruņoti, tiem bija uzdevums kaujas laikā iegūt ieroci no kritušā biedra (masu taktikas raksturīgs paraugs).

Negūstot panākumus dienā 28.septembrī Sarkanā armijā sāka uzbrukt naktī, bet arī šie uzbrukumi tika atsisti. 29.septembrī uzbrukums jau bija stipri vājāks. Atiešana no Mores sākās 5.oktobra naktī atstājot dažas kaujas grupas kā sedzējus.

Mores kaujā kritušo latviešu leģionāru skaits 186, ievainoti 650. Sarkanās armijas kritušo karavīru skaits precīzi nav zināms, Mores un Nītaures brāļu kapos apglabāti 2736 karavīri, ievainoti 9576.

Mores kauju ir aprakstījuši arī padomju vēsturnieki un Sarkanās armijas virsnieki t.sk.  par to ir 130.latviešu strēlnieku korpusa štāba priekšnieka ģenerālmajora Baumaņa pētījums. Šajos pētījumos un publikācijās ir viena kopēja iezīme, ir minēta vācu pavēlniecības pavēle, kurā it kā norādīts, ka ieņemot Siguldas aizsardzības līniju tā jāaizstāv līdz pēdējam karavīram. Šāda pavēle netika saņemta un netika dota, šādā veidā krievu ģenerāļi glāba savas dzīvības un godu, lai attaisnotu lielos dzīvā spēka zaudējumus un zaudēto kauju.

No mūsdienu skatījuma Mores kauju var uzskatīt par Rīgas aizstāvēšanas kauju, jo pateicoties tai no Rīgas tika evakuēti civiliedzīvotāji un izvests vācu karaspēks, tāda veidā pasargājot pilsētu no kaujām un sagraušanas. Sarkanā armija Rīgā ienāca bez kaujas.

 

 

Jānis Lūsis, "Diena".

 

 
1.oktobris — Starptautiskā senioru diena PDF Drukāt E-pasts

Aktīvi novecot nozīmē dzīvot ar piederības, līdzdalības un noderīguma sajūtu, ar prieku par dzīvi un sevi.

1991. gada ANO Ģenerālā asambleja izsludinājusi 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. Tās mērķis pievērst sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem vecajiem cilvēkiem.

Sirsnīgi sveicu visus seniorus! Vēlu veselību, dzīvesprieku un enerģiju!

 

Patiesā cieņā,

Dzintars Rasnačs

 
Miķeļdiena PDF Drukāt E-pasts

 

Miķeļi ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi, tāpēc diena un nakts ir vienā garumā. Zemkopim tas ir svarīgs pieturas punkts, ir padarīti nozīmīgākie darbi, palēnām norimst arī rosība uz lauka. Miķeļi iekrīt dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā, un tie ir arī ražas svētki.

Miķeļdienas ticējumi:

• Miķeļdienā neko nedrīkst mājās nest, jo tad to apēd žurkas un peles.

• Ja Miķeļos ozolos vēl zīles, tad Ziemsvētkos būs dziļi sniegi.

• Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara.

• Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs.

• Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.

• Miķeļa dienā jauniem puišiem jāved brīvas meitas pie krāsns sildīties. Šis tiek uzskatīts arī par aktīvāko kāzu laiku.

• Ja saimnieks jumi atrod, gaidāma bagāta nākamā raža.

• Kas jumi ēd, tam dvīņi dzimst.

 


 

 
22.septembris - Baltu vienības diena PDF Drukāt E-pasts

 

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni.

13. gadsimtā Baltijas zemēs iebruka krustneši no Rietumeiropas, - ordenim un bīskapam izdevās pakļaut igauņu un lībiešu zemes, kā arī lielāko daļu latgaļu zemju, Savukārt 13. gadsimta 30. gados iekarota Kursa un Zemgale. 1236. gadā plaši krustnešu pulki nepacietīgās alkās sirot un laupīt ieradās Rīgā, laupīt un dedzināt bija plānots arī zemaišu zemēs, tāpēc 2000 – 3000 vīru lielais karaspēks gatavojās iekarot Lietuvu.

Taču žemaiši bija izstrādājoši plānu vācu sakaušanai – ņemot vērā, ka karavīra svars kopā ar bruņām pārspēja 150 kilogramus, krustneši ar zirgiem tika ielenkti purvainā apvidū, kur viņiem būtu grūtāk cīnīties. 22. septembrī, kad krustneši gribēja atstāt nometni, izrādījās, ka tā ir lietuviešu ielenkta – tā nu sirotājiem nebija citas izvēles, kā karošana pavisam neizdevīgā vietā. Lietuviešiem cīņā pievienojās arī zemgaļi, bruņoti ar zobeniem, šķēpiem, lokiem un kaujas cirvjiem.

Nonāvējot zirgus vai tiem iestiegot purvā bruņotie krustneši kļuva par kājniekiem, kam smagās bruņas turklāt arī traucēja bēgt. Lietuviešiem izdevies nogalināt aptuveni 50 ordeņa brāļus.

Vēstures pētnieku vidū nav vienprātības par kaujas norises vietu – vieni apgalvo, ka hronikās minētā Saule ir Vecsaule netālu no Bauskas, pēc otras daļas domām – minētā vieta ir Šauļi Lietuvā. Lai arī vēstures hronikās informācija par minēto notikumu nav pilnīga, ir skaidrs, ka lietuvieši un zemgaļi cīņā pret krustnešiem apvienojās arī citās kaujās.

1973. gadā, godinot baltu tautas vēsturi, netālu no Šauļiem Lietuvā atklāts Saules kaujas piemineklis.

Kā atzīmē: Dažādi piemiņas pasākumi šajā datumā notiek gan Jonišķu rajonā Lietuvā pie Saules kaujas piemiņas akmens, gan Latvijā, pasākumos uzstājoties Latvijas un Lietuvas valsts amatpersonām un diplomātiem. Pasākumu laikā tiek teiktas svinīgas runas par baltu tautu vienotību, dejotas latviešu un lietuviešu tautas dejas, dziedātas tautas dziesmas.

 

 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

2 lapa no 67
PGT SocialWeb - Copyright © 2010 by pagit.eu